Cesvaine ziemā
Cesvaines pils
Madonas novada ezeri un lauki
Meža taka Madonas apkārtnē
Baltie loki Madonas parkā
Reklāma — × 150 px

Kopā ar lauksaimnieku NVO līderiem

Redakcija

Autors • 23.02.2012.

Kopā ar lauksaimnieku NVO līderiem
Burtu lielums

Apmeklējot Briseli kopā ar lauksaimnieku sabiedrisko organizāciju pārstāvjiem, viesojoties lauksaimnieku apvienībā "Copa-Cogeca", klausoties lektorus Eiropas Komisijā par Kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) virzību 2014.-2020. gadā, iegriežoties Eiropas Parlamentā (EP), mūsu interese bija kopīga –
nākotnes prognozes Latvijas lauksaimniekiem.

No 7. līdz 10. februārim Briselē notika Latvijas NVO pārstāvju un par lauksaimniecību rakstošo žurnālistu informatīvā vizīte Eiropas Komisijā (EK). Mērķis – tikšanās ar EK pārstāvjiem, kuri pārzina KLP un lauku attīstības tendences, arī nevienlīdzību tiešo maksājumu apmērā, Latvijai atrodoties beidzamajā vietā salīdzinājumā ar pārējām Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm.

Kā putnam pret stikla klinti

Piedaloties vizītē, klausoties EK ierēdņus, pārliecība, ka viņi neizprot mūsu situāciju, raugās uz procesiem no savām pozīcijām, tikai nostiprinājās. Sapratu, ka arī darbs, ko veic lauksaimnieku sabiedriskās organizācijas, EP deputāti, Baltijas valstu zemkopības ministri, meklējot iespējas, kā tapt sadzirdētiem, kā pārliecināt lobijus, kuriem, kā izrādās, ir milzīga loma, nav viegls. Brīžiem to pat var salīdzināt ar putna klauvējieniem pie stikla klints. Tomēr, kad vaicājām, vai Latvijas situācija nav īpašs gadījums, vismaz neoficiāli runātāji to atzina, turklāt lielāka nozīme, ja apvienojas visas trīs Baltijas valstis. Vai ar aktīvu rīcību var ko mainīt? Atbildot uz šo jautājumu, lektori bija diplomātiski, bet, protams, tas, ka diskusijās Latvijas pārstāvji pauž aktīvu nostāju, tiek vērtēts pozitīvi. Taču KLP reforma notiek budžeta kontekstā. To, ka jautājums vairāk ir politisks, uzsvēra vairāki lektori, to tiekoties atgādināja arī Eiropas Parlamenta lauksaimniecības un lauku attīstības komitejas deputāte Sandra Kalniete. Vēl nav zināms, kāds būs kopējais līdzekļu apjoms ES budžetam 2014.-2020. gadam, tāpēc par cipariem ir pāragri runāt, tikai – par tendencēm, un grafikos 27 ES dalībvalstis joprojām atrodas dažādās situācijās.

Plašāk lasiet laikrakstā STARS 24.02.2012.

Autore: IVETA ŠMUGĀ

IVARA ĀDAMSONA foto

Atbalsti kvalitatīvu žurnālistiku

Abonē eStars.lv un lasi vairāk

Ar digitālo abonementu no 1,99 €/mēn. tu piekļūsti visiem portāla eStars.lv rakstiem. Vēlies vairāk? Izvēlies E-avīzi vai drukāto laikrakstu.

Pievienojies sarunai

Pievieno komentāru

Komentēt vari arī anonīmi — pietiek norādīt vārdu.

Reklāma — × 150 px