Pirmdien, kā informējām iepriekšējā laikraksta numurā, pēc Madonas pilsētas pārvaldnieka Gunta Ķevera iniciatīvas domes ēkā notika daudzdzīvokļu māju apsaimniekotāju apspriede, kurā kuplā skaitā piedalījās arī māju vecākie.
Spraigas diskusijas galvenokārt izraisījās par SIA „Madonas namsaimnieks" visai pēkšņo lēmumu jau nākamajos rēķinos maksu par saražotajiem sadzīves atkritumiem mēnesī daudzdzīvokļu māju iedzīvotājiem aprēķināt atbilstoši izvesto sadzīves atkritumu daudzumam – kubikmetriem no daudzdzīvokļu mājai piesaistītā atkritumu konteinera koplietošanas laukuma.
– Ja mainās samaksas kārtība, pirmais, ko atkritumu apsaimniekotājam vajadzēja darīt, – bija jāinformē daudzdzīvokļu māju iedzīvotāji, jo tarifs gan nemainās, bet būtiskas izmaiņas skar sadzīves atkritumu koplietošanas laukumos izmesto atkritumu uzskaiti un tālāku maksas aprēķināšanu par to izvešanu. Es prognozēju, ka mūsu un droši vien arī citu māju iedzīvotājiem maksa par atkritumiem šādā gadījumā palielināsies, jo koplietošanas konteineru laukumam ir piesaistītas arī vairākas privātmājas un tie ir brīvi pieejami. Manā skatījumā, privātmājas piesaistīt daudzdzīvokļu māju koplietošanas laukumam vispār nevajadzētu, jo tas atkritumu daudzums, kas tiek saražots privātmājā, kurai ir 1200 m2 liels zemesgabals, saimniecības ēkas un tiek turētas pat vistas, nav salīdzināms ar apjomu vienā dzīvoklī. Vai šādas sistēmas ieviešana ir taisnīga? – akcentēja mājas vecākā Guna Seržāne.
SIA „Madonas namsaimnieks" valdes loceklis Osvalds Lucāns tam, ka iedzīvotāji neesot informēti, gan nepiekrita, uzsverot, ka tas jau tika izdarīts pagājušā gada nogalē, kad tika paziņots par daudzdzīvokļu māju piesaisti konkrētajam koplietošanas laukumam un jaunās kārtības spēkā stāšanās datums – 2015. gada 1. janvāris, bet jaunās uzskaites sistēmas ieviešanu dome atlika līdz 2015. gada 1. jūnijam. SIA „Madonas namsaimnieks" vadītājs šādu domes rīcību raksturoja kā iejaukšanos uzņēmuma finanšu lietās.
Bet vai šajā situācijā, kad iecerētā uzskaites un samaksas sistēmas ieviešana tika atlikta, iedzīvotāji tomēr nebija jāinformē par jauno termiņu? Iespējams, šo jautājumu vajadzētu uzdot Tiesībsarga birojam vai Patērētāju tiesību aizsardzības centram. Interesanti, kuru viedokli – Gunas Seržānes vai Osvalda Lucāna – šīs institūcijas atzītu par pareizu.
Izskan pārmetumi
Galvenais, kāpēc māju vecākie iebilst pret šādas kārtības ieviešanu, ir tas, ka koplietošanas laukumi nav norobežoti, tie ir brīvi pieejami, un tajos atkritumus joprojām izmet arī daudzi iedzīvotāji, kuri nav piesaistīti konkrētajiem atkritumu laukumiem. Īpaši daudz pārmetumu izskanēja privātmāju iedzīvotāju, nelielo būvniecības firmu un individuālo komersantu adresē, kuri atkritumus met „svešos konteineros". Madona jau ir maza pilsēta, un tās ilggadējie iedzīvotāji cits citu labi pazīst, nojauš, kura māja vai firma ir noslēgusi līgumu par atkritumu izvešanu, bet kura ne, un par kāda tilpuma konteineriem maksā.
