Pašvaldību un Eiropas Parlamenta vēlēšanas visā Latvijā ir noslēgušās. Dažās glāzēs naktī uz svētdienu dzirkstīja salds uzvaras šampanietis, bet citi bija spiesti dzert rūgtu malku no zaudējuma kausa.
Par vēlēšanu rezultātiem galvaspilsētā un republikas pilsētās mēs vēl dzirdēsim no nacionālajiem plašsaziņas līdzekļiem. Mums tuvāk ir tas, kas noticis pašu novados. Un noticis ir gana daudz. Lai man piedod Cesvaines, Ērgļu, Lubānas un Varakļānu novada iedzīvotāji, taču šoreiz es vairāk vēlētos aplūkot to, kas ir noticis lielākajā Vidzemes novadā – Madonas novadā.
Jau labu laiku pirms vēlēšanām bija skaidrs, ka cīņa par iekļūšanu jaunajā domē būs saspringta. Pateicoties vēlēšanu likuma grozījumiem, Madonas novada domes vēlēšanās varēja piedalīties tikai politisko partiju sarakstos iekļautie deputātu kandidāti. Šis apstāklis jau pats par sevi noteica to, ka priekšvēlēšanu laikā laukos varēs sadzirdēt lielās politikas atbalsis. Tas, ka vēlēšanas nenotiek vairs tikai par pilsētas domi, bet par visa novada domi, iezīmēja arī kvalitatīvas izmaiņas partiju deputātu kandidātu sarakstos. Katra saraksta veidotāji iespēju robežās bija centušies tajos iekļaut novada pagastu populārākos cilvēkus, sākot no priekšsēdētājiem un beidzot ar kultūras darbiniekiem. Šajā ziņā labāk veicās JL un TP, kurām pa abām sarakstos bija 7 pašvaldību vadītāji (ja pieskaita nesen no amata atstādināto Vinetu Lamberti). Un, kā rāda vēlēšanu rezultāti, daļa no pašvaldību vadītājiem domē ir arī ievēlēti. Abas minētās partijas bija centušās savā sarakstā pārstāvēt pēc iespējas vairāk pagastu, arī tas novada attālāko vietu iedzīvotājiem ļāva tajos atrast pazīstamu cilvēkus, par ko balsot. Partijas no tā tikai ieguva.
Zaudētāji un uzvarētāji
Identificēt zaudētājus un uzvarētājus Madonas novada domes vēlēšanās nav grūti. Pie pirmajiem var pieskaitīt domē neiekļuvušās partijas – LPP/LC un LSDSP. Pie zaudētājiem noteikti jāpieskaita arī TP, jo partijai, kas 8 gadus ir valdījusi pilsētā, saņemt tikai nepilnu 31% atbalsta ir ļoti negatīvs balsojums.
Redzamākie uzvarētāji noteikti ir JL jaunievēlētie deputāti, un, lai gan līdz pilnīgai uzvarai pietrūkst viena deputāta mandāta, jau sasniegtais rezultāts ir vairāk nekā pozitīvs.
Ar trim partijām, kurām katrai būs pa vienam deputātam jaunajā domē, ir sarežģītāk. No vienas puses, tas vien, ka šajā divu milžu cīņā ir izdevies iegūt pārstāvniecību domē, būtu uzskatāms par pozitīvu rezultātu, taču tikai viens deputāta mandāts nav tas, kas partijai ļaus būtiski ietekmēt domes darbu. Tiesa, te ir viens „bet". ZZS, SC un SCP akcijas nedaudz ceļ tas, ka nedz JL, nedz TP nav izdevies iegūt 9 deputātu vietas, kas ļautu domi vadīt, nerēķinoties ar to, vai kādu lēmumu atbalsta arī pārējie domnieki. Svarīgākajos domes balsojumos (ja lielo partiju uzskati dalīsies) tieši šo triju deputātu balsīm būs zelta vērtība.
Kāpēc tā un ne citādāk?
Kas tad noteica to, ka dome šobrīd izskatās tieši tāda? Pirmkārt, jāsāk ar JL panākumu analīzi. JL pirms vēlēšanām bija visērtākajā pozīcijā. Atrodoties Madonas pilsētas domē opozīcijā (tiesa, par opozīciju to gluži saukt nevar, jo JL saraksta līderis Valentīns Rakstiņš bija pilsētas domes priekšsēdētāja vietnieks, taču atsevišķu iedzīvotāju acīs JL bija opozīcijā TP), JL varēja balstīt kampaņu uz valdošā spēka kritizēšanu, un materiāla viņiem netrūka. Sākot ar koģenerācijas stacijas būvi un beidzot ar mazdārziņu atņemšanu madoniešiem. Īpaši spilgts iespaids par dalīšanos pozīcijā un opozīcijā tika radīts pēdējos mēnešos pirms vēlēšanām, tādējādi vēlētājiem norādot, ka JL saraksta kandidāti nostājas TP pretējā frontes pusē. Tas savukārt atviegloja izšķiršanos vēlētājiem. JL vietējam sarakstam nenoliedzami palīdzēja arī partijas atrašanās valdībā un krīzes likvidētāju tēls, kā arī gana spēcīgs kandidāts mēra amatam.
