Pērn, gada sākumā iepazīstoties ar Madonas novada dzimtsarakstu nodaļas apkopoto statistiku par 2014. gada demogrāfiskajiem rādītājiem novadā, viens no pozitīvākajiem ierakstiem saistījās ar Madonas pilsētu, jo pirmo reizi pēc ilgāka pārtraukuma dzimušo pilsētnieku skaits pārsniedza mirušo skaitu – attiecīgi 98 pret 83.
Diemžēl 2015. gads mūs ir atgriezis nepatīkamajā realitātē, un Madonā, gluži tāpat kā novada pagastos, dzimstības un mirstības bilance ir negatīva, pie tam mirušo ir par 30 vairāk nekā dzimušo.
Vīrieši aiziet ātrāk
Dzimtsarakstu nodaļas vadītājas vietniece Līga Calmāne „Staram" atzina, ka nevar rast izskaidrojumu tik straujam kritumam. Jāņem gan vērā, ka kopīgā bilance pret pagājušo gadu, kaut arī joprojām rakstāma ar treknu mīnusa zīmi, tomēr ir nedaudz uzlabojusies. Pērn uz dzimstības un mirstības rēķina iedzīvotāju skaits novadā samazinājās par 95 cilvēkiem, 2014. gadā šis skaitlis bija 99, bet vēl dažus gadus iepriekš starpība starp dzimstību un mirstību bija jāraksta ar trīsciparu skaitli. Tā, piemēram, vēl ne tik sen –
2012. gadā – mirušo novadā bija par 146 vairāk nekā dzimušo. Melnajā statistikā Madona nav vienīgā, kas pērn piedzīvojusi strauju kritumu.
– Barkavā pērn iedzīvotāju skaits uz dzimstības un mirstības rēķina samazinājās par 1,2% – 24 mirušo vietā ir nākuši tikai 7 dzimušie. Statistika nav iepriecinoša arī citos lielajos pagastos, piemēram, Kalsnavā. Nedaudz labāk ir mazajos pagastos. Mētrienā mirušo skaits bija tikai par 4 lielāks nekā dzimušo, – norādīja Līga Calmāne.
Kopumā 2015. gadā Madonas novada dzimtsarakstu nodaļā reģistrēti 425 miršanas gadījumi, tai skaitā 342 – mūsu novada iedzīvotāji, tas ir nedaudz mazāk nekā 2014. gadā. 83 reģistrētie mirušie bijuši no citām pašvaldībām. Miruši 172 vīrieši un 170 sievietes (Madonas novada iedzīvotāji).
– Nāves cēlonis 59,7% gadījumu ir sirds un asinsrites sistēmas slimības, bet 18,5% gadījumu nāvi izraisījuši ļaundabīgi audzēji. Trīs no mūžībā aizgājušajām sievietēm bija sasniegušas ļoti cienījamu vecumu – 102, 101 un 100 gadu, – pastāstīja dzimtsarakstu nodaļas vadītājas vietniece.
Visai šokējoša ir statistika par vidējo mūža garumu Madonas novadā. Vīriešu vidējais vecums ir 67,5 gadi, savukārt sieviešu – 79,7 gadi. Pērn fiksēti tikai divi gadījumi, kad vecumā līdz 50 gadiem mirusī persona ir bijusi sieviete, savukārt 22 vīrieši mira, 50 gadu vecumu nesasniedzot. Sieviešu mirstība pārsniedz vīriešu, vien sasniedzot 80 gadu slieksni, līdz kuram, redzot vīriešu vidējo mūža ilgumu, nodzīvo tikai retais no vīriem.
Gandrīz puse bērnu dzimst ārlaulībā
Kopumā Madonas novada dzimtsarakstu nodaļā pērn reģistrēts 261 (2014. gadā – 246) jaundzimušais – 136 zēni un 125 meitenes, tai skaitā 247 – Madonas novada, 14 – citu novadu bērni. Visvairāk jaundzimušo reģistrēti Madonas pilsētā – 68, Praulienas pagastā – 18. Laulībā dzimuši 123 bērni (47,1%), atzīta paternitāte 123 bērniem (47,1%), nav ieraksta par tēvu 15 bērniem (5,8%).
40,2% gadījumu jaundzimušais ir mātei pirmais bērns, 32,2% – otrais, 21,1% – trešais, 4,6% – ceturtais, piektais – 1,1%. Reģistrēts arī viens sestais un viens septītais bērns ģimenē. Dzimtsarakstu nodaļā reģistrēti divi dvīņu pāri. Līga Calmāne informēja, ka pieaudzis to ģimeņu skaits, kurās dzimis trešais bērns.
82,7% bērnu dzimuši ģimenēs, kurās abi vecāki ir latvieši. Jaunākais tēvs dzimis 1997. gadā, vecākais – 1954. gadā. Jaunākā māte dzimusi 1998. gadā, vecākā – 1969. gadā. Bērna dzimšanas brīdī pilngadību nav sasniegušas trīs no jaunajām māmiņām, kā arī viens no tēviem.
– Kaut gan statistika (un ne tikai mūsu novadā) liecina, ka samērā liels skaits bērnu dzimst ārlaulībā, personīgie novērojumi rada iespaidu, ka pieaug tieši to bērnu skaits, kuri dzimst laulībā. Arī šodien piereģistrējām divus bērnus, kas dzimuši precētiem vecākiem, –
uzsvēra dzimtsarakstu nodaļas vadītājas vietniece.
Atgriežas tradicionāli vārdi
2014. gada populārāko zēnu vārdu – Roberts, ko vecāki bija devuši desmit jaundzimušajiem, pērn nomainīja Gustavs (tas dots sešiem zēniem).