SIA „Madonas namsaimnieks" valdes loceklis Osvalds Lucāns informēja, ka Madonas pilsētā, pēc uzņēmuma datiem, 95% privātmāju īpašnieku ir noslēguši līgumus un maksā par sadzīves atkritumu izvešanu. Līgumu nav neapbūvēto zemesgabalu, tāpat ekspluatācijā nenodoto māju īpašniekiem, līdz ar to visu vainu par to, ka koplietošanas laukumos ir tik liels sadzīves atkritumu apjoms, nevar uzvelt privātmāju iedzīvotājiem, jo līgumus viņi ir noslēguši un atbilstīgi tiem arī maksā par atkritumu izvešanu.
– Cita lieta, ka privātmāju īpašnieki var izvēlēties atkritumu izvešanas biežumu – reizi nedēļā, divas vai reizi mēnesī, kā arī pasūtīt dažāda tilpuma konteinerus – gan lielāku, gan mazāku. Vienīgais, kas viņiem jāievēro, ir likumā un pašvaldības saistošajos noteikumos noteiktā norma, ka atkritumi jāizved ne retāk kā reizi mēnesī. Arī iedzīvotāju skaits, kuri uzskata, ka viņiem nav sadzīves atkritumu, Madonas pilsētā ir ļoti neliels. Savukārt novadā visi, kuri nav noslēguši līgumus par atkritumu apsaimniekošanu, ir apsekoti, un to adreses ir nodotas Madonas novada pašvaldības kārtībniekiem, lai identificētu personas un iesaistītu atkritumu apsaimniekošanā (kopskaitā 595 adreses). Starp tiem daži, kuriem ir pat saimniecība, spītīgi turas pie pārliecības, ka viņiem sadzīves atkritumu nav. Cik var saprast, arī no deputātu puses pret tiem, kuri nav noslēguši šādus līgumus, tiek virzīta draudzīga politika – sak', aprunāsimies, mēģināsim pārliecināt, taču nesodīsim, bet kādam par to tomēr ir jāmaksā. Līdz šim tie ir bijuši daudzdzīvokļu māju iedzīvotāji un atkritumu apsaimniekotājs, t. i., SIA „Madonas namsaimnieks", kam poligonā ir jāmaksā par reāli nodoto atkritumu noglabāšanu. Uzņēmums šīs sociālās funkcijas bezgalīgi nevar pildīt, – akcentēja Osvalds Lucāns. Viņš uzsvēra, ka novadā šogad aptuveni par 800 ir palielinājies noslēgto līgumu skaits.
Vispirms ir jānorobežo
– ar atkritumu saimniecības sakārtošanu mēs ņemamies jau gadus divus. Domes deputāti visu laiku prasa, cik ir sastādīts administrat4īvo protokolu, bet pagaidām pašvaldības administratīvajā komisijā nav izskatīts neviens protokols par to, ka kāds ļaunprātīgi būtu atteicies slēgt līgumu par atkritumu izvešanu vai pārkāpis pašvaldības saistošos noteikumus. Tā nebūt nav, ka dome būtu iestājusies tikai par to, ka ar tiem, kuri neslēdz līgumus, vajag tikai aprunāties. Gluži pretēji, dome nemitīgi prasa, lai būtu konkrēti darbi un beidzot Madonas pilsētā tiktu sakārtots atkritumu apsaimniekošanas jautājums, kas no dienas kārtības netiek noņemts jau gadiem ilgi. Bet nu beidzot ir atrasts objekts – daudzdzīvokļu māju iedzīvotāji, kam var uzvelt maksu par koplietošanas laukumos izmestajiem atkritumiem. Ja grib ieviest šādu kārtību, tad šie laukumi vispirms ir jānorobežo tā, lai svešie tur nevarētu piekļūt un atkritumus tajos izmestu tikai pie konkrēta laukuma piesaistīto māju iedzīvotāji. Deputāti nav arī informēti, ka atkritumu apsaimniekotājs Madonas pilsētā gatavojas mainīt samaksas kārtību daudzdzīvokļu māju iedzīvotājiem. Deputāti tam nekad nav arī piekrituši, – savukārt atzīmēja mājas Gaujas ielā 28 apsaimniekotāja, Madonas novada domes deputāte Jeuženija Adamoviča.
