Zaudējot redzi, cilvēks nokļūst jaunā, viņam neierastā un nepatīkamā situācijā. Zūd ticība saviem spēkiem, nereti – arī dzīves jēga un nākotnes perspektīva. Labi, ja ir ģimene, tuvu cilvēku atbalsts. Bet bieži vien arī redzes invalīda ģimenes locekļi nezina, kā labāk palīdzēt. Viņi pārlieku aprūpē redzi zaudējušo tuvinieku, labu gribot un baidoties ļaut veikt tos ikdienas pienākumus, kas šim cilvēkam ir pa spēkam.
Latvijas Neredzīgo biedrības Rehabilitācijas centrs Rīgā piedāvā redzes invalīdiem apgūt ikdienā nepieciešamās iemaņas – pagatavot maltīti, pierakstīt un lasīt informāciju Braila rakstā, staigāt ar balto spieķi. Rehabilitācijas centra speciālisti – psihologs, sociālie rehabilitētāji, acu ārsts – sniedz psiholoģisko atbalstu un palīdz atrisināt dažādas problēmas. Nodarbības notiek individuāli, ar katru klientu strādā pieredzējis pasniedzējs, taču tiek praktizēts arī grupu darbs. Arī Madonas rajona neredzīgajiem iedzīvotājiem ir iespējams apgūt šīs iemaņas.
Madonas rajona padomes galvenā speciāliste sociālajos jautājumos Staņislava Pommere informē: – Zaudējot redzi un kļūstot par invalīdu, cilvēkam mainās draugu un paziņu loks, attiecības ģimenē, kā arī tiek zaudēti vairums sociālo statusu un iegūti jauni. Tie visi, manuprāt, ir apstākļi, kas rada sarūgtinājumu, neskaidrību, trauksmi un bailes. Ar tiem cilvēkam vienam grūti tikt galā. Latvijas Neredzīgo biedrības Rehabilitācijas centrs piedāvā rehabilitācijas kursu, kura izmaksas tiek segtas no īpaši šim nolūkam paredzētiem valsts budžeta līdzekļiem. Tas neprasa nekādu finansējumu no pašvaldības un ģimenes ārstam atvēlētajiem finanšu līdzekļiem. Redzes invalīds var saņemt dažādus sociālās rehabilitācijas pakalpojumus – psiholoģiskās adaptācijas treniņus, Braila raksta apguvi, pašaprūpes iemaņas, konsultācijas sociālo problēmu risināšanai. Vidēji 50 stundu apjomā gadā pakalpojumus var saņemt teritoriālajos rehabilitācijas dienas centros arī Vidzemes reģionā – Cēsīs un Jēkabpilī, kā arī Rīgā, Balvos, Daugavpilī, Rēzeknē un citās Latvijas pilsētās. Sociālajiem rehabilitētājiem ir iespējams apmeklēt klientu arī viņa dzīvesvietā. Diemžēl ne visi cilvēki, kam šāda palīdzība ir vajadzīga, laikus uzzina par Rehabilitācijas centru un tā pakalpojumiem. Jo ilgāk cilvēks nesaņem vajadzīgo atbalstu un palīdzību, jo vairāk viņš samierinās ar savu bezpalīdzību, jo grūtāk viņam nākas noticēt saviem spēkiem un vēlēties mainīt radušos situāciju. Priecājos, ka tiek sniegta palīdzība šiem cilvēkiem, un jācer, ka viņi to izmantos.
Vairāk lasiet laikrakstā STARS. 23.10.2008.
Autore: AGRITA NUSBAUMA