Latviešu valodā ir tādi no vienas saknes cēlušies vārdi, kas apzīmē it kā visai atšķirīgus jēdzienus: rakt, rakums, rakšana (saistībā ar zemi, bet ne tikai) un rakstīt, izrakstīt (divas nozīmes: 1. izrotāt – kreklu, galdautu; 2. norakstīt – citātu no grāmatas), raksts (1. ornaments; 2. ar burtiem uzrakstīts teksts).
Bet dažkārt šīs nozīmes saistās ļoti tieši. Dzejniece Anda Līce saka: „Divas lietas man dzīvē vienmēr ir patikušas – rakt un rakstīt. Gandrīz visu uzrakstīto esmu izrakusi no zemes. Esmu zemes cilvēks. Kad man šādas iespējas nebija, pilsētā kļuvu nervoza – man trūka zemes." („Svētdienas Rīts", 2011. gada 17. maijā.) Dzejnieces un publicistes vērojumus un pārdomas par mūsu valsts un reizē parasta cilvēka ikdienu, attieksmi pret sadzīvi un līdzcilvēkiem, Augstāko virs mums regulāri varam lasīt „Latvijas Avīzē", arī internetā. Jau diezgan ilgi viņa ne vien vasaras, bet visu gadu dzīvo ļoti vecā lauku mājā Sarkaņu pagasta nomalē, kilometrus četrus no Cesvaines, pie ceļa, pa kuru darbdienās uz vienu pusi iet trīs, uz otru divi autobusi (brīvdienās neviens), toties sadzirdams vējš, koku lapas, bites, putni. Rakusi, stādījusi, sējusi, pārstādījusi, ravējusi viņa tur ir bezgala daudz. Arī rakstījusi.
Plašāk lasiet laikrakstā STARS 15.02.2013.
Autore: DACE ZVIRGZDIŅA
Madonas muzejā