Vakar skaistus dzīves svētkus svinēja Pulksteņu ģimene, jo Vilis un Anna (dzimusi Kaverska) priecīgus un skumjākus brīžus kopā izdzīvo jau 50 gadu. Viņi apprecējās, kad Annai bijis teju 20, Vilim – 24 gadi, taču arī pusgadsimtu vēlāk abi ir gana jauneklīgi, darbīgi un uzticīgi viens otram.
Anna (ome) un Vilis (opis) ir ģimenes galvas 3 bērniem – Daigai, Aigaram un Sanitai, 11 mazbērniem – Margutam, Jurģim, Egīlam, Renātei, Linardam, Laimai (Daigas un Jura Ķeveru bērni), Dairitai, Naurim (Aigara un Ineses Pulksteņu bērni), Artūram, Guntaram un Robertam (Sanitas un Valda Plešu bērni), kā arī pieciem mazmazbērniem – Selīnai, Ralfam, Renāram, Jasmīnai Laumai un Harijam, kas piedzima gluži kā dāvana 50 gadu kāzu jubilejā – šā gada 17. martā.
Tuvojoties zīmīgajam datumam – 19. martam -, bērni nolēmuši sarūpēt vecākiem pārsteigumu un sarīkojuši sarakstīšanās ceremoniju Madonas mūzikas skolas Laimas zālē, ko vadīja Vineta Lamberte. Meita Daiga Ķevere pastāstīja: – Mamma, kad izdzirdēja par mūsu plānu, pārmeta, ka mēs viņus āzēt gribam, bet tētis nosmēja – ja jau ārā tik labs laiks, tad var arī aizbraukt uz Madonu. Savukārt tante pareizi pateica, ka savulaik viņiem ne kārtīgas kāzas bijušas, ne kā, tāpēc labi vien esot, ka bērni šādi izdomājuši. Lielas balles bija uzrīkotas arī uz 25 un 40 gadu kāzu jubileju. 25 gadu kāzu jubilejā izdarījām viltīgi – kaimiņu draugi viņus sasēdināja mašīnā un uz divām stundām kaut kur aizveda. Mēs pa to laiku varējām saklāt galdus un sagaidīt ciemiņus. Tad nu citas izvēles, ja ciemiņu pilna māja, nebija, kā vien svinēt. Tā kā abi arī kopā tik skaisti un saticīgi nodzīvojuši 50 gadu, ir pelnījuši ceremoniju un balli.
„Kopā ar cimdu nozog sirdi"
Jautāti, vai maz atminas, kā abi iepazinušies, Anna un Vilis, viens otru papildinot stāstījumā, atklāja, ka abi nemaz neesot vietējie ošupieši, bet saknes šeit gan esot ielaistas pamatīgi. Vilis ir no Latgales, Balvu puses, Rugājiem, bet Anna – no Dzelzavas. Vilis ar komandu maiņās savulaik racis maģistrālo grāvi Dzelzavā, un kādu reizi Anna ar kolēģēm nākusi piedāvāt apdrošināt dzīvību.
– Viņi mūs norēja un nemaz neklausījās, ko stāstām. Tad Vili labu laiku nesatiku. Sāku strādāt kontrolē un sagadījās ieiet mājā, kur tieši viņš. Kad jau taisījos iet prom, Vilis iestājās tieši durvīs un – nekā, prom netiksi. Amizējoties viņš atņēma man cimdu un kopā ar to arī sirdi, – Anna Pulkstene atminējās. Kaut gan bērniem, šo pašu stāstu stāstot, Anna un Vilis vienmēr uzsvēruši, ka pirmajā reizē nav radušās ne romantiskas jūtas, ne viens otru tā pa īstam ievērojis, bērniem un mazbērniem šķiet aizdomīgi, ka gadu vēlāk, otrajā satikšanās reizē, abi viens otru atpazinuši.
Pa šo laiku viņi ir tikuši pie kuplas ģimenes un divām saimniecībām, taču, kopdzīvi uzsākot, nebijis tikpat kā nekā.
