(10. turpinājums)
Arī pastā interneta pieslēgums netika atrasts. Toties, izrādās, šajā iestādē strādā Ņina Hodjukova, ko mēs vakar satikām uz ceļa, kas ved Sivaku šaursliežu dzelzceļa virzienā. Viņa kopā ar vīru Ivanu izbrauca no cirsmas „Ņivā", kad mēs mēģinājām kaut ko vairāk uzzināt par mūsu tautiešu nometinājuma vietām, braucot garām blakus šim dzelzceļam. Vēl septiņdesmito gadu vidū viņi dzīvoja Sosnovkā – ciematā, kurā mitinājās daudzi izsūtītie no Madonas, Gulbenes un Alūksnes rajona.
Pēc pasta apmeklējuma mūsējie devušies uz vietējās pašvaldības māju. Tur viņi laipni uzklausīti un saņēmuši solījumu sniegt iespējamo palīdzību, lai sameklētu šajā Amūras apgabala vidienē atstātās latviešu pēdas. Diemžēl pašvaldības vadītājs nevarējis nosaukt kādus viņam zināmos latviešus, kuri apmetušies uz pastāvīgu dzīvi Sivakos. Bet tas nenozīmē, ka šajā pilsētiņā latvieši nav dzīvojuši. Pilnīgi iespējams, ka daudzi vecākās paaudzes sivakieši strādājuši kopā ar izsūtītajiem no Latvijas un varētu daudz ko pastāstīt. Sarunas beigās Sivaku pilsētas pašvaldības vadītājs piekritis rīt sarīkot oficiālu pieņemšanu, lai mums būtu iespēja satikties ar Sivaku pašvaldības vadību un vietējās skolas direktoru.
Atgriežamies pie salūzušā auto. Kārtējo reizi tiek apspēlēti dažādi varianti, ko un kā darīt šajā situācijā, kad būs jāiztiek bez salūzušās vārpstas. Sākotnēji Jānis ir noskaņots palikt Sivakos, kamēr vārpsta kopā ar citām nepieciešamajām detaļām pienāk no Latvijas. Labākajā gadījumā tas ir vismaz divas nedēļas. Aivars piedāvā samontēt kārbu bez salūzušās vārpstas un izņemt visas pārējās detaļas, kuras saistītas ar to. Tas nozīmē, ka automašīnai paliek viens pārnesums – ceturtais, ko ar sadales kārbas palīdzību iespējams sadalīt divās daļās – pazeminātais un paaugstinātais pārnesums. Raugoties no automašīnas motora darbības režīma un kustības ātruma, automašīnai paliek divi pārnesumi. Gaitas uzsākšanai ar sadales kārbas palīdzību tiek ieslēgts pazeminātais režīms, kas atbilst automašīnas normālas darbības otrajam pārnesumam. Līdz ar to jārēķinās ar papildu slodzi uz sajūgu nepieciešamā griezes momenta sasniegšanai. Aivara piedāvātajam variantam ir savas vājās vietas, bet tas ir labākais no iespējamajām alternatīvām. Tāpēc pārējie „eksperti" atbalsta šādu priekšlikumu, un cits nekas neatliek, kā ķerties pie darba. Jānis sakārto darbavietu jaunajam darba cēlienam. Saule vēl augstu, tāpēc pārējie ekspedīcijas dalībnieki dodas uz Sivakiem meklēt Ivanu Hodjukovu, ņemot vērā viņa dzīvesbiedrenes iedoto adresi un telefona numuru.
Vairāk lasiet laikrakstā STARS 17.09.2009.
Autors: JĀNIS VANAGS