Viņa uzsvēra, ka Madonas pilsētas iedzīvotāji nav arī informēti, kur var likt būvgružus, zaļos atkritumus, un tiem vajadzētu atsevišķus konteinerus (piemēram, Augu ielā), kur iedzīvotāji varētu aizvest un tur izmest, bet pagaidām, kamēr tā nav, tie visi nonāk sadzīves atkritumu konteineros.
Guntis Ķeveris atgādināja, ka Madonas novada pašvaldība attiecībā uz tā saucamo zaļo atkritumu izvešanu ir ļoti pretimnākoša iedzīvotājiem, jo divreiz gadā – pavasarī un rudenī – tie tiek izvesti bez maksas, un šos izdevumus sedz pašvaldība. Bet, kā pamatoti norādīja J. Adamoviča, šādi dārza atkritumi ir arī vasarā, un tas nav pareizi, ka tie tiek izbērti sadzīves atkritumu konteineros vai arī blakus noliktos maisus ar zaļo masu savāc un kopā ar sadzīves atkritumiem izved SIA „Madonas namsaimnieks". Osvalds Lucāns skaidroja, ka tāda ir Madonas novada domes nostādne – atkritumu apsaimniekotājam maksimāli ir jāsavāc viss, kas nolikts koplietošanas laukumos, bet Jeuženija Adamoviča vēlreiz akcentēja, ka zaļā masa nav sadzīves atkritumi un šis jautājums Madonas pilsētā vienreiz būtu jāatrisina. To atbalstīja arī vairāki citi māju vecākie, uzsverot, ka Madonā ir jābūt atsevišķam konteineram zaļajai masai un jāveido komposts. Guntis Ķeveris atzina, ka priekšlikumu nebūtu grūti
īstenot, ar nosacījumu, ja iedzīvotāji būtu tik apzinīgi un neko citu kā vienīgi zaļo masu tajā nemestu, bet tas, kā rāda līdzšinējā pieredze pavasaros un rudeņos, ir maz ticams, jo daži lielajos zaļo atkritumu maisos saliek visu, kas mājā un pagrabā kļuvis nelietojams.
Savukārt mājas Rūpniecības ielā 18 vecākais Ingus Gurtiņš dalījās savā pieredzē: – Mūsu māja ir pirmā daudzdzīvokļu māja Madonā, kas, sākot ar 1. jūniju, ir atdalījusies no kopējās sistēmas, un rezultāts ir tāds, ka par atkritumiem vienam cilvēkam ir jāmaksā tikai viens eiro.
Arī mājas Gaujas ielā 28 iedzīvotāji Jeuženijas Adamovičas vadībā veic eksperimentu un patlaban atkritumus izmet tikai savai mājai piesaistītajā konteinerā, lai pēc tam izlemtu, pie kādas atkritumu uzskaites un samaksas sistēmas
palikt – kopā ar vairākām citām daudzdzīvokļu mājām vai tomēr atsevišķi.
Jāpalielina dalīto atkritumu konteineru skaits
Mājas apsaimniekotāja Anita Ziemele vērsa uzmanību, ka Madonā līdz galam nav atrisināta atkritumu šķirošana, un interesējās, vai Madonas pilsētā tiks palielināts dalīto atkritumu konteineru skaits, jo nevar aicināt cilvēkus šķirot atkritumus, ja viņiem nav, kur tos likt.
Madonas pilsētas pārvaldnieks Guntis Ķeveris informēja, ka šis jautājums tiek gatavots izskatīšanai domes finanšu un attīstības komitejas sēdē, lai papildinātu dalīto atkritumu konteineru skaitu. Osvalds Lucāns piebilda, ka, ja būs domes finansiālais atbalsts, tos iegādāties varēs no Ērgļiem.