Dodot vārdus meitenēm, vecāki parasti ir konservatīvāki, tieši tādēļ no četriem populārākajiem meiteņu vārdiem – Evelīna, Marta, Līva un Keita – tikai pēdējais nosacīti vērtējams kā ārzemju.
– Vienubrīd vecāki visai izteikti saviem bērniem piešķīra ārzemju vārdus. Prieks, ka šī tendence gājusi mazumā. Arī pagājušajā gadā bērniem dotie vārdi liecina, ka vecāki vairāk izvēlas jau tradicionālus vārdus. Skumdina tie gadījumi, kad bērnam ar ļoti tipisku latvisku uzvārdu tiek dots vārds Markuss vai Rainers, – sacīja Līga Calmāne.
Tiesa, kaut arī biežāk bērni tiek pie ierastiem un jau dzirdētiem vārdiem, pērn nav trūcis arī neparastu vārdu: Alisters, Everts, Korajs Nikolajs, Nils Sīdžeijs – zēniem; Amēlija, Annika, Junora Halina, Laurensija, Odrija, Rute – meitenēm.
Divi vārdi doti 17 bērniem – 6 zēniem un 11 meitenēm. Līga Calmāne atzina, ka daudzi vecāki nevēlēšanos dot divus vārdus bērniem pamato ar to, ka tas varētu sarežģīt tālāko bērna dzīvi. Nereti arī paši vārdu salikumi ir ne visai labskanīgi.
Laulības atkal modē
2015. gadā Madonas novada dzimtsarakstu nodaļā reģistrētas 134 laulības (t. sk. desmit laulības baznīcā: divas – Ļaudonas ev. lut. draudzē, trīs – Barkavas Sv. Staņislava Romas katoļu draudzē, viena – baptistu draudzē, divas – Bērzaunes ev. lut. draudzē, viena –
Liezēres ev. lut. draudzē, viena – Madonas Romas katoļu draudzē), tas ir par 17 laulībām vairāk nekā iepriekšējā gadā šajā pašā periodā. Apmēram trešā daļa laulību reģistrēta ne Madonas novada iedzīvotājiem.
– Laulību skaits pieaug, un tas priecē. Situācijas, kādēļ cilvēki izvēlas slēgt laulību, ir dažādas. Piemēram, ir kādu laiku nodzīvots kopā, nu ir gaidāms pirmais bērns, un topošie vecāki vēlas, lai viņš dzimtu laulībā. Ir arī gadījumi, kad laulību vēlas noslēgt pāris, kurš gaida jau trešo bērnu, – pastāstīja Līga Calmāne.
Saskaņā ar viņas sacīto, aizvien lielāku popularitāti iemanto izbraukuma laulības. Kopumā pērn deviņu laulību reģistrācija notikusi ārpus dzimtsarakstu nodaļas telpām. Kā populārāko no vietām, kur salaulāties, Līga Calmāne minēja Kalsnavas arborētumu, kur pērn salaulājušies pieci pāri.
– Pagaidām gan daudzus no laulībām ārpus dzimtsarakstu nodaļas telpām vēl attur maksa, kas ir 60 eiro, kā arī fakts, ka ne vienmēr var laimēties ar labiem laikapstākļiem. Kā jau minēju, reģistrējam arī baznīcā slēgtās laulības, un šajā ziņā jāatzīst, ka Madona ir diezgan pasīva. Faktiski vienīgie, kas aktīvi darbojas ar laulāšanu baznīcā, ir luterāņi, līdz ar to pērn baznīcās tika noslēgtas tikai desmit laulības, – skaidroja Līga Calmāne.
Kā interesantu no pagājušā gada statistikas viņa izcēla faktu, ka vecākais no līgavaiņiem, kas iestūrēja laulības ostā (viņa gadījumā – jau sestajā), ir dzimis 1926. gadā. Vecākā no līgavām dzimusi 1934. gadā. Pirmajā laulībā ir stājušies 76,1%, otrajā – 20,5%, trešajā – 2,6% jaunlaulāto, ceturtajā – 0,4%. 73,1% laulību vīrs ir vecāks par sievu, 20,9% ir bijis otrādi, bet 6% – abi viena vecuma.
Aktīvāk laulībā stājušies Madonas pilsētas, Praulienas un Aronas pagasta iedzīvotāji.
Ne katra kopdzīve laimīga
Kā jau katru gadu, arī pērn dzimtsarakstu nodaļai bija ne tikai jāslēdz laulības, bet arī jāizdara atzīmes laulību reģistros par laulības šķiršanu. 2015. gadā bija izdarītas 78 atzīmes, par 21 šķiršanas gadījumu vairāk nekā gadu iepriekš. 27% laulību šķirtas tiesā, 73% – pie notāra.
Ilgākā laulība bija noslēgta 1979. gadā, īsākā – 2015. gadā.
– Notāra pakalpojumus, šķirot laulību, izmanto tie laulātie, kas jau ilgāku laiku dzīvojuši šķirti un pēc abu vienošanās vēlas mierīgi pārtraukt laulību. Tiesas strādā ar tiem gadījumiem, kad ir izveidojusies strīda situācija, – skaidroja Līga Calmāne.
Laulību reģistrēšana un demogrāfiskās situācijas fiksēšana gan nav vienīgie darbi, ar ko ikdienā strādā dzimtsarakstu nodaļa. Par citiem nodaļas pienākumiem plašāk informēsim kādā no nākamajiem laikraksta numuriem.