Pagājušās ceturtdienas (11. februāra) numurā sniedzām ieskatu intervijā ar Saeimas deputātu no Tautas partijas (TP) Juri Dalbiņu, kurā viņš izteicās par jautājumiem, lielākoties saistītiem ar patriotismu jauniešu vidū. Piedāvājam intervijas otro daļu, kurā deputāts vairāk pauda savas domas par šābrīža politisko un ekonomisko situāciju valstī.
– Situācija valdībā pēdējā laikā kļūst aizvien nokaitētāka un valdību veidojošo partiju starpā nemana vienprātību.
– Pēc janvāra beigās Saeimā notikušā balsojuma par mandāta piešķiršanu premjeram Valdim Dombrovskim sarunās ar Starptautisko Valūtas fondu (SVF) ir radusies zināma skaidrība par situāciju, kāda ir izveidojusies saistībā ar spēku samēru Saeimā.
Atgādināšu, ka balsojums nebija par to, dot vai nedot valdībai šādu mandātu, bet par to, kāds tas būs – vai ar stingrāku parlamentārās uzraudzības kontroli, vai vienkārši balta lapa ar Saeimas parakstu. Mēs iestājāmies par to, ka regulējumam jābūt precīzākam un parlamenta kontrolei – stingrākai. Taču pārējie kolēģi tādu vai citādu apsvērumu dēļ nobalsoja tā, kā nobalsoja, un līdz ar šo balsojumu ir skaidrs balsu izvietojums Saeimā. Es neuzskatu, ka Valda Dombrovska valdības krišana līdz nākamajām parlamenta vēlēšanām būtu loģiska. Tālāk jau pašiem vēlētājiem būs jāizdara izvēle, kuru no politisko spēku sniegtajiem piedāvājumiem izvēlēties.
Manuprāt, piedāvājumam jābūt saskaņā ar pašu partijas programmu. Ir lietas, kas ir izpildītas, un ir lietas, kas nav, taču šobrīd būtu svarīgi nenovirzīties no tās politikas, ko sabiedrībai esam deklarējuši. Mēs esam konservatīva partija, kāda cita ir liberāla, tad strādājam ar savām programmām, kā rezultātā arī cilvēkiem būs skaidrs, kas no to kungu, kuri piedalās kampaņā, teiktā atbilst patiesībai un kas neatbilst. Es prognozēju, ka politiskās kampaņas uz šīm Saeimas vēlēšanām būs ne tik daudz racionālas, cik emocionālas. Mans personiskais viedoklis ir, ka TP nav tiesību šobrīd sākt nodarboties ar populismu, ir jāiet ar konkrētiem piedāvājumiem. Soļu platumam, ko piedāvājam spert, ir jābūt saskaņā ar reālo situāciju, nevis to, ko esam izsapņojuši, citādi rezultātā var nākties iebraukt grāvī. Tādēļ arī mēs šobrīd runājam par tiem piedāvājumiem, kādi pašreiz ir iespējami, lai risinātu ekonomiskās un finansiālās problēmas. Pamatā tas balstās uz nodokļu sistēmas dažādošanu. Nevajadzētu censties pēc iespējas vairāk noplēst no viena uzņēmēja vai vienkārši cilvēka, bet tā vietā domāt par to, lai pieaug to skaits, kuri nodokļus spēj nomaksāt. Tātad jādod cilvēkiem iespēja strādāt. Mums vajag atiet nost no šīs grāmatvežu pieejas, rēķinot mūsu budžeta ieņēmumus. Tāds nodoklis, kura godīga nomaksa uzņēmējam liks aizklapēt ciet savu biznesu, neko citu kā vien lejupslīdi nenesīs.
– Bet pēdējā vēstulē Starptautiskajam Valūtas fondam valdība taču apņemas nodokļus nemazināt.
– Pie nākamās vēstules SVF mums būs jārunā jaunā formā. Jā, pašreiz tas nav iespējams. Vienlaikus mēs nevaram pievērt acis un uzskatīt SVF par eņģeļiem.
Jāsaprot, ka mēs kā konkurenti citiem neesam vajadzīgi. Ja paraugāmies uz to, ar kādiem nosacījumiem nauda tiek aizdota, redzam, ka tā lielākoties ienāk mūsu bankās un ir paredzēta banku sektora un finanšu sistēmas stiprināšanai. Ir arī teksts par ekonomikas sildīšanu.
Bet, ja apskatāmies, kā ir reāli, un parunājam ar mūsu uzņēmējiem, situācija ir ļoti interesanta. Atbildīgo ministriju pārstāvji saka, ka nauda ekonomikas sildīšanai tiek virzīta, taču bizness nav gatavs to paņemt, jo trūkst kvalitatīvu projektu, kas tiek iesniegti bankām. Uz ko uzņēmēji saka, ka ar viņiem vispār netiek komunicēts, par kādu gan projektu iesniegšanu var runāt. Šīs situācijas dēļ esam noorganizējuši slēgtu publisko izdevumu revīzijas komisijas sēdi, pirms kuras no valdības saņemsim precīzus datus par tās naudas izlietojumu, kas ir domāta konkrēti ekonomikas sildīšanai – cik ir bijis uzņēmēju iesniegumu, cik daudz līdzekļu ir izsniegts, kam un kādēļ ir atteikts. Bankas ir tādi paši uzņēmumi kā citi, tikai viņu darbarīks un produkts ir nauda. Banku attieksme ir tāda – „labi, šobrīd mums šie līdzekļi ir, taču mēs neesam pārliecināti, ka finansiālā situācija atkal nepasliktināsies un ka tie uzņēmēji, kas pie mums vēršas ar saviem projektiem, spēj izveidot dzīvotspējīgu biznesu". Līdz ar to nauda, kas paredzēta ekonomikas sildīšanai, nemaz apritē nenonāk. Tāda šobrīd ir realitāte. Kredīts aiziet budžeta deficīta segšanai un stāvēšanai banku seifos. Bankas ir tās, kas lemj par to, vai kādam vispār izsniegt kredītu. Diemžēl uzņēmēji un tie, kurus viņi nodarbina, nevar gaidīt tik ilgi, kamēr bankām beidzot šķitīs, ka nu reiz ir piemērots brīdis atsākt izsniegt kredītus.
Vairāk lasiet laikrakstā STARS 18.02.2010.
Autors: EGILS KAZAKEVIČS
OĻĢERTA SKUJAS foto