Marija Miglone no Saules ielas 41a nosauca vairākas privātmājas, kuru iedzīvotāji atkritumus izmet koplietošanas laukumos, kā arī minēja dažas firmas. Viņa ir novērojusi, ka uz daudzdzīvokļu mājai piesaistītajiem konteineriem ar ķerru tiek vesta arī zaļā masa. Viņa arī norādīja, ka tiek izvesti daļēji piepildīti konteineri, bet droši vien, aprēķinot maksu, tiks rēķināts, ka visi bijuši piepildīti.
SIA „Madonas namsaimnieks" vadītājs informēja, ka autovadītājiem katru dienu, izbraucot reisu, līdzi ir uzskaites lapas, kur tiek atzīmēts konteineru piepildījums procentos.
– Tarifā ir iekļauta arī konteineru mazgāšana, bet vai tas tiek darīts? – vaicāja Marija Miglone. – Vasarā izvestie konteineri smird tā, ka nav iespējams logus turēt atvērtus.
Viņa arī jautāja, kāpēc Madonas pilsētas iedzīvotājiem, ja jau tarifs sastāv no divām daļām – atkritumu izvešanas un to noglabāšanas, būtu jāsedz transporta izdevumi, izvedot atkritumus visā novadā, kāpēc Madonas pilsētā nav noteikts mazāks tarifs, jo vismaz atkritumu savākšana pilsētā noteikti izmaksājot lētāk nekā pagastos. Osvalds Lucāns aicināja beigt musināt iedzīvotājus, jo tāda vienota sistēma darbojoties daudzās valstīs. Ja nebūtu tādas „musināšanas" un demagoģijas, šajos mēnešos, kopš dome pabīdīja jaunās uzskaites sistēmas ieviešanu, būtu sakārtoti arī attālākie daudzdzīvokļu mājām piesaistītie koplietošanas laukumi un nebūtu tādu iebildumu.
Diskusijā vairākkārt tika uzsvērts, ka saskaņā ar LR normatīvajiem aktiem un Madonas novada pašvaldības saistošajiem noteikumiem Nr. 4 „Sadzīves atkritumu apsaimniekošanas noteikumi Madonas novadā" atkritumu radītājs ir ikviena Madonas novadā dzīvojoša fiziska vai juridiska persona un tās pienākums ir piedalīties atkritumu apsaimniekošanas sistēmā, noslēdzot līgumu ar atkritumu apsaimniekotāju, kurš veic sadzīves atkritumu savākšanu, pārvadāšanu, pārkraušanu.
Mājas vecākā Vija Cēberga aicināja informēt par tiem, kuri ignorē šo prasību, un laikrakstā „Stars", ko iedzīvotāji lasa, publicēt, vai un cik ir sastādīts administratīvo protokolu; protams, nenosaucot konkrētus uzvārdus, bet minot ielas, kur vismaz ir mēģināts ieviest kārtību šajā jautājumā.
Arī Madonas pilsētas pārvaldnieks Guntis Ķeveris atzina, ka saistošajos noteikumos kopā ar juristiem ir jāveic izmaiņas, lai samazinātu plaisu starp daudzdzīvokļu māju un privātmāju iedzīvotājiem, jo patlaban vieni maksā nesamērīgi daudz, bet citi – maz vai nemaksā vispār. Savukārt interesantu pētījumu bijušajā Madonas rajona teritorijā ir veikusi Madonas pilsētas iedzīvotāju interešu aizstāvības biedrības valdes locekle Maija Ančupāne. Izrādās, ka visās viņas aptaujātajās daudzdzīvokļu mājās gan Cesvainē, gan Lubānā, gan Varakļānos, gan Ērgļos par atkritumiem iedzīvotāji maksā mazāk nekā Madonā un tas, ka Madonā „viss ir labāk un lētāk", ir tikai mīts.