Madonas novada pašvaldības uzņēmējdarbības un tūrisma attīstības nodaļas saaicināti, tūrisma uzņēmēju klubiņa aktīvisti pirmo tikšanos jaunajā gadā iesāka ar izbraukumu uz SIA "Čiekuri Shishki" sporta kompleksa un Viešūra kalna apskati. 11. janvārī Viešūra kalna slēpošanas trases vēl tikai gatavoja, pūšot mākslīgo sniegu, cerot, ka pieturēsies sniega ražošanai atbilstīga gaisa temperatūra. Ziemai raksturīgais sals ļāva intensīvi strādāt mākslīgā sniega pūšanas iekārtām, nedaudz uzsniga arī dabiskais baltums, un jau šodien, 19. janvārī, no pulksten 11 komplekss "Viešūra kalns" uzsāk 2017./2018. gada ziemas sezonu.
Viešūra kalna apmeklētājiem būs pieejama kalna vidējā nogāze un bērnu kalniņš, arī slidotava un kafejnīca.
Tikšanās laikā ar kompleksā "Viešūra kalns" uzcelto sporta zāli, trenažieru zāli, inventāra nomu, kā arī gatavošanos ziemas sezonai iepazīstināja sporta bāzes vadītājs Gints Rudzītis: – Viešūra kalna pamatā šoziem ir mākslīgais sniegs, un jāsaražo daudz sniega, lai sniega traktors – retraks – varētu kvalitatīvi sagatavot trasi. Taču sals bija, sniega ražošanas iekārtas darbojās, lai no šīs nedēļas nogales Viešūra kalna divas trases un slidotavu atvērtu ziemas atpūtas cienītājiem.
– Slēpošanu nevarētu nosaukt par biznesu, jo ziemas vairs nav kā ziemas, dabiskā sniega nav vispār vai tā ir maz, un arī mākslīgā sniega ražošanai nav attiecīgas gaisa temperatūras. Sniega ražošana, trašu sagatavošana – tas viss maksā, degvielas, elektrības rēķini ir lieli. Ja turklāt izdevumi ir lielāki par ieņēmumiem, tad te par biznesu vispār nevar runāt. Taču mums ir darba kārtībā servisa ēka, inventāra noma, kur var iznomāt slēpes, zābakus, snovborda dēļus gan pieaugušajiem, gan bērniem, ir atsevišķas telpas slēpotājiem. Kamēr vēl notika sniega ražošana, Viešūra kalnu nevarēja apmeklēt, jo trases nedarbojās. Bāze slēpotājiem ir pieejama tikai tad, kad ir sagatavotas trases, radīti visi apstākļi, lai sezona oficiāli tiktu atklāta. Sniega tehnika ir no Ķirsona laikiem, bet jaunums ir uzdāvinātā amfībija, kas brauc pa ūdeni, ledu u. c. apstākļos. Nobrauciena garums kalnā atkarībā no slēpošanas trajektorijas svārstās no 100 m bērnu kalniņā līdz 400 m lielajā nobraucienā. Ja visi apstākļi būs labvēlīgi, piedāvāsim trasi arī distanču slēpotājiem, – pastāstīja Gints Rudzītis, kas "Viešūra kalnā" strādā otro gadu.
Par to, kā sniega pūtēji putināja sniegu, pārliecinājāmies, taču kalns ir milzīgs, te noderīga arī dabasmātes labvēlība. Gada sākumā gaisa temperatūra bija plus grādu, un kalns bija zaļš, tagad – vismaz ziema ir kā ziema, ar salu, kalns ir balts. Tāpēc arī secinājums – slēpošanas un slidošanas apstākļu radīšana prasa lielas investīcijas.
