Grāmatnīcu plauktos nonācis jauns apgāda „Zvaigzne ABC" izdevums – Džona G. Neiharta grāmata „Runā Melnais Briedis".
Tas ir viens no pasaules garīgās klasikas darbiem, turklāt indiāņu pasaules redzējums un vērtību sistēma ir radniecīga latviešu tautasdziesmās ietvertajai dzīvesziņai un izpratnei par pasaules struktūru un kārtību.
Grāmatu tulkojusi Ineta Zalāne, tāpēc lūdzu viņu pastāstīt, kāpēc latviski lasošajiem lasītājiem viņa vēlējās uzticēt tieši šo grāmatu.
– Būtiskāko esmu centusies pateikt grāmatas priekšvārdā, bet, atbildot uz jautājumu, kāpēc tulkoju tieši šo grāmatu, varu teikt, ka ikdienas darbs allaž bijis gana saspringts un brīvu brīžu bijis maz, – iesāka Ineta Zalāne.
– Nebija arī vēlmes kļūt par tulkotāju, tas nenotika tā, ka meklēju grāmatu, ko tulkot. Process veidojās citādāk: grāmatu internetā atradu laikā, kad Latvijā parādījās grāmatas par Tibetu, Dalailamu, kad Tibetas mūki brauca uz Rīgas Latviešu biedrību veidot smilšu mandalas. Sāku pētīt mandalu būtību, lai saprastu, kā tās darbojas, kas ir tas, kas tajās darbojas. Nonācu līdz „mandalu mandalai" – navahu indiāņu dziednieciskajai mandalai, kas ir tik prefekta un vienkārša savā būtībā un struktūrā un kurā ietverts visu mandalu pamats, koncepts jeb mācība par četru debespušu spēku. Lūk, un nākamais, ko atradu, bija stāsts par indiāņu dziednieku Melno Briedi. Jau lasot pirmās rindas sapratu, ka tas ir īpašs kaut tāpēc vien, ka patiess.
Plašāk lasiet laikrakstā STARS 03.11.2011.
Autore: INESE ELSIŅA