Cesvaine ziemā
Madonas novada ezeri un lauki
Baltie loki Madonas parkā
Meža taka Madonas apkārtnē
Cesvaines pils
Reklāma — × 150 px

Jāsaprot, ka Eiropa joprojām atrodas briesmās

BAIBA MIGLONE

Autors • 07.01.2016.

Jāsaprot, ka Eiropa joprojām atrodas briesmās
Burtu lielums

Joprojām vairums jeb 60% Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka šā gada nozīmīgākā norise būs bēgļu uzņemšana un ar to saistīti notikumi, liecina jaunākie „DNB Latvijas barometra" dati. Arī Eiropā bēgļu krīze joprojām ir aktualitāte numur viens, un novembra asiņainie terorakti Parīzē likuši mazliet straujāk iekustināties arī smagnējajai Eiropas Parlamenta mašinērijai.

Kā atzīst paši deputāti, ar katru nākamo nedēļu aug izpratne par to, kādās briesmās Eiropa atrodas, un tas ļoti veicina politiķiem politiskās gribas rašanos. Arī decembrī notikušajā EP plenārsesijā Strasbūrā vairāki debatējamie jautājumi bija tiešā saistībā ar šo situāciju. Viens no tiem – nepieciešamība veidot Eiropas robežu un krasta apsardzes dienestu uz bijušās Frontex aģentūras bāzes, kuras oficiālā rezidence ir Polijā un kas līdz šim koordinē dalībvalstu robežsardzes sistēmu un darbinieku sadarbību un nodarbojas ar situācijas novērtēšanu jeb monitoringu. Arī tiekoties Strasbūrā ar Latvijas EP deputātiem – Sandru Kalnieti, Krišjāni Kariņu (abi Eiropas Tautas Partijas (Kristīgo demokrātu) grupa), Robertu Zīli (Eiropas Konservatīvo un reformistu grupa), Andreju Mamikinu (EP sociālistu un demokrātu progresīvās alianses grupa), kā arī EK viceprezidentu eiro un sociālā dialoga jautājumos Valdi Dombrovski, šī bija viena no sarunu tēmām.

Tas būtu Latvijas interesēs
Jau pērnā gada vasaras beigās, kad Eiropā attīstījās nekontrolēta migrācijas krīze, vairāki deputāti, tostarp arī Sandra Kalniete, iestājās par to, ka ir nepieciešams nošķirt divas lietas – Eiropas iekšējās robežas no ārējām robežām. „Bija valstis, gan arī atsevišķu valstu ministri, tajā skaitā arī Latvijas tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs, kas iestājās par robežkontroles atjaunošanu Šengenas valstu zonā. Bet to atjaunot, pirmkārt, būtu ļoti dārgi, un, otrkārt, tas nenovērstu terorismu, jo, piemēram, Lielbritānija, kas arī ir cietusi no smagiem teroraktiem, nav Šengenas zonas dalībvalsts, nemaz nerunājot par to, cik lielā mērā paaugstinātos izmaksas preču pārvadājumiem starp Eiropas valstīm, jo šis process paildzinātos. Tāpēc pirmais, ko mēģināja darīt, bija pastiprināt Frontex un robežapsardzes personālu no dalībvalstīm, kā arī ekipējumu un citu nepieciešamo, jo aģentūrai nav tiesību nodarboties ar savu tehnisko nodrošinājumu. Diemžēl process parādīja, ka dalībvalstis nav spējīgas pildīt šīs saistības, tāpēc arī nāca Eiropas Komisijas priekšlikums pārveidot Frontex aģentūru par Eiropas robežu un krasta apsardzes dienestu, ko steidzamas nepieciešamības gadījumā varētu nodarbināt pat bez attiecīgās dalībvalsts piekrišanas," skaidro Sandra Kalniete, piebilstot, ka viņai kā Latvijas politiķei šis priekšlikums šķiet ļoti pieņemams, jo Latvija tāpat kā Igaunija, Lietuva, Polija ir ļoti tuvu Krievijai un ir ieinteresēta, lai mūsu robežsardzes kapacitāte būtu pastiprināta ar Eiropas robežsardzes kapacitāti. Pie tam Latvijas interesēs ir, lai šis priekšlikums būtu pēc iespējas konkrētāks, skaidrāks un arī ar lielākām pilnvarām, jo mēs kā robežvalsts nezinām, kas var notikt nākotnē, kādi procesi var attīstīties Krievijā.
Jautāts, kas pieņemtu lēmumu par robežapsardzes izvietošanu ārkārtas situācijā, Valdis Dombrovskis atbildēja, ka tā varētu būt pati aģentūra vai tās valde. Tā to paredz EK priekšlikums, kas šobrīd tiek nodots dalībvalstīm un Eiropas Parlamentam apspriešanai un pieņemšanai. Tomēr, lai izvietotu ES robežsardzi bez dalībvalstu oficiālas atļaujas, būs jāizpildās virknei kritēriju. Principā tā būtu ārkārtas situācija, kad valsts netiek galā ar situāciju uz robežas, kas vienlaicīgi ir ES ārējā robeža.

