16. septembrī Madonas novadpētniecības un mākslas muzejā atkal pulcējās meža nozares darbinieki. Pavasarī muzejā atklāja meža nozarei veltītu izstādi. Šoreiz meža tēma tika risināta no vēstures redzes viedokļa. Ar sagatavotajiem lasījumiem uzstājās Madonas un Valmieras muzeja darbinieki.
Pasākumu atklāja Madonas novadpētniecības un mākslas muzeja direktore Līvija Zepa. Lasījumu dalībniekus uzrunāja Madonas novada pašvaldības domes priekšsēdētāja vietnieks Agris Lungevičs.
Pavisam tika iztirzātas 13 dažādas tēmas. Klausītāji varēja uzzināt, kā vēsturiski attīstījušās cilvēka un meža savstarpējās attiecības. Indriķa hronikā minēts, ka vissenākā izmantotā ir egles koksne, vēlāk – arī priede un tikai jaunākajos laikos – ozols. Tika minēts, ka Valmiera var lepoties ar savu zaļo rotu, jo 30% pilsētas teritorijas aizņem apstādījumi, parki un meža parki. Uzzinājām, kā veidojās jaunās Latvijas valsts meža darbinieku sadzīves apstākļi. Varam lepoties, ka visā valstī populārās Meža dienas ir izlolotas mūsu novadā. 1928. gadā Varakļānu mežniecības mežzinis Pēteris Purviņš kopā ar Latvijas Meža darbinieku biedrības Varakļānu nodaļu noorganizēja pirmās Meža dienas. Par Meža dienu popularitāti liecina fakts, ka 1938. gadā tajās piedalījās 25 000 Latvijas iedzīvotāju. 5000 vietās kopā iestādīja 1,35 miljonus koku un krūmu. 1938. gada Meža dienu devīze bija: „Izdaiļosim Latviju – stādīsim kokus, sēsim mežus!" Uzzinājām par Lubānas meža skolu un tās devumu izglītotu meža darbinieku sagatavošanā. Lubānas meža skola pastāvēja no 1938. līdz 1944. gadam. Klausītājiem atmiņā tika atsaukts drūmais Otrā pasaules kara pēckara laiks, kad lauku iedzīvotājiem tika uzlikts kokmateriālu sagatavošanas un izvešanas pienākums. Tās bija pirmās represijas pret latviešu zemniekiem, ko varēja pielīdzināt muižas klaušām, bet ar vēl lielāku bardzību. Tā neizpilde tika pielīdzināta valsts nodevībai.
Igaunijas vēsturnieks Rait Talvoja pastāstīja, kā Igaunijas zemnieki izmantojuši mežu 19. gadsimtā līdz zemes reformai. Klausītāji tika iepazīstināti ar Mežu pētīšanas stacijas Kalsnavā vēsturi un pašreizējo darbību. Pagājušajā gadsimtā Mežu pētīšanas stacija bija nozīmīga pētniecības un jaunākās meža tehnikas izmēģinājumu bāze ar starptautisku skanējumu. Otrs svarīgs novirziens bija meža selekcija un sēklkopība. Tika veidotas pirmās priežu un egļu sēklu plantācijas. Pēdējā mežu nozares reorganizācija smagi skārusi arī Mežu pētīšanas staciju. No 44 darbiniekiem strādā vairs tikai 27. Reorganizēts arī zinātniskais darbs.
Tika iztirzāta arī mūsu novada rakstnieku saskarsme ar dabu un mežu. Mežs palīdzējis rast idejas saviem darbiem Rūdolfam Blaumanim, Ilzei Indrānei un citiem. Varēja uzzināt, kā medījuši Krievijas cara galma augstmaņi, arī par pirmā briežu dārza izveidošanu Valmiermuižā 19. gadsimtā, tāpat par medību tradīciju izkopšanas pirmsākumiem Latvijā. Interesants bija lasījums par kinoloģijas attīstību Latvijā. Žēl, ka nav pētīta un apkopota medību suņu attīstības vēsture.
Stāstījumā par Meža darbinieku dienas atzīmēšanu klātesošie tika iepazīstināti ar šo svētku tradīcijām pagājušajā gadsimtā. Meža darbinieku diena kā valsts svētki tika atzīti 1967. gadā, un tos atzīmēja katru gadu septembra trešajā sestdienā. Meža darbinieku dienā tika pasniegti valdības apbalvojumi un goda raksti labākajiem darba darītājiem. Meža sardzes darbinieki saņēma krūšu nozīmes par 10, 20, 30 gadu nevainojamu darbu. Mūsdienās dažos plašsaziņas līdzekļos šie apbalvojumi tiek noniecināti, nosaucot tos par „papīrīšiem" un „bleķīšiem". Gribu šiem kungiem un dāmām atgādināt, ka šie „papīrīši" un „bleķīši" smaržoja pēc sviedriem un tos saņēma vīri darba tulznām klātām rokām. Jūs ar saviem neapdomātajiem izteicieniem noniecināt veselu paaudzi godīgu darba darītāju. Padomājiet par to.
Lasījumos piedalījās arī Aija Zviedre no meža vēsturnieku kopas, kas Madonas novadpētniecības un mākslas muzejam dāvināja iesietu „Krievijas Valsts ministra 1842. gada pavēles" un meža jaunaudžu kopšanas rokas darbarīku „raukli". Zīmīgs bija viņas teiktais, ka ar šo vienkāršo darbarīku kopa stādījumus, ko tagad cērt ar modernām mašīnām.
Lasījumu noslēgumā tika iestādīti trīs bērzi.
Sirsnīgs paldies Indulim Zvirgzdiņam un viņa kolēģiem, kā arī Valmieras muzeja darbiniekiem par jauko pasākumu.
Autors: IMANTS ZEMBERGS
AUTORA foto