Maija beigās, kad līdz pašvaldību vēlēšanām bija atlikusi nedaudz vairāk nekā nedēļa, Madonas rajona padome bija sarīkojusi starptautisku konferenci „Administratīvi teritoriālā reforma Baltijas valstīs, Latvijā un Madonas rajonā", kas tika rīkota ar mērķi informēt pašvaldību pārstāvjus un rajona sadarbības partnerus no Lietuvas un Igaunijas par reformas vēsturi, gaitu un iespējamām problēmām vai ieguvumiem pēc tās realizēšanas. Konferencē uzstājās daudz referentu, un katra prezentācija sniedza ieskatu kādā konkrētā jautājumā.
Atklājot starptautisko konferenci, Madonas rajona padomes priekšsēdētājs Andrejs Ceļapīters neslēpa, ka par spīti daudziem vēl neskaidriem jautājumiem fakts, ka reforma beidzot noslēdzas, ir jāuztver pozitīvi. Viņš arī norādīja, ka lielākas iespējas krīzes laiku pārdzīvot ir lieliem novadiem, kuros līdzekļus piesaistīt un izlietot var efektīvāk.
Vienīgā būtiskā iebilde Andrejam Ceļapīteram bija pret RAPLM ieceri veidot plānošanas reģionus kā otrā līmeņa vēlētas pašvaldības, taču jau konferences gaitā tika saņemta jaunākā informācija, ka Ministru kabinets šo ieceri nav atbalstījis.
Madonas rajona padomes izpilddirektore Ruta Klodāne klātesošos iepazīstināja ar izsmeļošu informāciju par situāciju Madonas rajonā. Konferences dalībnieki varēja sekot līdzi tam, kāda ir bijusi rajona attīstības indeksa dinamika, iedzīvotāju skaits, bezdarba līmenis, kā arī tika sniegts ieskats rajona uzņēmējdarbības, veselības aprūpes, sociālajā, sporta, kultūras un tūrisma sfērā.
Reforma nav nekas jauns
Konferenci kuplināja arī referenti no RAPLM – Pašvaldību attīstības departamenta Pašvaldību attīstības nodaļas vadītājs Arnis Šults un Pašvaldību attīstības departamenta Pašvaldību darbības analīzes un metodoloģijas nodaļas vecākā referente Veronika Jurča.
Arnis Šults sniedza prezentāciju par to, kā vēsturiski ir attīstījusies administratīvi teritoriālā reforma Latvijā kopš 1990. gada, kādi bija galvenie klupšanas akmeņi tās ceļā un kāpēc tā ieilga. Savukārt Veronika Jurča savā prezentācijā runāja par reformas mērķiem un lomu valsts attīstībā.
– Administratīvi teritoriālās reformas mērķis ir izveidot ekonomiski attīstīties spējīgas administratīvās teritorijas ar vietējām pašvaldībām, kas nodrošinātu kvalitatīvu pakalpojumu sniegšanu iedzīvotājiem, – reformas mērķi, par kura sasniegšanu ļoti daudziem pašvaldību vadītājiem un iedzīvotājiem gan ir šaubas, formulēja Veronika Jurča.
Plašu ieskatu teritoriālās reformas vēsturē Madonas rajonā teju pusotra gadu simteņa garumā sniedza Madonas novadpētniecības un mākslas muzeja kultūrvēstures nodaļas vadītāja Brigita Balode. Prezentācijā bija izmantots daudz vēsturisku dokumentu, karšu un fotogrāfiju, kas klātesošajiem ļāva sajust vēstures elpu. Kaut arī visu iepriekšējo reformu virspusējie mērķi un ideoloģiskie uzstādījumi detaļās bijuši atšķirīgi, katras reformas pamatmērķis bijis uzlabot iedzīvotāju dzīvi. Ne vienmēr tas izdevies, tāpēc arī pašreizējās reformas realizētājiem ir jāvērtē savu priekšteču pieļautās kļūmes un jāvelta visas pūles, lai reformas pamatmērķis tomēr tiktu sasniegts. Madonas rajona padomes ekonomists Jānis Melnups konferences dalībniekus iepazīstināja ar reformas līdzšinējo gaitu Madonas rajonā, pieminot, ka divi novadi – Ērgļu un Lubānas – jau ir izveidojušies dažus gadus iepriekš, bet pārējie trīs – Madonas, Cesvaines un Varakļānu – izveidosies pēc novadu vēlēšanām.
Vairāk lasiet laikrakstā STARS 25.06.2009.
Autors: EGILS KAZAKEVIČS
OĻĢERTA SKUJAS foto