20., 21. septembrī Madonā notika bibliotēku novadpētniecības konference „Šodienas notikums – rītdienas vēsture", kas pulcēja vairāk nekā simt šīs jomas profesionāļu no visas Latvijas.
Novadpētniecības darbs publiskajās bibliotēkās bijis aktuāls vienmēr, bibliotēka vienmēr bijusi kā tilts starp pagātni un nākotni. Novadpētniecības resursu apzināšana, apstrāde un sistematizēšana speciālistiem ir viņu ikdienas rutīna, savukārt konference noskaņoja plašākam redzējumam – pievērsa uzmanību Latvijas bibliotēku institūciju sadarbībai, jaunu darba virzienu attīstībai, sniedza profesionālu un emocionālu atbalstu bibliotēku novadpētniecības darba darītājiem. Nav noslēpums, ka dažreiz pagastu bibliotekārs ir tas cilvēks, kurš dara visus darbus reizē – ir gan bibliotekārs, gan muzeja darbinieks, gan pedagogs un sociālais darbinieks vienā personā. Kā neizsēties un neizdegt, veikt savu darbu pēc iespējas profesionālāk, uzrunājot dažādu profesiju un interešu cilvēkus – to klātesošajiem apliecināja nozares darbinieku konferences dienas.
Madonas pārstāvju pienesums
15. Latvijas bibliotēku novadpētniecības konferenci atklāja Madonas novada pašvaldības domes priekšsēdētājs Agris Lungevičs. Dalībniekiem bija dota iespēja Madonas novadu iepazīt bibliotēkas direktores Imeldas Saulītes teiktajā, tūrisma darba organizatores Sanitas Somas videoprezentācijā un galvenās bibliotekāres Sarmītes Radiņas fotostāstā par to, ar ko lepojamies, kas paveikts, ko novada pašvaldība un bibliotēka saviem apmeklētājiem piedāvā. Par novada tautiskā tērpa attīstību, īpaši pakavējoties pie Kalsnavas jostām, stāstīja LU Vēstures institūta Etnoloģijas nodaļas pētniece, novadniece Anete Karlsone. Konferences otrajā dienā, kad pasākums pārcēlās uz Madonas muzeja izstāžu zālēm, ieskatu tēmā „Muzejs un bibliotēka: kopīgais un atšķirīgais sadarbībā" sniedza Madonas novadpētniecības un mākslas muzeja izglītojošā darba nodaļas vadītāja Zane Grīnvalde. Bez tam notika dalībnieku izbraukums uz Sarkaņu pagastu, lai iepazītu tā kultūrvēsturisko mantojumu un darba pieredzi Sarkaņu bibliotēkā, amatu skolā, Madonas muzeja etnogrāfijas un sadzīves priekšmetu krātuvē. Bija dots sevi bagātināt, tiekoties ar folkloras kopu „Vērtumnieki", vakarēt profesora A. Bieziņa muzejā „Dilmaņi".
Valsts simtgade – pašu radāms stāsts
Viena no konferences sadaļām tika veltīta Latvijas valsts simtgades tēmai. Kā zināms, Latvijas valsts simtgades programma ir veidota kā procesu un pasākumu kopums no 2017. gada maija līdz 2021. gada janvārim. Tā paver iespējas padziļināt Latvijas cilvēku izpratni par Latvijas valstiskuma būtību un vēsturi, notikumiem un personībām ikvienā nozarē. Latvijas valsts simtgades atklāšana notika 4. maijā, kad Latvijas pierobežā satikās cilvēku rokas un gara spēks, akcijā „Apskauj Latviju" gar Latvijas robežu stādot simt simtgades ozolu. Vienlaikus tika atzīmēti simt gadu kopš vēsturiskā Latgales kongresa lēmuma 1917. gada pavasarī par Latgales apvienošanos ar Kurzemi un Vidzemi, kas kļuva par pagrieziena punktu Latvijas neatkarības iegūšanā. – Latvijas valsts simtgades svinības ir iespēja godam un cienīgi, lepni un priecīgi svinēt valsts simto dzimšanas dienu, izstāstīt Latvijas stāstu un veidot nākotnes Latviju, – uzsvēra Latvijas Valsts simtgades biroja reģionālo un nevalstisko projektu vadītāja Jolanta Borīte. Viņa neslēpa, ka ikvienam Latvijas cilvēkam ir iespēja piedalīties un kļūt par šī vēsturiski unikālā notikuma līdzveidotāju: – 4. maijā cilvēki Latvijā un pasaulē svinēja Baltā galdauta svētkus. Uzklāja baltu galdautu un savās kopienās, darbavietās, ģimenē vai draugu lokā svinēja mūsu brīvību. Vēl viens maģisks skaitlis būs 18.01.2018., un šobrīd esam atvērti idejām par to, kā visiem kopā nosvinēt šo dienu.
