– Turpinot Madonas novada bibliotēkā 28. oktobra EK pārstāvniecības Latvijā rīkotajā diskusijā „Krīze: samelstais un faktiskais" skarto jautājumu par krīzes pārvarēšanu un pabalstu maksāšanu, vēlos dalīties novērojumos saistībā ar šo problēmu, – tā „Staram" raksta madoniete Lija Moroza.
Iepazīstinām ar viņas vēstuli: – Madonas pilsētā darbojas zupas virtuve. Pēc maniem novērojumiem, to apmeklē dažādi sabiedrības slāņi, tostarp gan tādi cilvēki, kam šāda veida labdarība tiešām ir nepieciešama, gan arī labiekārtotu dzīvokļu un privātmāju iedzīvotāji, kuriem ir visas iespējas maltīti sagatavot uz savas plīts, pie kam daļai pensijas vecuma klientu pensija pārsniedz 150 latu, kā arī atsevišķi strādājošie.
Zupas virtuves pakalpojumi būtu nepieciešami tiešām uz laiku trūkumā nonākušajiem, kam oficiāli noteikts maznodrošinātā statuss un kuru apdzīvotajā platībā nav pat piemērotas plīts un tamlīdzīgi.
Ja viena maltīte šajā labdarības vietā izmaksājot 50 santīmu, viegli aprēķināt, ka gadā no mūsu kopīgā sociālā fonda šis klients saņem 130 latu, protams, ne naudā, bet gan natūrā. Šāda kārtība, manuprāt, degradē atbalsta sniegšanas būtību.
Tajā pašā laikā, piemēram, pensionāram, kas pēdējo gadu laikā pārcietis insultu, onkoloģisko operāciju un infarktu un pirmo un vienīgo reizi Madonas novada sociālajam dienestam lūdz pabalstu ārstēšanās izdevumu daļējai segšanai, tiek atbildēts, ka likums nosaka, ja pensijas apmērs pārsniedz 120 latu, līdz ar to palīdzība no sociālā fonda netiek sniegta. Taču katram ir zināms, cik lieli izdevumi ir, ārstējoties slimnīcā un pēc tam ilgstoši lietojot medikamentus.
Nezinu, vai sociālā dienesta darbinieki nepareizi interpretē sociālā fonda izlietošanas noteikumus, vai arī likumdošanā nav kārtības. Diemžēl nevaru atrast kopsakarības sociālā fonda līdzekļu izlietošanas nostādnēs manis minētajos gadījumos.
Komentāru par vēstulē minēto lūdzu sniegt Madonas novada sociālā dienesta vadītāju Gundaru Riekstiņu: – Jau iepriekš esmu uzsvēris, ka zupas virtuve ir vienīgais palīdzības veids Madonas novadā, kas saglabāts bez apgrūtinājumiem. Lai saņemtu silto ēdienu, nav nepieciešami nekādi dokumenti par iedzīvotāja statusu, deklarēto dzīvesvietu un tamlīdzīgi. Formalitāšu atvieglošana šajā kontekstā ļoti noder gadījumos, kad palīdzību lūdz bezpajumtnieki, jo viņiem nereti ir nesakārtoti dokumenti, kas citā reizē liegtu šo palīdzību saņemt. Nav plānots arī šo kārtību mainīt, it sevišķi ekonomiski grūtajā laikā, kad jebkurš var kļūt par krīzes upuri un palikt bez siltām pusdienām. Visi citi palīdzības veidi ir ar ierobežojumiem, dažās pozīcijās šie apgrūtinājumi pat tiek papildināti. Vienīgais ierobežojums, saņemot siltās pusdienas, šobrīd ir katra klienta godaprāts. Nevar arī viennozīmīgi apgalvot, ka, ja ir lielāka pensija, klients pusdienas var pagatavot pats. Sociālā dienesta pieredze rāda, ka ir pensionāri, kas fizisku traucējumu vai slimības dēļ nevar paši pagatavot ēst, it sevišķi, ja viņi dzīvo vieni. Protams, varbūt ir viens otrs klients, kam apstākļi tik ļoti nespiež apmeklēt zupas virtuvi, bet, sākot skatīties, kam ļaut, kam neļaut paēst bezmaksas pusdienas, jāievieš stingri kritēriji. Iespējams, drīzumā pie tā nonāksim jebkurā gadījumā, ja palīdzībai vairs nepietiks finansējuma, bet tādā veidā, manuprāt, palīdzība tiks liegta daudziem, kas neatbildīs formāliem kritērijiem, bet kam sadzīvē šis palīdzības veids patiešām ir nepieciešams.
Runājot par pabalstiem medicīnas jomā, vientuļiem pensionāriem ir noteikti „griesti" līdz 144 latiem, tiem, kas dzīvo ģimenē – līdz 126 latiem. Ja pensija ir lielāka, uz pabalstu medikamentiem pretendēt nevar. Veselības jautājumos šogad sociālais dienests praktiski nepalīdz, vienīgi izsniedz izziņu par atlaidi 100% apmērā pacientu iemaksai un atlaidi 100% apmērā kompensējamo medikamentu iegādei personām (ģimenēm), kuru ienākumi uz vienu ģimenes locekli vidēji pēdējos trīs mēnešos nepārsniedz 120 latu mēnesī (pēc nodokļu nomaksas) un kuri ir saņēmuši sociālā dienesta izziņu, kas apliecina šādu ienākumu līmeni. Atlaidi 50% apmērā pacientu iemaksai var saņemt personas (ģimenes), kuru ienākumi uz vienu ģimenes locekli vidēji pēdējos trīs mēnešos nepārsniedz 150 latu mēnesī. Iepriekšējos gados, protams, pabalsti medicīnas jomā tika sniegti lielākos apmēros, bet šobrīd diemžēl tam nepietiek līdzekļu. Šogad principā vispār nesedzam ārstēšanās izmaksas. Tāpēc, iespējams, lai ārstēšanās periods būtu finansiāli vieglāks, pensionārs varētu izmantot zupas virtuves pakalpojumus, tā ietaupot naudu izmaksām slimnīcā.
Autore: LAURA VOITIŅA
OĻĢERTA SKUJAS foto no arhīva