Novadu un Eiroparlamenta vēlēšanas beigušās, šoku par valsts budžeta izdevumu samazināšanas apmēriem, kas lielai daļai iedzīvotāju atstās milzu robu maciņā, arī esam saņēmuši, un tagad jāturpina dzīvot tālāk. Jaunievēlētajām pašvaldībām šis laiks arī nebūs viegls. Par dzīvi pēc vietējo pašvaldību administratīvi teritoriālās reformas beigām, kā arī citām ar pašvaldībām saistītām aktualitātēm pāris dienu pirms vēlēšanām, tiekoties ar reģionālo plašsaziņas līdzekļu žurnālistiem, runāja reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs Edgars Zalāns.
– Mūsu ministrijas viedoklis ir, ka 80% gadījumu jauno novadu teritorijas ir noteiktas optimāli, taču vēl ir aptuveni 20% teritoriju, kurās būs sagaidāmas brīvprātīgas izmaiņas. Saimniekojot, it īpaši pašreizējās krīzes apstākļos, droši vien radīsies patiess priekšstats par to, vai izvēlētā administratīvi politiskā pārvalde darbojas pareizajā mērogā vai tomēr nebūs jāiet kopā ar lielākām pašvaldībām.
Kopumā visa likumdošana saistībā ar novadu reformu ir sakārtota, palikuši vien atsevišķi Ministru kabineta noteikumi, kas līdz gada beigām tiks koriģēti, taču tas netraucēs jaunajām pašvaldībām uzsākt darbu. Pirmā nozīmīgā sēde novadu domēm būs 1. jūlijā, bet pagastu pārvalžu jeb vietējo pakalpojumu vienību vadītāji būs jāieceļ līdz 1. augustam, līdz ar to vasaras laikā būs skaidra visa administratīvā shēma par to, kā jaunajos novados noritēs darbs. Kas attiecas uz rajonu padomēm, tomēr tika nolemts neparedzēt tām finansējumu nākamajam gadam. Sākotnēji bija domāts, ka nākamā gada pirmajā ceturksnī vēl būs finansējums, ar ko tiks pabeigtas visas ar gada pārskatiem saistītās lietas, taču tagad mēs tos līdzekļus, kas nepieciešami nākamajam gadam, piedāvājām paredzēt jau šā gada rajona padomes budžetā. Kontekstā ar rajonu padomēm jāpiebilst, ka pašreizējā recesijas periodā atlaišanas pabalsti, kas attieksies uz visiem publiskajā sektorā strādājošajiem, būs vienas algas apmērā. Ir skaidrs, ka pašvaldību budžeti vēl turas un ienākuma nodokļa samazinājums ieņēmumos, ja salīdzina ar ieņēmumiem no citiem nodokļiem, ir vismazākais, taču vienlaikus mēs varam droši prognozēt, ka jau tuvākajā laikā šī situācija mainīsies, jo, pieaugot bezdarbam, būs arī būtisks ienākuma nodokļa ieņēmumu samazinājums. Prognozes liecina, ka šogad ieņēmumi no ienākuma nodokļa būs par 26% līdz 27% mazāki nekā pērn, un tas tiešā veidā ietekmēs arī pašvaldību budžetus, – diezgan drūmu perspektīvu pašvaldību budžetiem iezīmēja Edgars Zalāns.
Vienlaikus viņš norādīja, ka teritoriālā reforma ir arī optimizācijas laiks un pašvaldības var sākt atteikties no tām lietām un funkcijām, kuras jaunajā novadā nebūs vairs vajadzīgas.
– Ministrija šobrīd strādā pie tā saucamā krīzes pārvaldības likumprojekta, kas paredz to, ka pašvaldības krīzes laikā varēs pieņemt lēmumus pildīt to likumu prasības, kuru nozīme sabiedrībai ir prioritāra, lai nav tā, ka dažādu formālu prasību izpildes dēļ, kurām arī ir nepieciešams zināms budžeta finansējums, novārtā tiktu pamestas tās lietas, kas iedzīvotājiem ir nozīmīgākās, piemēram, sociālā joma, izglītība utt.
Diskusijas par šo likumprojektu vēl notiek, un mēs, to izstrādājot, sadarbojamies gan ar citām ministrijām, gan Latvijas Pašvaldību savienību. Tomēr atsevišķu ministriju nostāja ir tāda, ka pašvaldībām nevar ļaut tik brīvi darboties un tām ir jāpilda ministriju noteiktais. Mēs uzskatām, ka krīzes laikā šāda pieeja nav īsti pareiza, – atzina ministrs, norādot, ka precīzākus formulējumus par likumprojektu RAPLM sniegs jūlijā.
Nauda, kuru vajag
– Šobrīd ir pieejami ES fondi, un mūsu ministrijai ir divas būtiskas infrastruktūras programmas, kas ekonomikas recesijas laikā dod pozitīvu efektu. Pirmā ir pirmsskolas izglītības iestāžu programma, kuras ietvaros tiek rekonstruēti bērnudārzi gandrīz 30 Latvijas pašvaldībās par vairāk nekā 20 miljoniem latu. Otrā ir pilsētvides attīstības projekts ar kopējo finansējumu 206 miljoni latu, kuru saņēmējas ir 17 Latvijas pilsētas. No šīm 17 pilsētām pirmajai kārtai ir pieteikušās un līgumus par 54 miljoniem latu noslēgušas visas, atskaitot Rīgu. Pašlaik tiek saņemti iesniegumi arī otrajai kārtai. Liela daļa no projekta naudas Latvijas ekonomika ienāks jau šogad.
