Vēl dažas dienas, un madoniete OLGA BLAUMANE 10. aprīlī svinēs apaļo 90 gadu jubileju. Pēc viesošanās pie jubilāres jāpiekrīt tiem paziņām, kas neticīgi pārjautā – vai gaviļniecei patiešām tik cienījams vecums?
Sejā vēl frišā un darbīgā kundze pati uzreiz arī atklāj ilgdzīvošanas noslēpumu – aiz muguras ir smagu darba gadu rūdījums, kas vēl tagad atspoguļojas pārliecībā – kamēr ej un dari, tikmēr arī spēks pieturas.
– Kamēr ir darbs, ir mērķis, uz ko iet. Nu jau ir pagājuši 30 gadu, kopš esmu pensijā. Tagad ikdiena pārsvarā paiet, darot mājas darbus, vīram ir I grupas invaliditāte, tāpēc arī viņam jāpalīdz. Pensijas mums ir normālas, vīram pienākas arī kopšanas pabalsts, bet nekādus kopējus gan no malas neņemam – visu, ko daru sev, līdz ar to daru arī viņam. Ko vīrs vēl var, to palīdz, piemēram, nomizo kartupeļus. Tā mēs dzīvojam. Kalnus gāzt vairs nespēju, bet savā nodabā, ko vajag, padaru. Brīvā brīdī palasu kādu žurnālu, avīzi, – noteica Olga Blaumane. Viņa pieļāva, ka spēkus saglabāt palīdz viņas lielākās draudzenes – bitītes. Blakus esošajā mazdārziņu teritorijā ir arī Blaumaņu ģimenes „dačiņa", rosīšanās tajā Olgai sagādā lielāko prieku. Jubilāre norādīja: – Darbošanās dārziņā ir vienīgais mierinājums. Kamēr vīrs vēl varēja staigāt, abi tur lēnām kužinājāmies. Tagad pie smagākiem darbiem nedaudz palīdz kaimiņš no blakus dārziņa. Dārzā man ir arī bišu stropi, un domāju, ka man spēku dod bitītes. Tās ir manas lielākās draudzenes. Tiem, kas bites tur ražošanai, noteikti ir citādāk, bet man ir kā tajā teicienā „Štrunts par medu, ka tikai ir bites". Nelietojam nekādas zāles, vienīgi, ja galva sāp, tad – kādu pretsāpju tableti. Kamēr kustos, tikmēr arī spēks ir.
Pat 90 gadu vecumā Olgai nav pazudušas kādreizējās darba iemaņas, arī tagad viss vajadzīgais tiek izaudzēts pašu spēkiem – i dārzeņi, i ogas, i puķītes skaistumam. Vien ābelītes šajā dārziņā negribot dot ražu.
Plašāk lasiet laikrakstā STARS 05.04.2013.
Autore: LAURA VOITIŅA
OĻĢERTA SKUJAS foto