Robeža kā neatkarības simbols
Diemžēl jau no pirmajiem aicinājumiem izveidot robežapsardzi ir valstis, kas ļoti asi pret to iebilst, tostarp arī Polija, Ungārija utt. „Katras ES dalībvalsts neatkarības simbols ir sargāt savas robežas," atzīst Roberts Zīle. „Taču tai pašā laikā zinām, ka, piemēram, grieķi līdz šim robežas vispār nesargāja. Tikai decembra sākumā izdevās Grieķiju pārliecināt, ka tai ir jāpieņem Frontex palīdzība robežu kontrolei, un to izdevās izdarīt tikai, Grieķijai piedraudot ar izslēgšanu no Šengenas zonas. Tā ka EK ir pilnīga taisnība nostājā par nepieciešamību veidot Eiropas robežu un krasta apsardzes dienestu, jo Eiropā šobrīd staigā kā caurstaigājamā sētā, kuru neviens nesargā." Arī Zīle piekrīt, ka šāds risinājums ir Latvijas drošības interesēs, jo viens no iemesliem, kāpēc Latvija iestājās ES (par ko savulaik iestājās arī viņš), bija drošības jautājums.
„Arguments par valstu suverenitāti, protams, ir ļoti nopietns, bet tajā pašā laikā politisko stabilitāti Eiropā apdraud šobrīd nekontrolētā migrācija, un, ja mums tās dēļ ir jāatjauno valstu robežas, šis arguments īsti nav piemērots, jo savulaik lēmums veidot Eiropas kopienu, pēc tam ES, bija brīvprātīga dalībvalstu atteikšanās no kaut kādām savas suverenitātes daļām un to nodošana kopīgai pārvaldīšanai un kontrolei. Šis lēmums katrā ziņā prasa politisku gribu saskatīt situācijas nesaudzību, jo, pat ja izdosies noregulēt konfliktu Sīrijā, Lībijā (uz ko es ļoti ceru), migrācijas plūsma, kas nāk no Āfrikas, tas demogrāfiskais spiediens, kas ir Āfrikā, neapturēs šo migrācijas plūsmu vismaz no Āfrikas," uzskata Sandra Kalniete.
Arī Andrejs Mamikins atzīst, ka nepieciešamība pārveidot Frontex ir saistīta gan ar terorisma draudiem, gan ar migrācijas krīzi. „Tā ir vienīgā izeja. Es esmu ES ārējo robežu vienotas aģentūras vai robežsardzes idejas piekritējs. Tas būtu ļoti labi, jo šobrīd Latvija kā dalībvalsts sargā ES ārējo robežu par savu finansējumu, principā mums nav iedalīts nekas, izņemot Ārējo robežu fondu līdzekļus līdz 2013. gadam un vēl dažus fondus," Eiropas robežu un krasta apsardzes dienesta izveides idejai piekrīt arī Andrejs Mamikins.

Galamērķis nav Latvija
Runājot par to, ka Latvija ir piekritusi brīvprātīgi uzņemt 770 bēgļu, Roberts Zīle uzsver, ka uzņemt un integrēt bēgļus nelielā skaitā Latvijai varbūt arī nebūtu nekāda problēma: „Taču ir vēl kāda nianse: diezin vai viņi gribēs brīvprātīgi doties uz Latviju, jo ir nokļuvuši Grieķijā nelegālā ceļā un nav griezušies vēstniecībā pēc oficiālas vīzas (ir publiskoti dati, ka bēgļu pārsūtīšanas biznesā gadā tiek nopelnīti vairāk nekā 2 miljardi), un viņu ceļamērķis nebūt nav Latvija. Viņi ir samaksājuši par nokļūšanu Vācijā vai Zviedrijā. Grieķijā viņi vienkārši ir iestrēguši. Līdz ar to sāksies neapmierinātība, protesti par cilvēktiesību pārkāpumiem utt. Bez tam EK priekšlikumos par piespiedu, kā arī brīvprātīgo kvotu sadali nav pieļaujama otrreizējā šo bēgļu kustība. Tas nozīmē, ka, ja bēglis ar varu nonācis Muceniekos un aizmucis, pirms viņa lieta ir izskatīta, un ja viņu trīs mēnešu laikā noķer, obligāti nosūta atpakaļ. Taču arī tad, ja ir iegūts bēgļa statuss, tas neskaitās ES, bet gan Latvijā. Respektīvi, pabalstus saņemt un legāli strādāt var tikai Latvijā, visur citur Eiropā esat nelegālis."

