Jūlijs un augusts latviešu tautai ir ļoti specifisks laiks – kapusvētku norises laiks. Latviešu kapu kopšanas tradīcijas tiek uzskatītas par izcilu kultūras vērtību, bet kapusvētki – par savdabīgu nacionālu tradīciju ar tautiskām saknēm, kas tiek piekopta kapsētās, kurās atdusas latvieši, neatkarīgi no viņu konfesionālās piederības.
Sākotnēji kapusvētki bija baznīcas vasaras dievkalpojums, bet 19. gadsimta otrajā pusē, kad spēji uzplauka dažādu pagasta biedrību dzīve, vietējie pašdarbnieki sāka kuplināt gan pašus kapusvētkus, gan pēc pasākuma rīkoja zaļumballes.
Pastāv pat leģenda, kas vēsta, kā radušies kapusvētki. Kāds Zaubes mācītājs ievērojis, ka dievkalpojums nav kupli apmeklēts, jo ļaudis rušinājušies kapos, nevis klausījušies sprediķi baznīcā. Tā nu mācītājs ar visu draudzes kori devies noturēt dievkalpojumu kapos.
Mūsdienās kapusvētki notiek visās darbojošās kapsētās, kļūstot arī par vienojošu saikni starp radiem un draugiem, kas šajā dienā sapulcējas kopā dzimtu kapsētās, lai izjustu piederību vietai, no kurienes cēlusies viņu dzimta, īpaši tad, ja dzīves ceļi aizveduši uz kādu citu Latvijas novadu vai ārzemēm. Latviešu kapsētas ir bagātas ar dabas elementiem – kokiem, košumkrūmiem, puķēm. Tādi ir arī Aronas pagasta teritorijā esošie Līdēres jaunie kapi, par kuru kopšanu desmit gadus nesavtīgi rūpējusies Zina Drozdova. Nu Zinas kundze, lai gan spēka un možuma vēl ir pietiekami, tomēr izvēlējusies doties pelnītā atpūtā, jo saka: „Jādod vieta jaunajiem, tiem grūti atrast darbu." Par kapu pārzini Zinas kundze sākusi strādāt 2007. gadā. „Mana māja atrodas tepat blakus baznīcai –
pārsimts metru no kapiem, tāpēc gan cilvēkiem, gan man bija ērti un izdevīgi: ja kaut kas bija vajadzīgs, tūlīt varēju atnākt. Esmu vietējā, šeit dzimusi, visu mūžu uz vietas nodzīvojusi, visi mani pazīst," par amata izvēli pastāsta Zina Drozdova.
Vaicāta par galvenajiem darba pienākumiem, viņa stāsta: „Manā pārziņā bija zāles pļaušana, tas arī bija tas smagākais darbs – teritorija plaša, grūti zāles pļāvēju izstumdīt un izgrozīt. Kamēr tādu platību nopļauj, visas iekšas atdauzītas! Un nedrīkst jau strādāt, kā pagadās – taciņām jābūt glītām, izpļautām. Vieglāk bija, kad tuvojās kapusvētki –
tad pagasta pārvalde sūtīja palīgā bezdarbniekus. Rudeņos daudz laika aizņēma lapu kasīšana – lielais kastanis viens pats saražoja tik daudz, un kur tad vēl citi koki… Par pusslodzi vajadzēja arī aku iztīrīt, kapliču sakopt un tualeti uzturēt kārtībā. Pirms katras bēru ceremonijas izkaisīju ar skujām celiņu, reizēm bija jāsagādā smiltiņas bez akmeņiem, sevišķi ziemā, kad zeme kukuržņos sasalusi, lai pavadītājiem būtu trīs saujas smilšu, ko kapā iemest. Kapliču Līdēres kapos uzcēla tikai 2010. gadā, no tā brīža aizgājējus varēju pavadīt ar zvana skaņām, agrākos laikos tā nebija. Žēl, ka baznīcu neatjaunoja, uzlika jumtu, bet tad iesāktos darbus pameta. Ja runājam par Līdēres kapusvētkiem, tad nu jau vairākus gadus tos vada nevis mācītājs, bet laicīgais runātājs."
Stāstot par savu sadarbību ar Aronas pagasta pārvaldi, Zinas kundze uzsver: „Līdēres kapos joprojām netiek prasīta tā saucamā maksa par kapavietu. Savus radus šeit apglabāt izvēlas arī citu novadu ļaudis, aizņem pat vairākas kapavietas – visai savai ģimenei, un viņiem arī nav par to jāmaksā. Tāpat netiek iekasēta gada maksa par kapu uzturēšanu, kā tas ir daudzās citās apdzīvotās vietās. Kamēr biju kapu pārzine, pagasta pārvalde vienmēr rūpējās, lai laikus būtu izvesti atkritumi, pievestas gaišās smiltis kapu kopšanas vajadzībām, kā arī par to, lai cilvēkiem būtu ūdens puķu un apstādījumu laistīšanai."
Zinas kundze stāsta, ka mūsdienās tiek piedāvāts ļoti plašs apbedīšanas pakalpojumu klāsts, ar to nedomājot bēru pakalpojumus vien. Palīdzēt labiekārtot kapavietas Līdērē piedāvā dažādas firmas, ne tikai vietējās, bet arī no tālienes, piemēram, kapu apmalītes un virsmas var pasūtīt pat no Bauskas. Noteiktos datumos uz kapiem atbrauc speciālisti, kuriem var pasūtīt izgatavot pieminekļus, palūgt tos novietot. Iespējams sarunāt arī kapu apzaļumošanas darbus, tas noder vecāka gadagājuma cilvēkiem, kuri nespēj paši atvest smiltis vai iestādīt dzīvžogus, aprūpējot savu radinieku kapu vietas. „Šī ziema kapos daudz ko papostīja – apsaluši bukši, tūjas un pat jaunajām priedītēm zari pabojāti. Gadās, ka arī meža dzīvnieki – zaķi un stirnas – reizēm šo to nograuž, jo kapsēta ir meža tuvumā," stāsta Zinas kundze.
Visu apbedīšanas biroju darbinieki, ar kuriem Zinas kundzei nācies sadarboties bēru organizēšanā, godprātīgi un ar cieņu pildījuši savus pienākumus, bet īpaši viņa uzteic Normunda Arama „Krustaceles".
Par ļoti svarīgu kapu pārzines darba pienākumu Zinas kundze uzskata arī dokumentācijas kārtošanu: „Tas bija arī emocionāli smagi, piederīgie sēro, raud – grūti noslēgt līgumu par kapavietas ierādīšanu. Toties ir zināms, kur katrs apbedīts, un, ja rodas kāda vajadzība, pēc šiem papīriem var atrast, kur konkrētais cilvēks apglabāts. "
Jau pāris nedēļas Zinas kundze apmāca darbā jauno kapu pārzini, kura savus pienākumus pildīt ierodas no Lauteres, bet pati turpmāk ir apņēmusies kopt to cilvēku kapavietas, kuru radinieki dzīvo tālu no Līdēres un nevar uz šejieni izbraukāt. „Man zvana no Ogres, no Rīgas un Kuldīgas, pat no Lietuvas, protams, palīdzēšu, vai tad man grūti? Saprotams, ka tas taču liels ceļa gabals. Apkopt radu kapus prasa arī tādi, kas paši jau ir veci un nespēcīgi," viņa skaidro.
01.08.2017.