Esmu patiesi gandarīta, ka cīņā par Latvijas lokālo slimnīcu paglābšanu no sasteigtas un nepārdomātas reorganizācijas par dienas aprūpes centriem ar šā gada 1. jūliju ir panākta nozīmīga uzvara.
Veidojot 2011. gada budžetu, valdībā lielā steigā tapa virkne sociāli ārkārtīgi bīstamu ierosinājumu, starp kuriem īpaši izceļams plāns reorganizēt 9 no 11 lokālajām slimnīcām, liedzot iespēju cilvēkiem plašos Latvijas lauku reģionos saņemt diennakts neatliekamo palīdzību. Ja šis plāns tiktu īstenots, tad Tukuma, Jūrmalas, Alūksnes, Madonas, Ogres, Kuldīgas, Cēsu, Dobeles, Preiļu un Krāslavas, to apkārtnes iedzīvotājiem neatliekamā palīdzība kļūtu nepieejamāka un arī dārgāka. Pacienti tiktu vesti uz reģionālajām slimnīcām, līdz kurām nereti ir krietni vairāk par 100 km, nokļūšanu atpakaļ mājās atstājot pašu slimnieku ziņā – vasarā vai ziemā. Šis ierosinājums faktiski nozīmēja pakļaut riskam lauku cilvēku veselību un akūtos gadījumos – pat dzīvību. Lai kaut daļēji pasargātu lokālās slimnīcas no nepārdomātās reorganizācijas, es un kolēģi – līvānietis Jānis Klaužs un Andris Bērziņš no Līgatnes puses – sagatavojām un iesniedzām priekšlikumu Saeimas budžeta komisijai, lai rastu nepieciešamos līdzekļus slimnīcu darba nodrošināšanai arī otrajā pusgadā. Saeima to neatbalstīja. Tā kā situācija bija kritiska – ik dienu ne tikai es, bet arī citi deputāti un pat ministri saņēma iedzīvotāju zvanus, protesta vēstules Valsts prezidentam un Saeimai rakstīja pašvaldību un slimnīcu vadītāji, es, neredzot citu iespēju, decembra vidū Saeimā saaicināju lokālo slimnīcu un pašvaldību vadītājus uz nopietnu diskusiju, lai viņi, skatoties veselības ministram acīs, saņemtu skaidru atbildi par to, kā 2011. gadā plānot savu slimnīcu darbu.
Vairāk lasiet laikrakstā STARS 13.01.2011.
Autore: IVETA GRIGULE,
10. Saeimas deputāte (ZZS)