Projektu vadītāja iezīmēja tās jomas, kurās, gaidot Latvijas simtgadi, veiktas būtiskas iestrādnes: – Visi kopā skatīsimies Latvijas simtgades filmas, sarūpēsim katrs savu tautastērpu, izveidosim bagātīgu nacionālo enciklopēdiju un Latvijas skolassomu, lai skolēni klātienē iepazītu mūsu vērtības un pieredzētu Latviju. Ikviens var veidot valsts simtgadi pēc savas patikas, kopējam norišu kalendāram pievienojot sevis organizētu notikumu.
Kolēģu novadpētniecības darba pieredze
Nozīmīga sadaļa konferences programmā bija atvēlēta Latvijas bibliotēku novadpētniecības darba pieredzes ziņojumiem un prezentācijām. Uzstājās speciālisti no Cēsu Centrālās bibliotēkas, Alūksnes pilsētas bibliotēkas, Valkas novada Centrālās bibliotēkas un Kuldīgas Galvenās bibliotēkas. Tēmu loks skāra novadu kultūrvēstures izpēti, novadpētniecības konkursu pieredzi, tāpat vēstījumu par novadpētniecības darba virzieniem Valkā, Smiltenē, Strenčos un informāciju par novadpētniecības krājumu mūsdienīgajā digitālajā vidē.
Atsauksmes par konferences ziņojumiem
Jautāta par iespaidiem konferences norisē, Ērgļu novada bibliotēkas pārstāve Kaiva Bukovska atzina, ka dzirdētais viņai licies saturīgs un būtisks: – Ziņojumi man patika. Kļuva lielāka skaidrība par to, kas ir novadpētniecība, ko mēs kā bibliotēku darbinieki novadpētniecības jomā varam darīt. Patika stāsts par Latvijas simtgades pasākumiem, kur ir plašs darbalauks gan novadpētniecības, gan citās jomās. Bibliotēkā strādāju apmēram četrus gadus, neskaitot bērnu kopšanas atvaļinājumu. Darbs ir interesants, intensīvs un radošs. Konferencē uzstājās centrālo un reģionālo iestāžu bibliotekāri, tomēr saklausīju lietas, ko varam ieviest un īstenot arī savās mazajās pagastu publiskajās bibliotēkās. Piemēram, spēles un konkursi, lai piesaistītu bērnus, tāpat interesants piedāvājums bibliotēkas viesiem – ģimenēm ar bērniem, kas uz pagastu atbrauc pie vecvecākiem brīvdienās. Par digitalizāciju runājot, Ērgļos mums nav tādas iespējas. Digitalizēti materiāli ir tikai kopkrājumā. Ikdienas pienākumos ir daudz kopēšanas, informācijas meklēšanas darbi, jāpalīdz bērniem datorlietās, vecākiem cilvēkiem internetā nomaksāt rēķinus. Katrā ziņā konference bija vērtīga ar to, ka ļāva iziet no ierastās vides, no savas mazās, šaurās apdzīvotās vietas un paskatīties uz nozari plašāk – kā tā pilnveidojas visas Latvijas mērogā.
27.09.2017.