Daudziem vēl labā atmiņā ir 1. februāris, kad Madonas kultūras namā notika „Dizaina diena". Tā apliecināja, ka madonieši seko līdzi modei, stila jaunumiem un iespējai šai jomā izglītoties.
To, ka mūsdienu cilvēkam ir lielāka vajadzība pēc jauniem, aizraujošiem stimuliem, nekā tas bija sabiedrībai pirms pārdesmit gadiem, apstiprina mūsu ikdiena. Cilvēki ātri pierod pie reklāmām un ziņām sociālajos tīklos, maz reaģē uz iepriekš redzēto un pazīstamo. Mode ir viena no sfērām, kas regulāri apmierina cilvēka vajadzību pēc jaunā un pārsteidzošā. Tendences un stila notikumi uztur mūsu interesi, modes parādes ļauj iepazīt un izmēģināt jaunus tēlus.
Tikšanās ar populāru dizaineri
„Dizaina dienas" ietvaros Madonas kultūras namā bija iespēja tikties ar Baibu Ladigu-Kobajaši – modes dizaineri, stilisti un modes ilustratori. Pēc sešiem Šanhajā (Ķīnā) pavadītiem gadiem viņa ir atgriezusies Latvijā. Kā pastāstīja māksliniece, Šanhajā viņa strādāja par modes dizaina pasniedzēju prestižajā „Raffles" dizaina institūtā, veidoja stila lapas un ilustrācijas starptautiskiem modes žurnāliem „Vogue" un „Elle". Šobrīd Baiba aktīvi turpina darbu modes pasaulē, piedalās Rīgas, Parīzes un arī citu pilsētu modes nedēļās.
Dizaineres pamatnodarbošanās
Baibas Ladigas-Kobajaši pamatnodarbošanās ir modes dizains. Kā stāsta autore, viņa darina tērpus, kas ir viegli kombinējami ar garderobē jau esošām lietām. Baiba uzskata, ka cilvēka garderobē ir nepieciešams ļoti maz, bet svarīgas ir kvalitatīvas lietas, ar ko sevi identificēt. Dizaineriem jārada tas, ko viņi arī paši labprāt valkātu. – Tāpēc es nēsāju savu dizainu, testēju tērpus, kas tajos „strādā", kas ne, – uzsvēra modes māksliniece.
Ar modes dizainu zīmola līmenī Baiba sāka strādāt pirms diviem gadiem, kad atbrauca no Ķīnas. „Latvijā izveidoju zīmolu „Gatavs valkāšanai", kur viens no pamanāmākajiem aksesuāriem ir kurpes. Mana doma ir tāda, ka ar šo dizainu vēlos nevis radīt kārtējo zīmolu, ar kādiem ir pilna pasaule, bet gribu pievērst uzmanību atbildībai. Sāku ar krāsainu tērpu kolekciju, izmantoju neoprēna audumu, tomēr sapratu – ja gribi ko radīt, jābūt godīgam pret sevi un citiem."
„Nulles atlikums" un dabiskums
Baiba Ladiga-Kobajaši dizainā atbalsta „nulles atlikuma" principu, kad tiek izmantots maksimāli viss audums, neatstājot pārpalikumus. Tas nozīmē, ka tiek paņemts taisnstūra auduma gabals, kas uz manekena tiek drapēts, tādējādi iegūstot kleitu. Turklāt Baiba pievērš uzmanību, kā apģērbs izskatās no visiem leņķiem. Materiāla izvēlē sākumā viņa izmantoja krāsainu poliesteri, bet, tā kā tas nav draudzīgs ne cilvēka miesai, ne videi, tagad dizainere veido tērpus no lina, kokvilnas, vilnas. „Manas kolekcijas šobrīd pieejamas Latvijā un Japānā, mēģinu orientēties uz Āzijas tirgu, jo tas man ir pazīstamāks. Šanhajas patērētāju saprotu krietni labāk, nekā Eiropas."
Patīk „lēnā pieeja"
Modes dizainere gatavo kolekcijas katrai sezonai, bet viņai patīk „lēnā pieeja". – Kļūstot vecākai, stress, ko rada sezonalitāte, mani neapmierina, – vērtēja Baiba.
