23. februārī Rīgas brīvostas pārvaldē notika seminārs par kultūrpolitikas jautājumiem, kur pieredzē dalījās speciālisti no Francijas un Latvijas.
Reģionu loma kultūrā, kultūrpolitikas veidošana valsts un pašvaldību līmenī, diskusijas par kultūras vietu un lomu, pilsētu pieredze saistībā ar Eiropas kultūras galvaspilsētas statusa iegūšanu – tāds ir seminārā iezīmēto tēmu loks. Laikraksta „Stars" lasītājiem piedāvāju kultūras ministres Sarmītes Ēlertes teikto, atklājot semināru.
– Kultūrpolitikas mērķis ir kvalitatīvas, daudzveidīgas un pieejamas kultūrvides nodrošināšana visā Latvijā, – uzsvēra ministre. – Domājot par kultūrpolitiku un mūsu atbildību, iezīmēšu četrus jautājumus. Pirmais – kāds īsti ir kultūrpolitikas uzdevums. Mēs labi zinām, ka aizvadītajos gados ir sagatavoti dažādi kultūrpolitiski dokumenti. Kā panākt, lai šie papīri negulētu skapī, bet ietekmētu kultūras procesus? Tas rada otru jautājumu: kas (vārda labā nozīmē) valsts un pašvaldības līmenī ir kultūrbirokrātijas uzdevums? Vai uzdevums ir nodrošināt godīgu spēles laukumu, kurā pēc vienādiem spēles noteikumiem var darboties visi, vai mūsu uzdevums ir būt menedžeriem – birokrātiem – un tad, ja saprotam, ka izstrādātie dokumenti guļ skapī un dzīvē nekas īsti nemainās, iejaukties un nodrošināt, lai labās lietas tomēr notiek. Vēl viens jautājums, kas izriet no jau teiktā, – kā izvairīties no subjektīvas priekšrokas došanas kādiem konkrētiem spēlētājiem? Ar šo problēmu saskāros jau daudzus gadus iepriekš, domājot par radošo industriju Latvijā. Pirms 5-6 gadiem tika izstrādāti radošās industrijas pamatuzdevumi. Dažādu iemeslu dēļ (pirmkārt jau politiskas gribas trūkuma dēļ) tie Latvijā pietiekami neattīstījās, atšķirībā no Igaunijas, kur viss strauji gāja uz priekšu.
Plašāk lasiet laikrakstā STARS 03.03.2011.
Autore: INESE ELSIŅA
AUTORES foto