Kad rudens pelēkās dienas klauvē pie sliekšņa un garie vakari liek domāt, kā tos ar kaut ko interesantu aizpildīt un rast kādu nodarbi, nāk prātā Marikas Svīķes vārdi: „Tad, kad nav sniega vai saules, meklēsim gaišumu sevī, jo uz šīs sirmās zemes vienīgi mēs to spējam – ticēt zvaigznei, lai mirdz vēl ilgi, cerēt uz prieku, kas tumsā mūs sildīs, mīlēt nevis ar vārdu, bet ar sirdi."
Godinot senās labās gadskārtu tradīcijas, klubiņa „Mežrozīte" pirmā atklāšanas sanākšana Ļaudonā notika tieši Mārtiņdienā, kaut gan dienas kārtības tematika bija pavisam citādāka. Mums bija ieplānota tikšanās ar vietējo uzņēmēju Lieni Ceru-Kronbergu. Visas ļoti vēlējāmies uzzināt par Lienes darbošanos šajā sfērā, un patiesi nebijām kļūdījušās, jo uzzinājām daudz ko interesantu un noderīgu.
Liene mūs iepazīstināja ar savu daudzveidīgo produkciju, kas top no īstas aitu vilnas, tur ir segas, spilveni, krēslu un auto sēdekļu pārklāji, komplekti visa vecuma bērniem, pat aromātiskie spilventiņi un vēl daudz citu interesantu, noderīgu lietu. Bija patiess prieks, ka mūsu pašu pagastā ir tik darbīgi un uzņēmīgi cilvēki, un vēl jāpiemin tas, ka daudzas nemaz nezināja, ka šī produkcija top tepat. Pateicoties šai prezentācijai, mēs uzzinājām daudz ko jaunu savas veselības labā, tagad tikai atliek izdomāt un secināt, kas kurai ir visvajadzīgākais, jo tuvojas taču svētku dāvanu laiks. Kā dzirdēju, pirmais pasūtījums jau esot pieteikts, ļoti ceru, ka pasūtījumi turpināsies, jo es pati jau arī esmu izvēlējusies, kas man būtu tik nepieciešams savas veselības uzlabošanai.
Esam ļoti pateicīgas Lienei par šo tikšanos un vēlam abām ar viņas darbinieci Lidiju daudz jauku ieceru un tās īstenot!
Un kas gan cilvēka mūžā ir tas svarīgākais – nu, protams, mūsu nodzīvotie bagātie gadi, tāpēc šajā tikšanās reizē tika suminātas arī mūsu klubiņa 80, 75, 70, 65 un 60 gadus sasniegušās gaviļnieces. Tas ir pietiekami bagāts cilvēka mūžs, kurā prieka brīži mijas arī ar rūgtumu, jo mēs katrs zinām, ka saule jau nespīd katru dienu, bet tomēr visos ir visa šī skaistā dzīves krāsu palete, un mums pašām ir jābūt māksliniecēm, lai prastu paņemt šīs krāsas un izkrāsot katru mūžā nodzīvoto dienu, apjaust, cik dzīve tomēr ir skaista. Daudz vieglāk ir dzīvot, radot gaišumu ap sevi un apkārtējiem. Gaušanās jau nelīdzēs, tāpēc mums pašiem jāiemācās „piepacelt" to garastāvokli. Pateicoties klubiņam, esmu tik daudz labu padomu un ideju smēlusies, kas man palīdz dzīvot, manī rodas spēks un enerģija pārvarēt grūtības, jo visu šo gadu garumā mēs esam tikušies ar tik sirsnīgiem, radošiem un interesantiem cilvēkiem, kas mums iemācīja daudz ko labu.
Bez muzicēšanas pasākumā neiztikt, tāpēc pie mums viesojās mūsu draugi – Anita, Aija un Daina, kas kuplināja pasākuma otro daļu, katrai jubilārei veltot skanīgu dziesmu, bet Daina, savukārt, priecēja jubilāres un mūs ar savām dzejas rindām, jo, kā mūsu novada dzejnieks Aivieksts ir teicis, – dzeja ir debesis, kurās palaist dvēseles putnu.
Mana vēlme ir – lai klubiņš darbotos radošāk un regulāri, lai klubiņam būtu vairāk atbalstītāju. Un te atkal prātā nāk kāda dzejnieka teiktais: „Mums katrai jālīdzinās brīnumsvecītei, bet, iedegoties svecītei, tā nedrīkst pārstāt degt, un, ja kādreiz gadās nodzist, ir atkal jānāk kopā, lai no jauna piešķiltos, jo visas kopā esam milzīgs ugunskurs, kurš dod gaismu un siltumu gan citiem, gan pašām sev."
Nezaudējiet vēlmi arvien no jauna iedegties – tāds arī ir mans vēlējums!
21.11.2017.