– Cilvēkam nemaz tik daudz apģērba nevajag, gribu, lai cilvēki patērē mazāk un vienlaikus domā par kvalitāti un ilgtspējību.
Lai gan šobrīd B. Ladiga-Kobajaši strādā sieviešu dizainā, viņa pieļauj domu nākotnē pievērsties arī vīriešu modei.
Modes ilustrācija atdzimst
Vēl viena lieta, ar ko nodarbojas dizainere, ir modes ilustrācija. – Digitālā fotogrāfija visiem sāk apnikt, modes fotogrāfijā tā sevi sāk izsmelt, – komentēja Baiba Ladiga-Kobajaši. – Žurnāli kļūst vienādi. Modes ilustrācija ienes pārmaiņas. Tā bija aktuāla pagājušā gadsimta sākumā, kad žurnālu vākus zīmēja ar roku, tie bija mākslinieciski. Brīdī, kad sākās digitālās fotogrāfijas ēra, zīmējumus aizmirsa. Tagad ejam atpakaļ, cilvēkiem atkal par to ir interese, tas ir kas neparedzams, nesabojāts. Ar modes ilustrāciju var pārsteigt.
Kaut dizainere ar modes ilustrāciju nodarbojas hobija līmenī, ir bijušas arī publikācijas un modes ilustrāciju izstādes: – Tā ir meditatīva nodarbe. Pie manis uz nodarbībām nāk meitenes, kas ar modi nav saistītas. Esmu strādājusi arī ar korporatīvajiem klientiem, ar modes žurnāliem. Tā ir vēl viena iespēja strādāt saistībā ar modi, bet ar mazāku stresu un mazāku fizisko piepūli.
Modes dizaina neredzamā puse
Baiba Ladiga-Kobajaši atklāja, ka dizainera profesija nebūt nav tik romantiska, kā sākotnēji izskatās. „Vakar, piemēram, braucu no fabrikas mašīnā, kas pārkrauta ar audumu baķiem. Materiāls jāmeklē pašai, jāskatās, kas ir apkārt. Kad atbraucu no Ķīnas, uzreiz līdu visās Latvijas fabrikās. Bieži studenti, kas te nodzīvojuši visu mūžu, prasīja, kur dabūju to vai to. Viņiem atbildēju – ejiet un meklējiet paši! Ir jālien izraktuvēs, otrās pārstrādes vietās, jāklauvē pie durvīm, ja izmet, jātiek pa logu. Ražošana Latvijā ir bēdīgā stāvoklī: mums ir viens audumu ražotājs un bēdīga situācija ar šūšanas fabrikām. Vietējiem dizaineriem ražot mazus apjomus ir liela problēma.
Stilistes darbs žurnālos
Vēl viena lieta, ar ko nodarbojas dizainere, ir stilista pakalpojumi. „Modes žurnāliem veidoju bildes, palīdzu reklāmām, filmām, slavenībām. Apģērbju cilvēkus, kā tas viņiem konkrētajā gadījumā ir nepieciešams."
Interesanti, ka ar šo darbu Baiba saistīta jau kopš 16 gadu vecuma, kad uzsāka strādāt žurnālā „Es": – Šim žurnālam taisīju vākus, biju modes redaktore. Tolaik par šo sfēru nezināju neko, tiku iemesta izaicinājumā un mācījos darot. Veikalu bija maz, piedāvājums niecīgs, man vajadzēja no visa izveidot kaut ko, lai izskatītos kā ārzemēs."
Ķīnā paralēli pasniedzējas darbam Baiba strādāja arī par modes stilisti. „Izveidoju trīs cilvēku komandu, atradu fotogrāfu, meiteni, kas veido meikapu un frizūras, salasījām drēbes (bieži no savu studentu veidotā) un nedēļu nogalēs strādājām fotosesijās. Man patīk veidot konceptu, bildes ar stāstu. Pirms sesijām nopietni gatavojos, apmeklēju bibliotēkas, pētīju lokāciju. Mūsdienās ir daudz paviršu lietu, taču, lai modi pasniegtu un būtu oriģināls, manuprāt, jābūt stāstam. Svarīgi, lai mode nav tikai lupatošanās."
21.02.2017.