Spriežot pēc zvaniem redakcijai un arī vēstulēm, atkritumu tēma Madonas pilsētā joprojām nav zaudējusi aktualitāti. Viedokļi gan atšķiras. Vieni uzskata, ka „Stars" tam velta pārāk lielu uzmanību, savukārt citi lūdz padomu, kā labāk rīkoties, ja daudzdzīvokļu mājas pagalmā nav vietas, kur novietot atsevišķu konteineru konkrētās mājas iedzīvotājiem.
Dažviet publiski pieejamos laukumos, kur konteineru laukumiem ir piesaistītas vairākas mājas, veidojas pavisam nepievilcīga aina. Blakus aizslēgtajiem konteineriem tiek nolikti gan lielāki, gan mazāka tilpuma atkritumu maisi, un var tikai minēt, kuri tos ir nometuši – „aizmāršīgie" madonieši, kuriem, dodoties uz konteineru laukumu, piemirsies paņemt līdzi atslēgu, vai privātmāju īpašnieki, kuri uzskata, ka viņiem atkritumu nav, vai varbūt lauku pagastu iedzīvotāji, kuri strādā Madonā un kuriem, braucot uz darbu, ērtāk atkritumu maisu atvest un izmest Madonā – galu galā par to nav jāmaksā un nav arī jāglabā nedēļām ilgi, jo pagastos atkritumi tiek izvesti daudz retāk nekā Madonas pilsētā.
Savdabīga ir arī pašu iedzīvotāju attieksme. Protams, var saprast, ka aizslēgtie konteineri rada lielas neērtības, un nav zināms, kā slēdzenes varēs atslēgt ziemā, ar kādām eļļām tās būs jāeļļo, lai neaizsaltu. Tomēr pagaidām tas ir vienīgais risinājums, kā novērst vai samazināt nepiederošu personu piekļuvi konkrētajai mājai piesaistītajam konteineram. Tāpēc visai dīvaini šķiet, ka dažviet iedzīvotāji nenovērtē māju vecāko centienus panākt, lai viņiem par atkritumiem nebūtu jāmaksā fantastiskas summas.
Šonedēļ redakcijā uzklausīju Valmieras ielas 16 mājas vecākās Lidijas Romanovskas bēdustāstu. Jaunā kārtība spēkā ir tikai nedaudz vairāk par mēnesi, bet kāds „brīnišķīgs" cilvēks jau ir paspējis salauzt atslēgu. Vēl satraucošāks skats atklājies 3. novembra rītā – apgāzts konteiners, ko Lidija paspējusi piefiksēt savā fotoaparātā. Kamēr atbrauca pašvaldības kārtībnieks, konteiners bija jau pacelts. Taču jebkurā gadījumā, ja nav piefiksēts vainīgais, pašvaldības kārtībnieks ir bezspēcīgs – nav jau konkrētas personas, ko saukt pie administratīvās atbildības.
– Atslēgu izdevās salabot, cerams, ka vairāk neviens to nebojās. Ja pati nedzīvotu šajā mājā un kāds cits būtu ar mieru uzņemties vecākās pienākumus, es no tiem atteiktos. Ne reizi vien, kad jāsastopas ar šādu attieksmi, apskrienas dūša un noplok vēlme kaut ko darīt. Esmu jau mēģinājusi sasaukt iedzīvotāju sapulci, lai izskatītu šo jautājumu, bet nav kvoruma, – ar rūgtumu atzīmēja Lidija Romanovska, izsakot cerības, ka ļaundaru izdarības vairs nebūs jāpiedzīvo.
Viņa pastāstīja, ka ir arī izstrādāti noteikumi, kādus atkritumus drīkst mest konteineros, bet kādus – ne, kā arī esot vienojušies atkritumus konteinerā izmest tikai maisiņos.
Nevietā, manuprāt, ir arī kāda šīs mājas iedzīvotāja pārmetums par to, ka mājas vecākajai patīkot tērēt naudu. Tā summa, kas no mājas uzkrājuma tika izlietota slēdzenes un atslēgu izgatavošanai, nebūt nav tā lielākā, ko šim mērķim ir atvēlējuši vairāku citu māju iedzīvotāji. Turklāt nav garantijas, ka viņa piedāvātais risinājums (lai arī lētāks) – slēdzene ar kodiem – ir labāks, ļoti iespējams, ka vecāka gadagājuma cilvēkiem tas pat būtu sarežģītāk. Cerams, ka, saņemot pirmo rēķinu par atkritumiem „pēc fakta", arī viņam domas mainīsies un sapratīs, ka izvēlētais risinājums Valmieras ielā 16 ir iedzīvotāju interesēs.
Oktobrī Valmieras ielā 16 tika izvesti astoņi konteineri jeb 8,8 m3. Viena konteinera jeb 1,1 m3 izvešana izmaksā 15,97 eiro. Sadalot uz iedzīvotāju skaitu (83), pēc mājas vecākās provizoriskiem aprēķiniem sanāk, ka katram iedzīvotājam būs jāmaksā 1,69 eiro.