Vaicāts, kas ir Viešūra kalna klienti, Gints Rudzītis pastāstīja, ka tad, kad ir īsta ziema un daudzi vēlas izjust ziemas priekus, klientu ir vairāk: – Brauc no visas Latvijas, arī lietuvieši, igauņi un citi. Paredzēts, ka Viešūra kalnā sacentīsies skolēni Ziemas olimpiskajā festivālā. Arī skolēnu grupām ir interesanti te atbraukt, un ziemas sezonā paredzētas atlaides. Šogad ir nodoms izgatavot draugu kartes –
privātpersonām, ģimenēm visai sezonai. Jautājums – vai noturēsies sniegs. Pagājušajā gadā sezona tomēr bija laba, ļoti pieprasīta un noslogota bija arī slidotava. Kad prasa, vai pietiek klientu, saku, ka pietiek tikai tad, kad vairs nav ieņēmumu mīnusu. Taču, lai tādu līmeni sasniegtu, jābūt īstai ziemai un lielam viesu namam. Ļoti ceram, ka viss izdosies veiksmīgi un varēsim piedāvāt slēpošanas un slidošanas aktivitātes mūsu sporta un atpūtas kompleksā. Lai nebūtu pārpratumu, to, kāds ir piedāvājums, kādas trases, vai Viešūra kalns ir atvērts vai apmeklētājiem slēgts, var redzēt, ieskatoties interneta vietnē www.viesurakalns.lv.
Piedāvājumā ir ne tikai slēpošanas kalns un slidotava. Makšķerniekus priecē Viešūra ezers, iespējamas zirgu izjādes – gan jāšus, gan kamanās. Sezonas laikā darbojas kafejnīca. Ja nepieciešamas naktsmītnes, netālu – viesu nams "Abrienas", ko arī ir iegādājusies SIA "Čiekuri Shishki".
Diskusijā iesaistījās arī tūrisma jomas pārstāvji.
Sanita Soma komentēja: – Ja ir normāla ziema, tad draugu karte ir ļoti laba doma. Tie, kam patīk slēpot, rēķinās ar izdevumiem. Vien nav zināms, vai sniegs noturēsies visus ziemas mēnešus. Pirms 10 gadiem domāju, ka mums būs skandināvu dzīvesveids, kļūsim kustīgāki, ziemās vairāk būsim ārā, slēposim un slidosim. Taču to pieņem tikai daļa. Daudzi sūdzas par laikapstākļiem, nemaz ārā neiziet. Katalizators ir Rīgā, kad notiek "Balttour" tūrisma gadatirgus izstāde. Popularizējam gan vasaras, gan ziemas tūrismu, dalām bukletus. Taču vairums vēlas tikai vasaru un jau februārī. Katrs divdesmitais pat noskurinās, redzot, ka ir ziemas foto un slēpošanas piedāvājums – priekš kam vispār ziema. Varbūt kādiem pieciem ir patiesa interese par slēpošanu. Ja kas mainīsies attieksmē, tad kalni būs pilni ar slēpotājiem. Sākumā, kad te darbojās kādreizējā Lido kalna komplekss, atceros, ka sniegotās ziemas dienās uz pacēlāju gaidīja rinda. Vai šoziem tāda būs?
Danuta Kiopa piebilda:
– Skandināvijas valstīs interese par ziemas sporta veidiem sākas bērnudārzā, bērni iet ārā neatkarīgi no laikapstākļiem, tur pavada vairākas stundas, jau no trīs gadiem sāk mācīties slēpot.
Arī SIA "Augstiene" atpūtas kompleksa "Gaiziņš" saimnieks Juris Stradiņš dalījās novērojumos: – Kad nav sniega, ir atkusnis, Rīgā šķiet, ka tā nav vispār un nekur Latvijā nav. Taču kalnos ir sapūsts mākslīgais sniegs, un visiem pietiek. Arī kontingents ir ļoti mainījies, tagad ir daudz jaunu slēpotāju, kas agrāk nav redzēti, latvju meitenes atved uz kalnu savus vīrus – ārzemniekus, lai apskatās, kāds izskatās sniegs.
19.01.2018.