No 29. jūnija līdz 3. jūlijam Baltimorā (ASV) notika XIV Vispārējie latviešu Dziesmu un deju svētki Amerikas Savienotajās Valstīs. Uz svētkiem devās12 dalībnieki no Ļaudonas pagasta jauktā kora „Lai top!". Kopā ar savējiem Amerikā pabija kolektīva vadītāja Anita Melnupa. Mūsu novada dziedātāji no Latvijas bija vienīgie pārstāvji amatierkoru grupā, vēl dziedošo Latviju svētkos pārstāvēja jauktais koris „Sola" no Rīgas.
Trakajiem pieder pasaule
Sākotnēji neticamo, pat trako, ideju Ļaudonas korim cēla priekšā viens no tā dalībniekiem Kristaps Šķēls.
– Izdzirdot par šo priekšlikumu, tas sākumā likās neiespējams gan finansiālu motīvu dēļ, gan tāpēc, ka Amerika bija tāda kā sapņu zeme, turklāt bija jāapgūst svētku repertu-
ārs – 26 dziesmas – un jāizbrīvē gandrīz divas nedēļas sava laika, – komentē Anita Melnupa. – Dziedātāji neticīgi smēja – vai dzīvosim teltīs pie Baltā nama? Tomēr jau pēc brīža daudzos radās spīts – kāpēc necensties, kāpēc ne mēs?
Jāuzsver, ka iespēju piedalīties XIV Vispārējos latviešu Dziesmu un deju svētkos Amerikas Savienotajās Valstīs organizatori bija devuši ikvienam. Bija vajadzīga vien labā griba, rīcība un materiālais nodrošinājums. Ļaudonas koris „Lai top!" visus šos šķēršļus pārvarēja.
Par svētku repertuāru
Vaicāta par XIV Vispārējo latviešu Dziesmu un deju svētku Amerikas Savienotajās Valstīs repertuāru, Anita Melnupa pastāstīja, ka kora grupa to īpaši mācījās mēnešu garumā. Tās bija 26 dziesmas, kas ietvēra mūsu kordziesmu zelta fondu, jauno komponistu dziesmas un latviešu tautas dziesmu apdares turienes komponistu redzējumā. – Repertuārs bija ļoti veiksmīgs – gan grūtākas dziesmas, gan vieglākas, bet visas kļuva dziedātājiem tuvas, jo satura ziņā bija pozitīvas, izjustas un nesa koristiem lielu gandarījumu, – vērtēja kolektīva vadītāja.
Dzirdētais Amerikā vēl vairāk izgaismojis arī pašmāju svētku repertuāra problēmas. Nedrīkst pārslogot cilvēku interesi par dziedāšanu ar grūtu repertuāru, vajadzīga koristu vēlēšanās piedalīties un svētkos dziedāt, nevis tikai vergot grūtajam repertuāram vai kādu komponistu ekscentriskajiem meklējumiem. Novērojumi rāda – pat, ja repertuārs ir grūts, bet dziedātājiem tas patīk, viņi ar to tiek galā. Taču, ja koristi repertuā-
ru nepieņem, dziesmas neatdzīvojas un arī skatītājiem tās nekļūst tuvas.
– Ja dziedātājiem dziesma patīk, tas redzams cilvēku acīs, un diriģents pat ar muguru jūt, vai skatītājs priecājas līdzi vai nē. Ja prieks ir abpusējs, rodas sazobe un veseluma izjūta. Tad enerģija no dziedātājiem plūst uz publiku un otrādi, – uzsver Anita Melnupa. – Un vēl – dziedātāji vēlētos vairāk izjust svētku norisi, ne tikai laiku pavadīt mēģinājumu procesā.
Lai smagnējība nenokauj prieku
Aizdomāties likusi arī balansa izjūta. Amerikā svētku repertuārs devis gan nepieciešamo nopietnību, gan lustīgāku noskaņu, Latvijā parasti ir tikai „viens grāvis" – pārlieku liela nopietnība. – Jautrībai pie mums koncertos ieliek dejotājus vai orķestri, bet dziedātāji taču arī var nodziedāt ko jautrāku, ne tikai to atstājot uz sadziedāšanos pēc koncerta, – uzskata diriģente. – Pēc ilgstošās dziedāšanas tam vienkārši nepietiek spēka.
Atšķirīgs aizvadītajos svētkos bijis arī mēģinājumu procesā pavadītais laiks. Baltimorā kopmēģinājums ildzis trīs stundas katrā no trim dienām, bet darbs virsdiriģentu vadībā tika paveikts godam. – Kaut dziesmu svētku skates tur netiek organizētas, visi kori repertuāru bija apguvuši atbildīgi un veiksmīgi, – piebilst Anita Melnupa.
