Prātā nāk tautā pazīstamais dziesmu autors un izpildītājs Eduards Rozenštrauhs – "Vecās likteņdzirnas mūsu mūžu maļ, gadi skrien kā stirnas un nenāk atpakaļ". Mēs aplaudējām dziesmai un dziedātājam pirms daudziem gadiem, kad šī dziesma izskanēja Madonas estrādē.
Madoniete Millija Sēja var teikt to pašu – gadi aizskrējuši kā stirnas… 1. maijā viņa atzīmēja deviņdesmito dzimšanas dienu. Tas nav maz! Millijai Sējai nodzīvotie deviņdesmit mūža gadi nav bijuši sprigani stirnas lēcieni, bet nopietnā darbā aizvadīti. Visu mūžu Millija smagi strādājusi.
– Es sāku strādāt, kad man bija tikai četrpadsmit gadu, – saka Millija Sēja. – Tāds bija tas laiks – vajadzēja govis ganīt, daudz ko citu darīt.
Meitēnam laukos darba pietika. Arī Jaungulbenes apkārtnē, kur Millija spērusi pirmos soļus un izaugusi liela.
Millijai savā laikā veicās – viņa beidza Daukstu sešklasīgo pamatskolu un pēc tam mācījās Jaungulbenes lauksaimniecības skolā. – Varu lepoties, toreiz mūs izglītoja Jaungulbenes pilī. Tur atradās lauksaimniecības skola, kur mācīja daudz ko – kā pareizi sēt, stādīt, audzēt, gatavot ēdienu, pat elementāras grāmatvedības gudrības apguvām, – atceras Millija Sēja.
1935. gadā viņa beidza Jaungulbenes lauksaimniecības skolu. Daudz gadu pagājis, bet Millija vēl tagad atceras to laiku. Interesanti, ka viņai daudzus gadus nācies strādāt par grāmatvedi, bet pamatus šīm zināšanām iedeva Jaungulbenes lauksaimniecības skolā.
– Es strādāju Jaungulbenes pusē. Bija laba rentnieka saimniecība, kurā strādāju, – atceras jubilāre.
Vairāk lasiet laikrakstā STARS. 06.05.2008.
Autors: GUNĀRS ZEMZARS
AGRA VECKALNIŅA foto