Būtiski, ka tiek saglabāta arī Valsts investīciju programma, taču diemžēl no plānotajiem 27 miljoniem 10 miljonu uz neuzsākto projektu rēķina tika samazināti.
Ir skaidrs, ka novadiem līdzekļu nav, taču tie ir nepieciešami. Jau vairāk nekā trīs mēnešus arī esam strādājuši pie priekšlikuma, kā pārstrukturēt visus ES fondus tā, lai pēc iespējas lielāks atbalsts būtu novadu infrastruktūrai, īpaši to lielo novadu infrastruktūrai, kuru vidū nav kādas no 17 pilsētām, kas saņem pilsētvides attīstības līdzekļus. Mūsuprāt, ES fondi ir jāpārstrukturē tādā veidā, ka visa jauniegūtā nauda aiziet kompleksas novadu infrastruktūras attīstības aktivitātēm, tātad novadu atbalsta programmām. Tiek arī diskutēts ar Satiksmes ministriju par to, ka tomēr vairāk tiek piešķirts finansējums 2. šķiras autoceļiem, kas ir vitāli nepieciešami pašvaldību funkcionēšanai, – pasākumus, pie kuru realizācijas ministrijā tiek strādāts, uzskaitīja Edgars Zalāns.
Visi pakalpojumi vienuviet
Ministrs, tiekoties ar reģionālo plašsaziņas līdzekļu žurnālistiem, pieskārās arī jautājumam par valsts pārvaldes institūciju centralizēšanos, reģionus atstājot bez kvalitatīva pakalpojuma.
– Katrs no jums ir saskāries ar negatīvajām ziņām par to, kas notiek valsts pārvaldes institūcijās. Tās, samazinot savus budžetus, „izvelk" darbiniekus un pakalpojumus laukā no daudziem rajonu centriem, kas sākotnēji notika it kā reģionalizācijas vārdā, taču beigās izrādās, ka arī reģionos pakalpojumu apjoms samazinās un pakāpeniski viss koncentrējas Rīgā, kas nav slikti Rīgai, taču negatīvi ietekmē Latvijas reģionus. Tāpēc esam nākuši klajā ar priekšlikumu, ka šis process ir jāaptur un jāliedz, mehāniski samazinot iestāžu budžetus, pārcelt cilvēkus un līdz ar to arī pakalpojumus un darbavietas uz Rīgu. Šis priekšlikums ir apspriests Nacionālās attīstības padomē, izdiskutēts ar plānošanas reģionu padomēm, par to ir informēts arī Ministru kabinets. To ir iespējams realizēt un pat iegūt 25 līdz 30% izmaksu ietaupījumu ar vienu nosacījumu, proti, ja plānošanas reģiona ietvaros tiek veidotas vienotas iestādes, kas darbojas kā viena institūcija. Jāpiebilst, ka šajā gadījumā runa ir tikai par valsts pārvaldes, ne pašvaldības pakalpojumiem. Īstenojot šādu modeli, mums valsts pārvaldes pakalpojumus izdotos noturēt rajonu centros un par 70 līdz 80% saglabātos arī esošie darbinieki, bet ietaupījums tiktu iegūts uz optimālākām uzturēšanas izmaksām. Rezultātā iegūtu gan valsts, kas vēlas izmaksu samazinājumu, gan iedzīvotāji, kam ir nepieciešams saņemt pakalpojumu pēc iespējas tuvāk dzīvesvietai. Skaidri iezīmējas tas, ka bijušo rajonu centros un republikas pilsētu centros pakāpeniski būs jāveido vienas pieturas aģentūras, kas ne tikai nodarbosies ar pašvaldību pakalpojumu sniegšanu, kā līdz šim, bet sniegs arī valsts pārvaldes pakalpojumus. Igaunijā šāds modelis gadu gaitā ir izveidots un sekmīgi darbojas. Mums nav jāveido atsevišķas institūcijas, bet jau pie esošajiem tīkliem jāpieliek klāt attiecīgs pakalpojums. Viens no šādiem tīkliem Latvijā ir pašvaldības. Es saredzu, ka pašvaldībai ir jābūt tai institūcijai, kur iedzīvotāji varēs saņemt lielāko daļu valsts pārvaldes pakalpojumu. Piemēram, nevienu neizbrīna, ka Vācijā pašvaldībā iedzīvotājs var saņemt pasi, autovadītāja tiesības un citus pakalpojumus. Protams, pase un tiesības pašvaldībā netiek ne izdotas, ne gatavotas, to nodrošina attiecīgie dienesti, taču šāda vienas pieturas aģentūra nodrošina, ka iedzīvotājs veiksmīgi saņem savu pakalpojumu. Tas ir mērķis, uz ko mēs iesim, – nākotnes vīziju, kas pašvaldību iedzīvotājiem nozīmīgi atvieglotu dzīvi, atklāja ministrs.
Zīmīgi, ka daudzām no ministra paustajām lieliskajām iecerēm un likumprojektiem šobrīd nav nedz ieviešanas laika grafika, nedz Ministru kabineta un valsts pārvaldes iestāžu akcepta. Atliek vien cerēt uz viņu labo gribu.
Autors: EGILS KAZAKEVIČS
Foto no RAPLM komunikācijas nodaļas