Turpinot aizsākto tēmu par lielajiem siltuma rēķiniem daudzdzīvokļu mājās, ko Madonas pilsētas iedzīvotāji ir saņēmuši par pērn decembrī patērēto siltumenerģiju, viedokli lūdzām izteikt mājas Gaujas ielā 28 pārvaldnieci Jeuženiju Adamoviču.
– Daudzi madonieši, atceroties pagājušā gada janvārī piedzīvoto trīsdesmit grādu lielo salu un salīdzinoši siltāku decembri vienpadsmit mēnešu vēlāk, ir nesaprašanā, kāpēc rēķini par 2010. gada decembri daudzās mājās tomēr ir lielāki nekā tā paša gada janvārī. Vai tas izbrīna arī jūs?
– Mani saņemtais rēķins par patērēto siltumenerģiju 2010. gada decembrī neizbrīna. Jāņem tomēr vērā, ka pērn no 25. novembra līdz 25. decembrim gaisa temperatūra nevienu reizi nebija plusos, visu laiku, kaut arī neliels, turējās sals. Tā kā jau vairākus gadus es pierakstu gan gaisa temperatūru, gan uzstādīto siltuma režīmu, gan patērētās megavatstundas, varu salīdzināt. Pērn decembrī katru dienu mūsu mājā siltumenerģijas patēriņš bija lielāks nekā gadu iepriekš. Pēc tā es spriežu, ka māja pie mazākas gaisa temperatūras paliek tāda kā mitrāka un patērē vairāk siltumenerģijas. Tā tas ir mūsu mājā un, spriežot pēc „Starā" publicētā siltumpatēriņa daudzdzīvokļu mājās 2010. gada decembrī, arī visā pilsētā.
– Jā, tā tas ir. Iepriekšējā gada janvārī, kad vidējā gaisa temperatūra bija -13 grādu, SIA „Madonas siltums" realizēja 6600 MWh, bet decembrī, kad vidējā gaisa temperatūra bija -6 grādi, – 6000. Starpība nav liela, kaut gan temperatūra atšķiras par 7 grādiem. SIA „Madonas siltums" speciālisti pat apgalvo, ka ieekonomēt un samazināt siltuma patēriņu labāk var tad, ja gaisa temperatūra ir ap -10, nevis ap -5 grādiem, kā tas bija pērn decembrī, un arī dzīvokļos temperatūra, uzstādot mazāku siltuma režīmu mājai, īpaši nemainoties.
– Tam var piekrist, un par to esmu pārliecinājusies arī savā mājā, veicot siltuma patēriņa uzskaiti vairākus gadus un salīdzinot gan gaisa temperatūru, gan uzstādīto siltuma režīmu, gan siltuma patēriņu. Palielinoties aukstumam, gaisā samazinās mitrums, un tas iespaido siltuma patēriņu mājā, megavatstundu tiek patērēts mazāk, nekā tad, kad ir liels mitrums.
– Daži šaubās, vai siltummezgls ir pareizi saskaitījis patērētās megavatstundas.
– Mans ieteikums māju vecākajiem – sekot līdzi siltuma patēriņam. Es, piemēram, vienmēr paskatos, kāda gaisa temperatūra konkrētajā mēnesī ir bijusi pirms gada, kāda tā ir tagad, kāds bijis uzstādītais siltuma režīms, un salīdzinu, vai siltuma patēriņš ir bijis līdzīgs. Ja tas aptuveni saskan, nav pamata šaubām par siltummezgla tehnisko stāvokli. Turpretī, ja siltumpatēriņa uzskaite ir atstāta pašplūsmā un mājā neviens tam līdzi neseko (pat nepaskatās siltumpatēriņa uzskaites žurnālā, vai tur ieraksti tiek veikti regulāri katra mēneša beigās), neviens cits, kā pašu neizdarība, pie tā nav vainojams. Taču jebkurā gadījumā, ja ir šaubas, tad jāsauc speciālisti un siltummezgls jāpārbauda.
– Jūsu pārvaldītā māja Gaujas ielā 28 citu vidū gadu no gada izceļas ar vienu no zemākajām maksām Madonā, neraugoties uz to, ka ēka nav siltināta (decembrī Ls 0,774 par 1 m2). Kā jums tas izdodas?
– Mūsu mājā, pirmkārt, ir veikti vairāki energoefektivātes paaugstināšanas pasākumi, samazinot siltuma zudumus un racionāli to apsildot. Mums nav tā, kā daudzviet citur Madonā, kur tikpat kā nekas nav darīts siltuma zudumu novēršanai. Kad tā paklausos, ko citi stāsta, nekas cits neatliek, kā vien brīnīties. Ja kāpņu telpās radiatori joprojām ir katrā stāvā, ja dzīvokļos ir pat atsevišķa telpa apavu žāvēšanai, ja karstais ūdens vienādā režīmā ir pieejams visas 24 stundas diennaktī, tad gan, mīļie madonieši, lielie rēķini ir likumsakarīgs rezultāts.