Anna Pulkstene turpināja:
– Kāzas bija pašas vienkāršākās – 19. martā pulksten 15 Dzelzavā sarakstījāmies. Man pūrā mamma bija iedevusi līdzi grūsnu teli, četras vistas un aitu. Sākumā dzīvojām mazā istabiņā netālu no šīs mājas. Tad ar laiku, strādājot un krājot naudu, nopirkām vienu māju, tad otru, tad divas mašīnas nopirkām. Varējām arī visiem bērniem kāzas uztaisīt. Kā bagātnieki nekad neesam dzīvojuši, bet ar darbu un centību uz priekšu kaut kā kūlāmies.
Daiga Ķevere gan piebilda, ka no savas bērnības atceroties – vecāki pēc dabas ir ļoti taupīgi, kas arī palīdzējis grūto iesākumu pārvarēt un tikt uz zaļāka zara: – Viņi taupīja un rēķināja katru kapeiku. Atceros savu bērnību, kad mums kā bērniem pirka cepumus „Mūsu marka", kas bija cieti un maksāja 14 kapeiku, bet „Selgu", kas paši kusa mutē un maksāja 21 kapeiku, – tikai uz svētkiem. Tā arī pārējās lietās viņi bija apdomīgi un saimnieciski. Mamma visu mūžu mācējusi labi saimniekot virtuvē, opis pat tagad grib un var strādāt.
Tur līdzi jaunajiem
Interesanti, ka lielā ģimene tālu cits no cita nav aizklīduši – Daiga ar ģimeni dzīvo dažas mājas tālāk, Aigars – nedaudz attālākajos Degumniekos, bet Sanita ar ģimeni –
turpat pie Annas un Viļa.
– Mums ir divas saimniecības: „Upītes 1" un „Upītes 2". Viena ir zemnieku, otra – piemājas saimniecība. Mūsējā ir zemnieku saimniecība, kas specializējas aitkopībā. Jaunajiem ir piemājas saimniecība, un viņi ņemas ar piena lopiem. Abas ir bioloģiskās saimniecības. Savai mājai pat uzbūvēju piebūvi, kad tuvojās mana 50 gadu dzimšanas diena, lai būtu, kur balli svinēt. Tagad tur vien pulcējamies, dejojam, arī vakar uz kāzu jubilejas balli tur bija klāti galdi, – norādīja Vilis Pulkstenis.
Jāteic, ka šai ģimenei gan padodas, gan patīk ballēties, apmeklēt pasākumus, uzņemt ciemiņus. Tā esot norma uz dzimšanas dienas svinēšanu sapulcēties 30 cilvēkiem, uz lielākiem svētkiem – 70-80. No šī pāra lustīgākais un enerģiskākais ballētājs esot Vilis, kas mēdz ne tikai lekt līdzi mazbērniem sportiskās aktivitātēs, bet arī izlavīties no mājas pēc tam, kad „nolicis" Annu gulēt, lai turpinātu ballēties.
Daiga secināja: – Interesantā-kais, ka tētis nedarbos dodas kopā ar mazdēliem, nevis mums, bērniem. Viņi arī mēdz tēti novest no ceļa, nesen pat uzpīpēja kopā ar viņiem, kaut to nekad nedara. Bet jāteic, ka opis nav ne meitās aplam skrējis, ne pīpējis, ne pārlieku dzēris. Protams, graķītis svētkos ir jāpaceļ, bet viņš var turēt, muļķības arī uzreiz negvelž, tā ka ir pieklājīgs svinētājs.
Annai savukārt prāts uz ēverģēlībām tik ļoti nenesas, lai gan divus gadus vecais mazmazdēls Roberts tad liek kopā rāpot, tad – līdz šķūnītim skriešanā sacensties. Viņš esot vislielākais, bet arī vispatīkamākais pienākums omei un opim.
Vairāk lasiet laikrakstā STARS 20.03.2010.
Autore: LAURA VOITIŅA
AGRA VECKALNIŅA foto