Svētkos kopumā piedalījušies apmēram 400 dziedātāji, kas, protams, nav salīdzināms ar Latvijas dziesmu svētku dalībnieku lielskaitu.
Svētku sadzīviskā puse
Lai Amerikas brauciens mūsu koristiem būtu iespējams, laicīgi tika meklētas gan lētākas aviobiļetes, gan apmešanās vietas Baltimorā. Līdz ar to mūsējie dzīvoja attālāk no svētku epicentra. – Organizatori bija noīrējuši trīs viesnīcas, kurās dzīvoja svētku dalībnieki, un vienā no tām notika svētku pasākumi, – atklāj Kristaps Šķēls.
Koncerti, teātra izrādes, tirdziņi, tikšanās, grāmatu svētki, filmu skates, danči – programma bija daudzpusīga. No Latvijas Baltimorā bija ieradies Nacionālā teātra sastāvs, grupa „Iļģi", dziedātājs Daumants Kalniņš un citi mūziķi.
Izplānotais laiks Amerikas apskatei
Lai redzētu iespējami vairāk, kora „Lai top!" pārstāvji apmeklēja arī Ņujorku un Vašingtonu. – Braucām uz svētkiem gūt jaunu pieredzi, prezentēt sevi, iepazīties ar citiem, bet, tā kā tika pārvarēts liels gaisa gabals, nolēmām lidot pirms svētku pasākumiem un paskatīties Ņujorku, savukārt pēc svētkiem no Baltimoras doties uz Vašingtonu, – informē Kristaps. – Tā kā Vašingtonā šai laikā notika Neatkarības dienas svinības, bijām aculiecinieki arī tām.
Ņujorkas programma piesātinājuma ziņā bijusi īpaši plaša. – Zināju, kur mūsējos aizvest, ko parādīt, jo šai pilsētā biju viesojies vairāk-
kārt, – atklāj Kristaps. – Īsajā laika sprīdī apskatījām iespējami daudz. Bijām Rokfellera centrā, gājām pār Bruklinas tiltu, pastaigājām pa Manhetenas ielām, apskatījām Centrālparku un daudzas citas ievērojamas vietas. Pārvietojāmies ar metro, dzīvojām vienā no Ņujorkas mikrorajoniem. Pie Brīvības statujas tieši nepiebraucām, izmantojām bezmaksas iespēju – ar kuģīti devāmies braucienā gar šo iespaidīgo statuju.
– Aizkustinoši bija redzēt piemiņas memoriālu iznīcināto Dvīņu torņu vietā, – piebilst Anita Melnupa. – Tur jauni debesskrāpji nav celti, bet ierīkots piemiņas memoriāls uz torņu pamatiem – tieši tā, kā tie bija novietoti, tikai augsto stāvu vietā, kas slējās debesīs, tagad ir ūdenskritumi, kur ūdens krīt zemes dziļumā.
Galvu reibinošas izjūtas Amerikas pilsētā radījis fakts, ka uz katra stūra ir kāds nams, skvērs, ko zina visa pasaule, kas rādīts filmās un neskaitāmās ziņu lentēs. Amerikā pavadītais brīdis gan tiešā, gan pārnestā nozīmē koristiem bijis karsts. – Mēs vasaru tiešām izjutām, jo tur visu nedēļu bija virs 30 grādiem silts, – smaida kora „Lai top!" diriģente.
Pateicas atbalstītājiem
Lai gan koristi uz Ameriku devās par saviem līdzekļiem, ar pateicību viņi piemin Ļaudonas pagasta pārvaldi, kas izlīdzēja ar transportu līdz Tallinai. Tāpat noderēja suvenīri, ko Madonas novada pašvaldības tūrisma informācijas centra pārstāvji atvēlēja XIV Vispārējo latviešu Dziesmu un deju svētku koru diriģentiem Amerikas Savienotajās Valstīs. – Par pārsteigumu mums izrādījās, ka apmēram pieci no viņiem kaut kādā ziņā ir saistīti ar Madonu vai Ļaudonu, – komentē Anita Melnupa. – Kādam te bija vecvecāku dzimtā vieta, kāda vectēvs bija skolotājs vecajā Ļaudonas skolā, kāda tēvs bija mācījies kopā ar dzejnieku Andreju Eglīti.
Jautāti par nākamajiem izaicinājumiem, kora pārstāvji atklāj, ka saņēmuši ielūgumu piedalīties XV Latviešu dziesmu svētkos Kanādā. Šie svētki notiks 2019. gada vasarā, un kas zina – varbūt arī tie kļūs par kāda sapņa piepildījumu.
26.07.2017.