Patriotiskās noskaņās ar svinīgiem pasākumiem un mākslinieciski augstvērtīgiem koncertiem, krāšņu svētku uguņošanu gan Rīgā, gan citās pilsētās trešdien tika nosvinēta Latvijas Republikas proklamēšanas 97. gadadiena.
Kā esam novērojuši, Lāčplēša diena 11. novembrī un Latvijas dzimšanas diena 18. novembrī Madonas pilsētā ir vienas no tām atceres, svētku un svinamajām dienām, kad visvairāk pie dzīvojamajām mājām plīvo sarkanbaltsarkanie karogi. Valsts karogs netiek izlikts tikai pie tiem īpašumiem, kur tas neplīvo nevienā no atceres vai svētku dienām neatkarīgi no tā, kam ēka pieder – fiziskai vai juridiskai personai.
Kopš vasaras, kad 2. jūlijā tika publiskots diskutablais Satversmes tiesas spriedums, karoga izkāršana pie privātmājām valsts svētku, atceres un svinamajās dienās ir īpašnieka ziņā, tas ir pienākums, par kura nepildīšanu vairs nevar sodīt.
Tas gan attiecas tikai uz fiziskām personām piederošām dzīvojamajām mājām, jo par to Satversmes tiesā bija iesniegta sūdzība. Tālāk jau Saeimas ziņā ir lemt, kā grozīt vai negrozīt likumus: vai, piemēram, saglabāt sodus par karoga neizkāršanu pie juridiskām personām piederošiem namiem un iestādēm vai atcelt tos pavisam. Taču fiziskās personas minētais Satversmes tiesas spriedums no jebkādām soda sankcijām jau ir atbrīvojis, un te nekas vairs nav maināms. Līdz ar to likuma norma, kas nosaka pienākumu izkārt karogu, ir kļuvusi dekoratīvāka. Tagad karoga izkāršana ir tāds pats pilsoņa pienākums kā, piemēram, piedalīšanās vēlēšanās, par kura nepildīšanu nekas nedraud.
Atgādinām, ka tā saucamā karoga lieta tika ierosināta pēc Latvijas Universitātes Medicīnas fakultātes docentes Solvitas Olsenas sūdzības. Viņa 2013. gada 14. jūnija sēru dienā rīkojusi radiem un draugiem viesības savā privātmājā Pārdaugavā, tādēļ nav izkārusi sēru karogu. Pašvaldības policija fiksējusi šo pārkāpumu, un Rīgas domes administratīvā komisija noteikusi viņai administratīvo sodu – brīdinājumu. Olsena to vispirms pārsūdzēja, bet pēc tam vērsās arī Satversmes tiesā, apstrīdot Karoga likuma prasības pēc būtības. Viņa pamatoja: „Likumā uzliktais pienākums obligāti izkārt karogu noteiktās svētku un atceres dienās pārkāpj valsts pamatlikumā garantētās tiesības uz vārda brīvību."
Tomēr Satversmes tiesa noraidīja Olsenas paustās pretenzijas pret Latvijas valsts karoga likumu, kas noteic, ka Latvijas valsts karogu pie publisko personu ēkām, privāto tiesību juridisko personu un personu apvienību ēkām, kā arī dzīvojamajām ēkām novieto 1. maijā, 4. maijā, 21. augustā, 11. novembrī un 18. novembrī, bet sēru noformējumā novieto 25. martā, 14. jūnijā, 17. jūnijā, 4. jūlijā un decembra pirmajā svētdienā. Turpretī par neatbilstošu Satversmei tika atzīta Administratīvo pārkāpumu kodeksa norma, kas paredz par valsts karoga nepacelšanu noteiktajās dienās vai par karoga pacelšanas kārtības pārkāpšanu piemērot brīdinājumu vai naudas sodu līdz 40 eiro apmērā, ja pārkāpums izdarīts atkārtoti. Tiesas ieskatā sods par karoga nenovietošanu pie fiziskām personām piederošām dzīvojamajām ēkām rada iespējamību, ka valsts karogs tiek novietots noteiktā soda dēļ, nevis atceroties Latvijas valstij nozīmīgos vēsturiskos notikumus.
Arī vairāki uzrunātie madonieši atzina, ka brīvprātīga karoga izkāršana parādīs Latvijas iedzīvotāju patieso attieksmi pret valstiskas nozīmes notikumiem. Priecē, ka iedzīvotāji Latvijā, kā liecina aptaujas, ir kļuvuši patriotiskāki un sabiedrībā šogad ir pieaudzis patriotisma gars – teju puse jeb 47% iedzīvotāju patlaban uzskata sevi par īstiem dzimtenes patriotiem, liecina „Inbox Polls" jaunākā, valsts svētku priekšvakarā veiktā interneta lietotāju aptauja. Pēc aptaujas datiem, kopumā patriotiski noskaņoti patlaban ir 85% mūsu valsts iedzīvotāju.
Daudzi madonieši atsaucās arī Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa aicinājumam – pieminot Parīzē traģiskajos teroraktos bojāgājušos, pie ēkām pirmdien, 16. novembrī, izkārt valsts karogu sēru noformējumā.
AGRA VECKALNIŅA foto