Pirms pāris mēnešiem laikrakstā informējām par Lubānas novada pašvaldības vēlmi restaurēt Visagala kapos esošo pulkveža Oskara Kalpaka kapa pieminekli, ko 1927. gadā veidojis tēlnieks Kārlis Zāle un akmeņkalis Arnolds Dzirkalis.
Pēc Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas (VKPAI) veiktās pārbaudes sastādīja aktu, ka piemineklim nepieciešama restaurācija, un, sākotnēji izstrādājot tehnisko dokumentāciju veicamajiem darbiem, veicamo darbu tāme bija visai iespaidīga – 32 000 eiro.
Lubānas novada pašvaldības domes priekšsēdētājs Tālis Salenieks minēja, ka Ministru kabinets, lai daļēji segtu Oskara Kalpaka kapa pieminekļa restaurācijas izdevumus, no šā gada Aizsardzības ministrijas (AM) budžeta Lubānas novada pašvaldībai piešķīra 10 800 eiro. Lubānas novada pašvaldība arī iesniedza pieteikumu par līdzfinansējuma piešķiršanu VKPAI Kultūras pieminekļu glābšanas, izpētes un restaurācijas programmā, kā arī papildus pieprasīja finansējumu no Valsts Kultūrkapitāla fonda, kas līdzekļus pieminekļa restaurācijai gan neatvēlēja. Tobrīd kopējā pašvaldības rīcībā esošā summa bija 14 000 eiro, ar ko visam iecerētajam – šogad veikt uzslāņojuma noņemšanu akmens virsmām un akmens restaurācijas darbus, bet līdz 2018. gadam – kapa pieminekļa kāpņu restaurāciju un dendroloģiskās ainavas sakārtošanu – līdzekļu nepietika. VKPAI kopā ar pašvaldības pārstāvjiem veicot otrreizēju apsekojumu, nonākts pie secinājuma – restaurāciju veikt mazākā apjomā, vairāk koncentrējoties uz pašu pieminekli, nevis visu tā ansambli un piegulošo zonu. Šiem darbiem pietiek arī ar jau minētajiem 14 000 eiro.
– Darbu veikšanas termiņš ir 2016. gads, taču, reāli raugoties, darbi jāpabeidz, līdz uznāks sals. Jāatzīst, ka ātrāk darbus uzsākt traucēja gan pirmajā iepirkuma procedūrā uzrādītā pārlieku lielā summa, gan tas, ka piemineklis juridiski nevienam nepiederēja – arī šo jautājumu mums vajadzēja sakārtot, pirms uzsākt restaurācijas darbus, – norādīja Tālis Salenieks.
Domes priekšsēdētājs piebilda, ka šobrīd ir rasts labs risinājums un arī darbi Visagala kapos kopš pagājušās nedēļas jau ir sākušies.
Pagājušajā ceturtdienā, apmeklējot Visagala kapus, varējām pārliecināties, ka tā tas arī ir un restaurācija rit pilnā sparā. Pieminekli restaurē divi pieredzējuši restauratori – Edgars Janočko un Mārtiņš Zemturis, kuriem šī nav pirmā sastapšanās ar Kārļa Zāles skulpturālajiem veidojumiem. Edgars Janočko norādīja, ka pirmajā nedēļā veikta pieminekļa virsmas ķīmiskā un mehāniskā tīrīšana, izlīdzināti un nostiprināti granīta bloki, kuri līdz šim stāvējuši visai brīvi, izkaltas vecās šuves un aizpildītas no jauna. Demontētas arī abas pieminekļa priekšējā daļā esošās metāla lentes. Viena no tām tiks vesta pie metāla restauratoriem, jo metinājuma vietā parādījusies plaisa.