Piemēram, mūsu mājā radiatori kāpņu telpā ir tikai 1. stāvā, un tās tiek apsildītas tikai tad, kad gaisa temperatūra ir mīnusos. Pagrabtelpā ir ierīkots atsevišķs krāns, ar kuru var regulēt siltuma padevi kāpņu telpām. To atslēdzam pavasarī, tiklīdz paliek silts, neraugoties uz to, ka apkures sezona nav beigusies un dzīvokļi tiek apsildīti. Līdzīgi rīkojamies arī rudenī, kad siltumu kāpņu telpai pieslēdzam, iestājoties salam. Protams, mēs kāpņu telpās esam nomainījuši logus. Arī daudzos dzīvokļos tie ir nomainīti, tādu, kur tas nav izdarīts, ir ļoti maz.
Otrkārt, ja grib mazākus rēķinus, ir jāuzstāda atšķirīgs režīms gan attiecībā uz siltuma padevi, gan karsto ūdeni. Mūsu mājā tas ir šāds: darbdienās karstais ūdens līdz 50 grādiem tiek nodrošināts no pulksten 17 līdz 23 un no pulksten 6 līdz 9, bet no pulksten 23 līdz 6, kā arī no pulksten 9 līdz 17 tas tiek padots līdz 40 grādiem. Savukārt sestdienās un svētdienās karstais ūdens līdz 50 grādiem ir visu dienu – no pulksten 6 līdz 23, bet naktī – no pulksten 23 līdz 6 – tas tiek padots līdz 40 grādiem.
Treškārt, arī dzīvokļos naktī vajadzētu uzstādīt mazāku siltuma režīmu nekā dienā. Taču daudzās mājās, cik zinu, starpība ir tikai viens grāds.
– Vai šāda kārtība apmierina iedzīvotājus jūsu pārvaldītajā mājā, vai nav arī tādi, kas vēlas, lai karstais ūdens tomēr būtu pieejams visu nakti?
– Tādi gudrinieki jau atrodas katrā mājā, bet ir jāņem vērā mājas iedzīvotāju vairākuma viedoklis, zemā maksātspēja. Ja kāds grib mazgāties naktī, pārnākot, piemēram, no ballītes, to var izdarīt arī ūdenī līdz 40 grādiem; tāpat pusdienās ūdenī ar šādu temperatūru ir iespējams nomazgāt arī ēdiena traukus. Karstā ūdens režīma nodrošināšana prasa lielu siltuma patēriņu. Par to vislabāk var pārliecināties vasarā, kad daudziem papildus patērētajam ūdenim ir jāmaksā arī liela nauda par tā saucamo čūsku vannasistabā. Savukārt ziemā, kā pareizi skaidro SIA „Madonas siltums" galvenais inženieris Ivars Grandāns, tā atsevišķi izdalīta netiek, bet iespaido maksu par siltumu, jo starpība ūdens cirkulācijas sistēmā tiek sadalīta uz kvadrātmetriem, nevis dzīvokļu skaitu, kā tas tiek darīts vasarā. Madonā gan ir mājas, tai skaitā mūsu, kur arī vasarā visa patērētā siltumenerģija karstā ūdens nodrošināšanai tiek sadalīta uz patērētā ūdens kubikmetriem, nevis dzīvokļu skaitu. Mūsu māja gan nav vienīgā māja Madonā, kur ir uzstādīts samazināts karstā ūdens padeves režīms. Piemēram, Vestienas ielā 18, kur ir arī atsevišķa telpa apavu žāvēšanai, karstais ūdens, lai samazinātu kopējo siltuma patēriņu mājā, ir tikai vakara stundās. Rezultāts ir acīmredzams, jo šajā mājā maksa par vienu kvadrātmetru Augu ielas kvartālā pērn decembrī bija viena no zemākajām – Ls 0,90, bet turpat blakus mājā, Vestienas ielā 16, viena kvadrātmetra apsilde izmaksājusi Ls 1,43.
– Kā ir ar siltumu jūsu mājā, vai tas ir pietiekams un kādā dzīvoklī nav par aukstu?
– Piemēram, man dzīvoklī ir 22 grādi, turklāt regulāri vēdinot. Ja ir ielikti plastmasas logi, dzīvoklis noteikti ir jāvēdina, lai ir ko elpot un nerastos pelējums. Man neviens nav īpaši sūdzējies, ka kādam būtu auksti vai vajadzētu palielināt siltuma režīmu. Es zinu tikai vienu dzīvokli, kur ir 15-16 grādu, bet mūsu mājai ir tāda iezīme, ka tai ir nevis divas, bet faktiski četras sānu ārsienas – tātad māja ir tāda kā pārlauzta.
Autore: ŽEŅA KOZLOVA
OĻĢERTA SKUJAS foto