Dace Zvirgzdiņa dzimusi 1943. gada 30. oktobrī Cesvainē. Pēc Madonas 1. vidusskolas absolvēšanas sākusi skolotājas gaitas Dzelzavā, pēc tam strādājusi Madonas rajona TIN, neklātienē studējot angļu valodu LU.
Nu jau vairāk nekā 39 gadus Dace Zvirgzdiņa strādā Madonas novadpētniecības un mākslas muzejā – ir literatūras nodaļas vadītāja.
Muzeju valsts pārvaldes kursu lektore, muzeju akreditācijas komisijas eksperte, vairāku novadnieku grāmatu sastādītāja (J. Ezeriņš, I. Kalnāre, J. Gavars, A. Vītols u. c.), pagastu, rajona pilsētu bukletu līdzveidotāja, redaktore, rajona skolu vēstures pētniecības darba galvenā konsultante, neskaitāmu ekspedīciju dalībniece, gide (vada ekskursijas arī vācu un angļu valodā), muzejnieku darbu iepazinusi Dānijas, Somijas, Čehijas, Vācijas un citu valstu muzejos. Dace ir strādājusi pat slimības brīžos – ar lauztu roku, ar klibu kāju… Fanātiķe. Latvijas valsts augstu novērtējusi D. Zvirgzdiņas veikumu – 2009. gada 4. maijā no prezidenta rokām viņa saņems Triju Zvaigžņu ordeņa zelta Goda zīmi.
Talanta vadlīnijas
Muzejnieka darbs nav novērtējams materiālajās vērtībās: tas ir piņķerīgs meklējumu, pavedienu atrašanas, pazaudēšanas un kopā siešanas darbs, kas prasa dienas, agras rīta un vakara stundas, dažkārt prasa gadus… Taču aizrautīgam pētniekam, kāda ir Dace Zvirgzdiņa, tas šķiet interesanti un pats par sevi saprotams.
Neskaitāmi zvani, sarunas, vēstuļu dialogi, tikšanās, rakšanās arhīvos, bibliotēkās un no laikabiedriem iegūtie materiāli pavedienu pa pavedienam ved novadpētnieku pretim gandarījuma mirklim, kas uzzibsnī tad, kad ir gatava izstāde, notiek tikšanās, iznāk buklets, grāmata. Taču tas ir nenormētas darba dienas, nebeidzamu mēnešu, gadu pacietīga, akurāta sirdsdarba rezultāts. Tieši tā aizrit Daces Zvirgzdiņas mūža gadi. Daudz neordināru situāciju, daudz neizpratnes, pat vienaldzības ir jāizbauda un… jāiztur. Un Dace to godam ir izturējusi. Vēl vairāk. Viņa pratusi šo pētnieka pavarda uguntiņu uzturēt dzīvu visās Madonas rajona skolās tādā līmenī, ka, sagaidot Latvijas 80. gadadienu, valsts mēroga skolu novadpētniecības darbu izstādē Kara muzejā Rīgā, kur bija ap 10 valsts labāko skolu darbi, Madonas rajons ieguva pirmo vietu. Gāja gadi. Skolu novadpētniecības darba rezultātā bija uzkrāts pietiekams materiālu klāsts, lai tos apkopotu kādā nopietnā izdevumā. Deviņdesmito gadu sākumā L. Brenčevas iecerēto Madonas rajona pagastu grāmatu solīja izdot rajona padome Jāņa Vanaga vadībā. Neatradās finansējums. Savukārt 2008. gadā, sagaidot Latvijas 90. gadskārtu, iecere īstenojusies: D. Zvirgzdiņas rediģējumā izdota grāmata "Madonas rajona skolu lepnums" (2008, 103 lpp., projekta vadītāja L. Brenčeva). Bijusī Madonas IP BJC direktore, tagad Vidzemes zonas skolu novadpētniecības darba koordinatore Leontina Brenčeva uzsver: "Tieši Dace Zvirgzdiņa ievirzīja mani pievērsties rajona skolu novadpētniecībai dziļi un pamatīgi, viņa pelnījusi vienu no augstākajiem valdības apbalvojumiem." Novadniece Anda Līce izsaka apbrīnu un cieņu, priecājas par to milzu darbu, ko Dace veikusi. Kā D. Zvirgzdiņa to darījusi? Viņa šajā darbā ir tikai konsultante, bet rajona skolu novadpētniekus tieši Dace ir ievadījusi pētnieka "kas, kur, kad, kā?" ābecē. Un iemācījusi to darīt nopietni, pacietīgi un neatlaidīgi. Arī es esmu viena no Daces skolniecēm. Mūsu kopdarba rezultātā tapa pirmais nopietnais izdevums par Cesvaini -"Cesvaines grāmata" (2001, 292 Ipp., redaktore D. Zvirgzdiņa). Tai sekoja mūsu patstāvīgais izdevums "Cesvaines grāmata II" (2006, 338 Ipp., redaktore S. Dāboliņa), bet Dace bija viena no autoriem. Paldies par iedrošinājumu, skološanu un atbalstu pienākas tieši Dacei Zvirgzdiņai.
Vairāk lasiet laikrakstā STARS 02.05.2009.
Autore: ILGA HOLSTE
Cesvainē
OĻĢERTA SKUJAS foto