Eiropas Komisijas šā gada diskusiju cikls "Dialogs ar iedzīvotājiem"
tika aizsākts dienā, kad Rīgā atklāja Latvijas prezidentūru Eiropas
Savienības Padomē, proti, 8. janvārī.
Rīgas Latviešu biedrības namā
ar diskusijas dalībniekiem (to vidū Madonas reģiona bibliotekāriem)
tikās Franss Timmermanss, Eiropas Komisijas priekšsēdētāja pirmais
vietnieks, atbildīgs par labāku regulējumu, iestāžu attiecībām,
tiesiskumu un Pamattiesību hartu, Valdis Dombrovskis, Eiropas Komisijas
priekšsēdētāja vietnieks, atbildīgs par eiro un sociālo dialogu, un
Korina Krecu, komisāre reģionālās politikas jautājumos. Diskusiju vadīja
žurnālists Edijs Bošs.
Piederīgs Latvijai un Eiropai
Vispirms pasākuma vadītājs vērsās pie Valda Dombrovska, vaicājot, vai viņš šai brīdī Latvijā jūtas kā mājastēvs vai kā viesis.
– Uz to var paskatīties nedaudz plašāk, – atbildēja Eiropas Komisijas priekšsēdētāja vietnieks, atbildīgs par eiro un sociālo dialogu Valdis Dombrovskis. – Pēdējās sabiedriskās domas aptaujas rāda, ka vairāk nekā divas trešdaļas Latvijas iedzīvotāju sevi vienlaicīgi uzskata par piederīgiem gan Latvijai, gan Eiropai. Gribu izteikt cerību, ka šāda veida politiskais dialogs, kāds risināsies šodien, vēl vairāk vairos cilvēku skaitu, kuri jūtas piederīgi abām vietām un kuri jūt, ka ir iespēja ne tikai piedalīties, bet arī ietekmēt Eiropas Savienības lēmumu pieņemšanu. Skatoties no šāda punkta, arī es esmu viens no tiem cilvēkiem Latvijā, kas sevi uzskata par piederīgu gan Latvijai, gan Eiropai.
Ekonomikas uzlabošanas pasākumi
Turpinājumā Eiropas Komisijas pārstāvji diskutēja par izaugsmi un Baltijas reģiona izaicinājumiem.
– Viens no dokumentiem, ko Eiropas Komisija nesen sagatavoja, bija ikgadējais ziņojums, kur tika noteiktas Eiropas Savienības ekonomiskās prioritātes, – uzsvēra Valdis Dombrovskis. – Kā pirmā prioritāte minēta investīciju veicināšana. Novērots, ka krīzes laikā investīciju apjoms ir krities, un tā ir problēma gan īstermiņā, gan ilgtermiņā. Otrs būtisks jautājums ir strukturālās reformas. Tikai caur ekonomikas stimulu visas problēmas šai nozarē atrisināt nevarēsim, ir daudz jautājumu, kas jārisina gan Eiropas Savienības, gan dalībvalstu līmenī, lai stiprinātu konkurētspēju, lai globālajā tirgū Eiropas Savienība savas pozīcijas spētu noturēt. ES līmenī tas ir jautājums par iekšējā tirgus stiprināšanu īpaši tādās jomās kā pakalpojumi, enerģija, digitālais vienotais tirgus. Dalībvalstu līmenī tie ir jautājumi par darbaspēka tirgu, par slēgto profesiju atvēršanu, nodokļu sloga pārnešanu no zemāk atalgotā darbaspēka uz citām nodokļu bāzēm. Trešā prioritāte ir fiskālā disciplīna.
Par investīciju plānu
Runātājs uzsvēra, ka investīciju plāna ideja ir ar ierobežotiem publiskā sektora resursiem stimulēt daudz lielāku privāto investīciju apjomu, faktiski – mazināt privātā sektora nevēlēšanos uzņemties riskus. Ieguldījumu plāna pamatā būs 16 miljardi eiro no Eiropas Savienības (ES) budžeta un 5 miljardi eiro no Eiropas Investīciju bankas (EIB), kas veidos 21 miljarda eiro Stratēģisko investīciju fondu. Līdz ar to šie līdzekļi piesaistīs valstu finansējumu trīskāršā apmērā, sasniedzot 63 miljardus eiro, bet tālāk izdosies piesaistīt privātā sektora naudu pieckāršā apmērā, sasniedzot 315 miljardu eiro.
EK rosinātā fonda mērķis ir mazināt riskus privātajam sektoram, uzņemoties pirmo iespējamo zaudējumu absorbciju. Plāna galvenā doma ir stimulēt privātos ieguldījumus ES valstu ekonomikā.
Rīcība pašu rokās
Jautāts, kā Latvija varētu gūt lielāko labumu no investīciju plāna, V. Dombrovskis uzsvēra, ka tas būs atkarīgs no pašas Latvijas un pārējām ES valstīm, cik aktīvi un cik kvalitatīvus projektus valstis pieteiks. Eiropas Komisijas piedāvātajā ekonomikas atdzīvināšanas investīciju plānā nevienai valstij nav garantēta kāda iezīmēta ieguldījumu summa, un līdzekļu apgūšana būs atkarīga no pašu valstu un to uzņēmēju spējas piedāvāt kvalitatīvus projektus.
– Investīciju plāns nav nekāds brīnumlīdzeklis, bet tam būtu jākļūst par dzirksteli, ar ko atkal iedarbināt ES ekonomiku, – pauda V. Dombrovskis, piebilstot, ka tieši Latvijas prezidentūra ES Padomē būs tā, kurai šā pusgada laikā jāved sarunas starp dalībvalstīm par investīciju fonda faktisko ieviešanu.
Drošība un citi jautājumi
Diskusijas laikā tika pārrunāts arī par reģionālo izaugsmi, fiskālo disciplīnu, eirozonu, enerģētisko neatkarību un drošību.
– Eiropas Savienība pamazām nostiprina savu kopējo ārpolitiku un drošības politiku, – uzsvēra Valdis Dombrovskis. – Eiropas Savienība ir spējīga to īstenot arī tik ļoti nopietna izaicinājuma gadījumā, kāda ir Krievijas agresīvā rīcība Ukrainā. Eiropas Savienība ir nonākusi pie kopīga viedokļa, vienojusies par pozīciju un sankcijām (politiskām un ekonomiskām) attiecībā pret Krieviju, vienojusies par Krimas okupācijas un aneksijas neatzīšanas politiku. Tas turklāt būs viens no Latvijas prezidentūras izaicinājumiem, jo Latvijas prezidentūra Rīgā noturēs Austrumu partnerības samitu, kur šie jautājumi tiks risināti tālāk. Kā zināms, Austrumu partnerība ietver sešu valstu (Armēnija, Azerbaidžāna, Baltkrievija, Gruzija, Moldova, Ukraina) un Eiropas Savienības strukturētu dialogu, kura mērķis ir veicināt partnervalstu politisko tuvināšanos un ekonomisko integrāciju ES.