TP zaudējumam iemeslu netrūkst. Pirmkārt, ļoti bezzobaina priekšvēlēšanu kampaņa, kas ļoti atgādināja situāciju ar partiju „Latvijas ceļš" pirms 8. Saeimas vēlēšanām. Vadoši amati, garš paveikto darbu saraksts, stabilitāte utt., bet vienlaikus arī svaigu ideju un asas reakcijas trūkums. Tas īpaši izpaudās brīžos, kad partijai bija jāatspēko pret to raidītie pārmetumi gan saistībā ar koģenerācijas staciju, gan citos jautājumos. Protams, savu darīja arī nacionālo plašsaziņas līdzekļu uzlidojums Madonai īsi pirms vēlēšanām. Kādam pat varēja sākt likties, ka Latvijas galvaspilsēta ir nevis Rīga, bet Madona. Tieši šajās priekšvēlēšanu epizodēs domes valdošajai partijai bija nevis jāapguļas embrija pozā un jāuzņem sitieni, cerot, ka vēlētājs pats visu izsvērs, bet jādod skaidras atbildes un atspēkojumi, ja tādi bija. Tiesa, TP vietējam sarakstam vēlēšanās nepalīdzēja arī tas, ka šīs partijas spices vīrus daudzi iedzīvotāji uzlūko kā krīzes vaininiekus. Tas savukārt noved pie principiāliem protesta balsojumiem ar domu – labāk jebkas cits, tikai ne „valsts izzadzēji". Lielā ēna, kuru met TP, bija fakts, ar ko vietējam sarakstam, kandidējot vēlēšanās, bija jārēķinās.
Iemesli, kāpēc domē iekļuva trīs pārējās partijas, ir dažādi. Tās noteikti ieguva no tā, ka atsevišķi vēlētāji nevēlējās balsot par TP un JL, uzskatot, ka tās jau līdz šim domē ir strādājušas, līdz ar to ir vajadzība pēc jaunām vēsmām un arī sejām. Visas trīs partijas ieguva arī dažas protesta balsotāju balsis, kā arī centrālo partiju politikas piekritēju balsis. Viena deputāta kandidāta ievēlēšanai (no šīm trim partijām), kā rāda CVK dati, bija nepieciešams 600-800 balsu. Daļu no tām varēja iegūt arī, mobilizējot radus, draugus un paziņas.
Jāstrādā kopā
Iespējams, laikā, kad lasīsit šo rakstu, būs jau izšķīries jautājums par to, kas vadīs jaunā novada domi, taču ir lietas, kam vajadzētu vai nevajadzētu notikt neatkarīgi no tā, kurš turpmākos 4 gadus stūrēs novada „kuģi". Pirmkārt, ir jāizvairās no lielās politikas iepīšanas domes darbā. Liela daļa no tiem labajiem darbiem, kas Madonas pilsētā ir paveikti, tika panākti, pateicoties tam, ka laiks sēdēs netika vadīts neauglīgās diskusijās un nemitīgos centienos likt kāju priekšā labām iniciatīvām, ja tās piedāvā opozīcija. Ideālā variantā būtu labi, ja dome vispār iztiktu bez dalīšanās pozīcijā un opozīcijā, taču tas diez vai vairs ir iespējams.
Otrkārt, tiem, kas ir ievēlēti, nevajadzētu aizmirst, ka viņu deputāta amats ir materializētas novada iedzīvotāju gaidas un cerības. Cerības, ka konkrētais deputāts risinās visam novadam nozīmīgus jautājumus, nevis tikai tos, kam akceptu dod partija.
Un, treškārt, visā valstī un arī novadā šis būs smags laiks, tāpēc tam, cik ātri un veiksmīgi jaunie deputāti iekļausies domes darbā un sāks ķerties pie smagu jautājumu izskatīšanas, būs ļoti liela ietekme uz to, kā novadā dzīvos iedzīvotāji. Esmu pārliecināts, ka šī laika pavadīšanu partiju savstarpējos ķīviņos, amatu dalīšanā un „matu skaldīšanā" vēlētāji un novada iedzīvotāji uztvertu kā nekrietnību un nodevību. Tāpēc, lūdzu, tā nedariet.
Autors: EGILS KAZAKEVIČS