Pagājušajā piektdienā notikušajā politiski represēto konferencē nozīmīgāko vietu ieņēma skolēnu zinātniski pētniecisko darbu (ZPD) un radošo darbu prezentācijas. No astoņiem novadiem plašajai auditorijai prezentēja 17 darbu.
Tā kā konferencē piedalījās tikai labākie no labākajiem skolēniem, darbu vērtēšana nebija nepieciešama. Tomēr tika izveidota žūrijas komisija, kas vērtēja skolēnu prezentācijas, veidu, kā pasniedz savu darbu. Komisijai brīvprātīgi pieteicās Nora Pastare, Elza Serdāne, Aija Ranča, Dzidra Mazika, Inta Matisone un Jānis Vanags.
Kaut arī visi bērni bija centušies un godam prezentēja savus darbus, divi skolēni žūriju un klātesošos sevišķi iespaidoja ar savu nopietno pieeju tēmai un zinātkāri. Pēc tam, kad O. Vācieša Gaujienas vidusskolas 6. klases skolēns Nauris Čers (Apes novads) no galvas, bez jebkādiem palīglīdzekļiem izstāstīja par sava darba galvenajiem mērķiem un secinājumiem, zālē izvirda aplausu vētra. Viņš bija pētījis savas kaimiņienes Skaidrītes Krastiņas dzīves gaitas. Savukārt E. Glika Alūksnes Valsts ģimnāzijas 9. klases skolēns Reinis Riekstiņš (Alūksnes novads) darbu par savu vecmāmiņu Airu Bērziņu bija gatavojis patiešām pamatīgi – viņš paviesojies gan Latvijas Valsts arhīvā, lai atrastu nepieciešamo dokumentāciju, gan apņēmies viņas gaitas pētīt arī nākamajā gadā. Abi puiši pelnīti tika atzīti par labākajiem.
„No konferences aizbraucām apmierināti"
Kā atzina konferences dalībnieki, izjūtas viennozīmīgi pēc darbu prezentāciju noklausīšanās bijušas pozitīvas, jo skolēnu rūpīgais darbs un interese par vecākās paaudzes likteņiem patīkami pārsteigusi.
– Man pasākums ļoti patika, un nebija tādas lietas, kas šķistu neizdevusies. Mani biedri un es mājās atbraucām apmierināti. Vislielāko iespaidu atstāja Nauris Čers no Gaujienas skolas. Tāpat ļoti novērtēju Reiņa Riekstiņa prezentāciju. Protams, patika arī sava novada skolēni – Kārlis Vanags no Balvu Valsts ģimnāzijas un Katrīna Zuža no Tilžas vidusskolas. No savas organizācijas viņus apsveicām vēl papildus un dāvinājām Rimanta Ziedoņa grāmatu „Austrumu robeža".
Komisijā strādājot, nebija grūti novērtēt darbus, jo tie visi bija savā veidā izcili – mani uzrunāja visi. Daži skolēni, protams, bija uztraukušies, jo, iespējams, tik lielas auditorijas priekšā viņiem nācās uzstāties pirmo reizi. Arī Kārlis Vanags teica, ka no uztraukuma pat kājas trīcējušas, bet runāja jau puisis braši.
Noorganizēts viss bija labā līmenī, patika arī pieaicinātie viesi un ieplānotā programma starp skolēnu prezentācijām, – pēc konferences iespaidos dalījās Latvijas Politiski represēto apvienības Balvu nodaļas vadītāja Nora Pastare. Viņa secināja, ka Cesvaines novads konferences rīkošanā stafeti no Balviem pārņēmis veiksmīgi.
