Šī ziema ar sniegu nav tik bagāta kā dažus gadus iepriekš, tomēr, tuvojoties pavasarim (marts taču jau ir pavisam tuvu), aizvien aktuālāka kļūst jumtu tīrīšana, kad, ejot pa ielu, uzmanība ir jāpievērš arī tam, vai paša drošību neapdraud kāda pāri jumta malai pārkārusies sniega kupena vai lāsteka virs galvas.
Sazinoties ar SIA „Aizezere", vienu no firmām, kas sniedz šādus pakalpojumus, noskaidrojām, ka pagaidām cilvēki šai ziņā nav pārāk aktīvi. Bet šoziem arī sniega ir bijis salīdzinoši maz, taču nu jau aizvien vairāk uz jumtiem veidojas gan piesalumi, gan lāstekas, kas var kļūt arī bīstamas.
Arī SIA „Madonas namsaimnieks" valdes loceklis Osvalds Lucāns atzina, ka garu rindu, piesakot jumtu tīrīšanu no sniega vai lāstekām, nav, bet tie ir pakalpojumi, kas patlaban kļūst aizvien pieprasītāki.
– Pagājušajā nedēļā no lāstekām attīrījām vienas mājas jumtu Poruka ielā, un tas ir aktuāli arī citām ēkām, it īpaši mājām ar slīpajiem jumtiem. Mums ir divi pacēlāji, kurus piedāvājam klientiem jumtu tīrīšanai, tai skaitā maksimālais augstums vienam ir 22 metri. Reizēm piekļuvi mājai gan sarežģī novietotās automašīnas vai piešķūrētais sniegs, bet pagaidām tādu problēmu šoziem nav bijis. Jāņem vērā, ka sētniekiem ir jāpievērš uzmanība tam, vai zem jumtiem neveidojas bīstamas vietas, tās neapdraud gājējus vai zem jumtiem novietotās automašīnas. Tādas bīstamas vietas sētniekiem noteikti ir jāierobežo un par to jāinformē mājas apsaimniekotājs. Visvairāk lāsteku veidojas, kad gaisa temperatūra ir nulle vai pieturas neliels sals. Daudzās mājās bēniņi nav siltināti, un tas ir viens no iemesliem, kāpēc uz māju jumtiem veidojas lāstekas: tās liecina, ka mājai ir lieli siltuma zudumi, – akcentēja Osvalds Lucāns.
Vaicāts, vai SIA „Madonas namsaimnieks" darbinieki arī apseko uzņēmuma apsaimniekoto māju jumtus, viņš uzsvēra, ka tam ikdienā, veicot pamatdarbus, seko arī uzņēmuma māju pārraugs.
– Jebkurā gadījumā šis jautājums atrodas mūsu redzeslokā. Izveidojoties bīstamai situācijai, mēs jumtus uzņēmuma apsaimniekotajās mājās no sniega un lāstekām atbrīvosim arī tajos gadījumos, ja līdzekļu taupības nolūkā tam nepiekritīs māju iedzīvotāji. Neraugoties uz to, mēs tomēr veiksim šos darbus un atbilstīgi noteiktajiem izcenojumiem piestādīsim rēķinu konkrētajai mājai, jo uz mums, kā uz māju apsaimniekotāju, gulsies visa atbildība, ja kas atgadīsies. Šai ziņā ir jau bēdīga pieredze, kad pirms vairākiem gadiem no jumta krītošais sniegs sabojāja kādu mašīnu. Tiesvedība vēl turpinās, bet pirmajā tiesas sēdē par vainīgu tika atzīts mūsu uzņēmums, lai gan mēs savu vainu nesaskatām, jo sētnieka funkcijas bija pārņēmusi pati māja. Negadījums notika svētku laikā, bet uzņēmumam nav tādas dežūrbrigādes, un arī māju apsaimniekošanas izdevumos nav paredzēti līdzekļi tādai braukšanai pa pilsētu, lai apsekotu ēku jumtus, līdz ar to primārais, kas sētniekiem, kā jau minēju, tādās situācijās jādara, – ir jāierobežo šīs bīstamās vietas, lai savukārt mēs pēc tam veiktu jumta tīrīšanu. Šogad sētniekus, kas veic šos pienākumus mūsu uzņēmuma apsaimniekotajās mājās, esam atkārtoti uzrunājuši un vērsuši uz to uzmanību. Katrā ziņā minētais tiesas lēmums liek mums aizdomāties, cik brīvi māju iedzīvotājiem vispār varam ļaut lemt par finansējuma paredzēšanu šādiem un līdzīgiem mērķiem, – atzīmēja Osvalds Lucāns.