„Krievija apzināti iet uz politisko konfrontāciju ar Rietumiem, un tam būs politiskā un ekonomiskā cena," tā šotrešdien, tiekoties ar reģionālo plašsaziņas līdzekļu pārstāvjiem saistībā ar Krievijas iebrukumu Krimā un gaidāmo referendumu par pussalas pievienošanos Krievijai, minēja Ārlietu ministrijas (ĀM) valsts sekretārs Andrejs Pildegovičs.
ĀM valsts sekretārs reģionālo laikrakstu žurnālistiem neslēpa, ka Krimas jautājums ir pēdējo divu nedēļu lielākā ārpolitikas aktualitāte, kas viegli var pārvērsties arī par iekšpolitisku Latvijas problēmu.
– Mūs satrauc gan šī notikuma – Krievijas invāzija Ukrainā – mērogs, ātrums, gan tas viss, ko var saukt par pamatojumu. Vienkāršos vārdos to, kas ir noticis Krimā, var dēvēt par okupāciju. Ukrainas sastāvā ietilpstošajā Krimas Autonomajā Republikā ir notikusi varas maiņa, un viss virzās uz to, ka šosvētdien – 16. martā – Krimas iedzīvotāji nobalsos par pievienošanos Krievijas Federācijai. Tas viss notiek masīva informatīvā kara apstākļos, Krievijas militāristu klātbūtnē, pilnīgi nerēķinoties ar Ukrainas varas iestādēm, parlamentu un valdību. Kopš Otrā pasaules kara, ja neskaita 90. gados piedzīvoto Dienvidslāvijas sabrukumu, nekas tik brutāls Eiropas kontinentā nav noticis, un to neveic kaut kādas no mums attālas zemes, bet gan Krievija, kas kopā ar ASV un Lielbritāniju 1994. gadā Budapeštā parakstīja līgumu, ka aizstāvēs Ukrainas teritoriālo nedalāmību un suverenitāti. Tas, kas ir noticis pēdējās divās nedēļās, ir pilnīgā pretrunā šīm starptautiskajām saistībām. Šis gadījums satrauc ne tikai Ukrainu, bet arī ASV, Latviju, citas Eiropas valstis, jo Krievija ar savu rīcību faktiski ir sniegusi izaicinājumu visai starptautisko pēckara tiesību sistēmai. Tā ir sagrāvusi šīs sistēmas pamatbaušļus un principus, – situāciju raksturoja Andrejs Pildegovičs.
Plašāk lasiet laikrakstā STARS 14.03.2014.
Autors: EGILS KAZAKEVIČS
AUTORA foto