Jaunā paaudze patīkami pārsteidz
Neraugoties uz nelielo laika nobīdi, atklājot skolēnu darbu prezentācijas, konference noritēja bez lielas aizķeršanās, kas apliecina organizētāju rūpīgo gatavošanos. To apstiprināja arī Cesvaines vidusskolas vēstures skolotāja, viena no organizēšanas darba grupas dalībniecēm, Ina Šulce: – Darba grupa pasākuma organizēšanā sastāvēja no Cesvaines vidusskolas skolotājiem, iesaistījās arī direktors Didzis Baunis. Pasākumu rīkoja Cesvaines novada dome un Cesvaines vidusskola, bet paldies jāsaka arī direktora vietniecei ārpusklases darbā Sarmai Kurmei, saimniecēm virtuvē, darbiniekiem Cesvaines pilī, „A. A. & Būvkompānijas" pilnvarotajam pārstāvim Arvīdam Apfelbaumam, SIA „Madonas patērētāju biedrība" valdes priekšsēdētājam Jānim Zaharam un citiem. Cītīgi katru mēnesi uzņēmām cilvēkus no katra novada un atskaitījāmies, ko un kā konferencē darīsim. Darbs tika ieguldīts liels, tāpēc arī izdevās, kā cerēts, varbūt pat nedaudz labāk. Protams, bez dažiem misēkļiem neiztika, bet kopumā – viss bija ļoti veiksmīgi. Pasākuma sākumā pārsvarā piedalījās mana audzināmā klase. Meitenes dejo tautiskajās dejās, visi kopā izdomājām soļus, izkārtojumu un tamlīdzīgi. Skolēni bija ļoti atsaucīgi, tāpēc ir skaidrs, ka jaunieši saprot šāda pasākuma nozīmību. Viņi arī parādīja, ka skolas gods viņiem ir ļoti svarīgs. Katrā ziņā, tādu stāju un iznesību iepriekš skolēnos nebiju novērojusi.
Konferencē valdīja patiesi pozitīva gaisotne, un promejot visi pateicās par to, cik labi noorganizēta tā bijusi. Pasākums bija ļoti gaišs, neraugoties uz samērā smago tēmu. Par to bija vislielākais gandarījums. Pie mums bija atbraukuši ne tikai konferences iniciators Jānis Vanags, Anda Līce, Dzintra Geka, Iveta Šķiņķe un Gunārs Resnais, kas nodrošināja pārtraukumus dienas programmā starp bērnu darbu prezentācijām, bet arī viesi no Jēkabpils, Cēsīm, Ogres. Cēsnieki teica, ka nekad nebūtu varējuši iedomāties tik lielu kopības izjūtu vairāku novadu starpā. Bija astoņi novadi, gandrīz no katra ieradās vairāk nekā 30 cilvēku – skolotāji, skolēni, politiski represētie. Visi konferences dalībnieki izturēja līdz pat dienas beigām, kad vakarā pie deportēto piemiņas akmens Cesvaines dzelzceļa stacijā izveidojām gaismas ceļu no svecītēm. Arī tas priecēja, ka dienai bija tik skaists nobeigums.
Inas Šulces favorītprezentācija bija 8. klases skolnieču Agnijas Kārkliņas un Aijas Stalīdzanes (Daukstes pamatskola, Gulbenes novads) radoši pētnieciskais darbs.
– Agnija par politiski represēto tēmu raksta dzeju, savukārt Aija to attēloja vizuāli. Meitenes vēl ir ļoti jaunas, bet, piemēram, palasot dzejolīšus, to nemaz nevarēja pamanīt, jo domas ir ļoti spēcīgas. ZPD autoriem arī ir mazāk iespēju sevi izpaust, jo šajos darbos jāpieturas pie pētnieciskā darba standartiem. Nākamajā gadā, iespējams, Cesvaines vidusskolas skolēni būs vairāk jāmudina izvēlēties radošos darbus, jo tas paver plašākas iespējas. Tas uzreiz arī šķiet oriģinālāk, – Ina Šulce norādīja.
Vairāk lasiet laikrakstā STARS 25.03.2010.
Autore: LAURA VOITIŅA
OĻĢERTA SKUJAS foto