– Kaut arī kopumā darbs nav sarežģīts, lielākais izaicinājums gan vēl tikai būs, jo VKPAI nolēma, ka piemineklim kreisajā pusē esošie betona pakāpieni jāmaina pret jauniem. Šim mērķim tiks izmantoti iepriekšējā Brīvības pieminekļa rekonstrukcijas laikā noņemtie granīta pakāpieni. Nākamnedēļ (šonedēļ. – Aut.) dosimies uz Rīgu, lai tos piezāģētu, un tad vedīsim uz Visagala kapiem. Šī doma radās pašā darba procesā, un nu jau esam uzsākuši veco betona pakāpienu demontāžu. Ieguvums no kāpņu nomaiņas būs tāds, ka pēc kāpņu uzstādīšanas viss pieminekļa ansamblis būs veidots granītā, – pastāstīja Edgars Janočko.
Kārļa Zāles rokraksts
Vaicāts, vai darbs ar Kārļa Zāles skulptūrām uzliek papildu atbildību, restaurators atbildēja apstiprinoši un atzina, ka arī Kalpakam veltītajā piemineklī ir skaidri atpazīstams Zāles rokraksts.
– Esam strādājuši arī citviet, kur atrodas Kārļa Zāles skulptūras, tostarp ar Brīvības pieminekli un Brāļu kapu memoriālā. Jāatzīst, ka Brāļu kapi ir daudz bēdīgākā stāvoklī par Visagala kapos esošo pieminekli. Brāļu kapos skulptūras veidotas no šūnakmens, kas laika zobam ir daudz vieglāk sagraužams materiāls. Piemineklis Kalpakam ir kalts granītā, un, kā zināms, granīts ir teju mūžīgs. No vietējiem esmu dzirdējis, ka akmens piemineklim vilkts tepat pāri Aiviekstes upei un arī piemineklis kalts netālu no Visagala kapiem. Interesanti, ka Zāle arī Brāļu kapu memoriālu vēlējās kalt granītā, taču, tā kā izmaksas bija ievērojamas, no šīs domas vajadzēja atteikties, – pastāstīja restaurators.
Edgars Janočko smaidot minēja, ka Kārlim Zālem lielākā daļa tēlu no skata esot visai līdzīgi un pirms tā notīrīšanas pat neesot bijis skaidrs, kas attēlots Oskaram Kalpakam veltītajā piemineklī – vīrs vai sieva. Brāļu kapos – tas pats. Uz jautājumu, vai, uzsākot restaurāciju, parādījies arī kāds iepriekš nepamanīts „zemūdens akmens", restaurators atbildēja, ka, ja neskaita ieplaisājušo lenti, tādu, par laimi, neesot bijis un piemineklis kopumā ir labi saglabājies.
Darbus restauratori plāno pabeigt līdz svecīšu vakaram, kas Visagala kapsētā notiks oktobra sākumā. Lielāko daļu darbu viņi paveiks divatā, taču pie granīta kāpņu uzstādīšanas vajadzēs piesaistīt vēl divus cilvēkus. Edgars Janočko atzina, ka restauratori par darba trūkumu sūdzēties nevar, vienīgi – vasaras, kas ir aktīvā darba sezona, ir par īsu. Aukstā laikā ar lielas formas skulptūrām, pieminekļiem āra apstākļos strādāt ir sarežģīti, savukārt mazo formu, ar kuriem varētu darboties iekštelpās, parasti nav daudz.
Valsts nozīmes objekts
Pirmais Latvijas bruņoto spēku vienību komandieris pulkvedis Oskars Kalpaks krita 1919. gada 6. martā pie Airītēm, Saldus novadā. Sākotnēji apbedīts Liepājas Ziemeļu kapos, bet 1919. gada 18. septembrī pārapbedīts dzimtas kapos Meirānu pagasta (tagad Lubānas novada Indrānu pagasts) Visagala kapsētā. Šajā kapsētā 1927. gada jūlijā atklātais tēlnieka Kārļa Zāles un akmeņkaļa Arnolda Dzirkaļa veidotais kapa piemineklis Oskaram Kalpakam ir valsts nozīmes kultūras un mākslas objekts, kas šobrīd, izrādot tam pienākošos uzmanību, tiek restaurēts.
AGRA VECKALNIŅA foto