Meža taka Madonas apkārtnē
Baltie loki Madonas parkā
Madonas novada ezeri un lauki
Cesvaines pils
Cesvaine ziemā
Reklāma — × 150 px

Kāpēc svešzemju? Kur ir mūsējie?

Redakcija

Autors • 06.07.2009.

Burtu lielums

Ar piedāvājumu apzināt Madonas puses puķu audzētāju iespējas pavairot un piedāvāt stādus tirgum redakcijā iegriezās Genovaite Daukste.

Genovaite Daukste kādreiz ir dzīvojusi Katrīnā, bet nu jau 16 gadu saimnieko Jaunpiebalgā, "Lejas Pūķu" mājās.

– Esmu dārzniece, audzēju puķes, pārsvarā tās, kas aug Latvijā kopš seniem laikiem. Tirgū pavērojot, ko piedāvā stādu audzētāji, redzam importētās puķes, arī dekoratīvo augu stādus no Polijas, dažādus hibrīdus, bet mūsu lauku puķu tikpat kā nav.

Kāpēc nevar nopirkt seno laiku lilijas, ko vēl dēvē par baznīcas lilijām, alveju, mirti, dzejnieku narcišu sīpolus? Vai daudziem pie mājas ir kadiķis, dievkociņš, lupstājs? Vai var nopirkt mūsu dārzos sastopamās pildītās lielziedu pīpenes?

Kāpēc tā? Mainās mode, bet latviešiem tomēr ir jāsaglabā savas tradīcijas. Arī tā, ka pie mājas ir vieta dzīvības kokam, dievkociņam, peoniju stādījumiem, smaržīgajiem jasmīniem.

Tāpēc mans ierosinājums – apvienoties tiem dārzniekiem, kam patīk audzēt un pavairot stādus, savākt vienkopus pavairotos dārza puķu stādus un piedāvāt tirgū.

Protams, tagad ir cita lieta, vai pēc stādiem ir pietiekams pieprasījums. Te gan ir svarīga arī cena. Nepērk tāpēc, ka viss kļuvis dārgs, bet dārdzībai tomēr ir robeža. Ja būs normāla cena, tad pirks, – domās dalās saimniece no Jaunpiebalgas.

Viņa raksturo situāciju laukos, kad bez darba ir jaunatne, bērni, un viņiem nav nekāda pieturas punkta, ko darīt. – Maniem bērniem ir sastrādātas rokas, bet daudzi tagad ļaujas bezdarba depresijai. To varētu mazināt, ja būtu, ko darīt. No veciem kokiem taču var izgatavot puķu kastes, var gatavot zedeņu žogus, var siet pirtsslotas, zaru slotas. Tie, kas tur aitas, varētu no vilnas savērpt dziju, adīt zeķes, un gan jau rudenī tām būtu valkātāji. Tirdziņiem jau tagad pavērta zaļā gaisma, vien piedāvājums ir vienveidīgs, un būtu jāveicina, lai tas būtu pēc iespējas dažāds.

Genovaite Daukste stāsta, ka viņai pie mājas iestādīts augļudārzs – ābeles, ir ogulāji, ir siltumnīcas. Tās būvētas no visparastākajiem nomaļiem, bet savu funkciju veic. Ja ir dārzs, tad būs augļi, ogas, dārzeņi. Tiek turēti lopi, un, ja ir gotiņa, ir piens un piena produkti; ja ir vistas, ir olas; ja nobaro ruksi, tiek arī pie gaļas. Laukos dzīvojot un no darba nebaidoties, paēdis būsi.

– Ar savu produkciju braucu uz Rīgu, uz Čiekurkalna tirdziņu. Drīz tirdziņš būs Vecpiebalgā, un arī tur var vest savu saražoto, izaudzēto, mājās radīto.

Kad uz tikšanos ieradās zemkopības ministrs Jānis Dūklavs, tika runāts par to, kāpēc starp lauku cilvēkiem nav kooperācijas. Var taču apvienoties, savākt no zemniekiem to, kas ir, un vest uz tirgu. Cik ilgi kritīsim uz leju un čīkstēsim, ka mums nekā nav. Ir taču jāsāk celties, – savas domas aicina izteikt Genovaite Daukste. Viņai var rakstīt: p/n Jaunpiebalga (pasta kastīte pēc pieprasījuma), Cēsu rajons; var arī zvanīt pa tālruni 26647851 (vakaros).

Autors: IVETA ŠMUGĀ

Atbalsti kvalitatīvu žurnālistiku

Abonē eStars.lv un lasi vairāk

Ar digitālo abonementu no 1,99 €/mēn. tu piekļūsti visiem portāla eStars.lv rakstiem. Vēlies vairāk? Izvēlies E-avīzi vai drukāto laikrakstu.

Pievienojies sarunai

Pievieno komentāru

Komentēt vari arī anonīmi — pietiek norādīt vārdu.

Reklāma — × 150 px