Jāturas pretī pastāvīgajām kvotām
Decembra vidū Vācijā Kristīgo demokrātu apvienībai, kuras vadītāja ir Vācijas kanclere Angela Merkele, notika kongress, kurā gaidīja, ka tiks nosaukts migrantu maksimālais skaits, ko Vācija varētu uzņemt. Taču tas nenotika, jo, kā uzskata Roberts Zīle, lielā daļā Vācijas šāds lēmums būtu nepopulārs. Šobrīd Vācijai galvenais ir labi nostartēt un uzvarēt vēlēšanās piecās Vācijas federālajās zemēs. Vācija uzskata, ka jāsakārto attiecības ar Turciju, maksājot viņiem par to, ka viņi patur bēgļus savā valstī un laiž patvēruma meklētājus savā darbaspēka tirgū. Un otrs – vajag ieviest pastāvīgu kvotu sistēmu, kādā veidā ienākošos bēgļus Eiropā sadala starp dalībvalstīm, un tas ir jāpieņem kā likums, kad EK, pielietojot izstrādātas formulas, vienkārši neko neprasot valstu valdībām, nosaka, cik bēgļu ir jāpieņem – 500, 10 000 utt. „Merkele vienkārši savu iekšpolitisko problēmu pārspēlē uz citu valstu rēķina. Katrā ziņā ir jācīnās, lai tas tā nenotiktu," uzskata Roberts Zīle.

Glābiņš – Turcija
Par to, ka viens no faktoriem, kas palīdzētu situāciju Tuvējos Austrumos stabilizēt, ir finansiāla vienošanās ar Turciju, ir pārliecināta arī Sandra Kalniete. Turcijai no savas puses jāapņemas sargāt savas robežas un veidot tādas patvēruma nometnes, kurās būtu ievēroti standarti, kas nepieciešami, lai cilvēki varētu tur ilgstoši uzturēties, bērnu izglītība, veselības aprūpe, sanitārie apstākļi atbilstoši Pasaules Veselības organizācijas standartiem.
Viņai piekrīt arī Krišjānis Kariņš. „Pirmais solis, ko pieprasīja Turcija, bija atsākt iestāšanās sarunu procedūru ar Turciju. Eiropa savu labo gribu ir parādījusi. Mūsu mērķis ir samazināt bēgļu straumi uz ES, ieviest kaut kādu prognozējamību, kārtību utt. Tas ir ļoti nozīmīgi arī tādai valstij kā Latvija, jo mums ir svarīgas atvērtās iekšējās Šengenas zonas robežas, kas mums ne tikai kā potenciālajiem tūristiem nāk par labu, bet īpaši mūsu ražotājiem, pakalpojumu sniedzējiem, kam ir nepieciešama brīva pārvietošanās pār dalībvalstu robežām. Katrā ziņā, ja nevarēs sakārtot ārējo robežu, tad spiediens būs uz Šengenas zonas aktīvākiem ierobežojumiem, kas jau sākās pēc Parīzes teroraktiem. Asada rokās ir, lai viņš beigtu karot, tad samazinātos iemesls cilvēkiem doties prom un tie, kuri jau ir Turcijā, varētu sākt atgriezties mājās, bet, ja karadarbība nebeidzas, nākamais svarīgākais ir, lai Turcija ļautu cilvēkiem iegūt darba tiesības, jo šobrīd viņi dzīvo bēgļu nometnēs bez jebkādām izredzēm jelkad integrēties Turcijā. Mērķis ir maksāt Turcijai, lai tā dara kaut ko, lai mazāk bēgļu dotos uz Eiropu. Tā būtu nauda bēgļu nometnēm, bērnu izglītošanai; galvenais – ļaut viņiem iekļauties darba tirgū."

Kā reāli Latvijā izjutīs robežapsardzi
Atbildot uz šo žurnālistu jautājumu, Sandra Kalniete uzsvēra, ka pirmais un svarīgākais ir – tas novērš bažas, ka varētu tikt atjaunota robežkontrole uz Eiropas iekšējām robežām. Otrkārt, bēgļu plūsma tiktu kontrolēta un apturēta: „To, ka Eiropa pilnībā varētu pārvērsties par cietoksni, es ļoti apšaubu, jo tik lielu demogrāfisku spiedienu, kas nāk no Āfrikas, izturēt nav iespējams. Bez tam starptautiskās konvencijas liedz nesniegt palīdzību tiem, kuri bēg no nāves draudiem kara un militāru konfliktu gadījumā. Tā ka šis jautājums laiku pa laikam kļūs aktuāls, bet kā ārējās robežkontroles ieviešana, tā arī vienošanās ar Turciju ievērojami ieviesīs kārtību."

Atbalsti kvalitatīvu žurnālistiku

Abonē eStars.lv un lasi vairāk

Ar digitālo abonementu no 1,99 €/mēn. tu piekļūsti visiem portāla eStars.lv rakstiem. Vēlies vairāk? Izvēlies E-avīzi vai drukāto laikrakstu.

Pievienojies sarunai

Pievieno komentāru

Komentēt vari arī anonīmi — pietiek norādīt vārdu.

Reklāma — × 150 px