Klaiņojoši kaķi un suņi vairumā veselīgi domājošu cilvēku izraisa līdzjūtību. Madonā īpaši daudz ir savairojies kaķu bez saimniekiem, un tos daži iedzīvotāji savā labsirdībā cenšas pabarot, reizēm ņemt paspārnē. Šāda rīcība ir ļoti apsveicama, jo mūsu mazie un ne tik mazie četrkājainie draugi bez cilvēku mīlestības, labām mājām un rūpēm nīkuļo. Tomēr var rasties arī dažas problēmas, kas saistītas ar suņu un kaķu turēšanas noteikumiem.
Pirmkārt ir jāuzsver, ka Madonā un Madonas rajonā nav dzīvnieku patversmes, klaiņojošie dzīvnieki, kuriem nevar atrast saimniekus, ir jāved uz tuvumā esošo Jēkabpili vai Alūksni. Madonas pilsētas pašvaldības kārtībnieks Genādijs Turkins atzina, ka tā ir aktuāla problēma: – Es esmu centies, runājis, bet viss atduras pret naudu, pareizāk – tās trūkumu. Kāds uzņēmīgs cilvēks varētu uztaisīt projektu ne tikai patversmes, bet arī mājdzīvnieku viesnīcas izveidei. Tā ir brīva joma.
Teiksim, saimnieks vēlas aizbraukt atpūsties, bet nav, kur atstāt mājdzīvnieku. Vai arī pie sveša atstājot, dzīvniekam var būt nepatīkamas izjūtas. Bet šādā viesnīcā patversmē suni vai kaķi uzmanītu speciālists.
Problēmas sagādā arī tas, ka Madonas rajonā nav noteikti dzīvnieku turēšanas noteikumi. Visā valstī spēkā ir vairāki ar dzīvnieku turēšanu, labklājību, aizsardzību saistīti likumi, noteikumi un lēmumi. Daudzu rajonu pašvaldības mēdz izdot vēl papildu noteikumus, kas piemēroti attiecīgajai teritorijai.
– Mājā vai dzīvoklī varētu dzīvot kaut vai četri kaķi, ja vien saimnieks kārtīgi rūpējas par tīrību, dzīvnieku labklājību un tā tālāk. Bet mēdz būt cilvēki, kas mazā dzīvoklī tur deviņus kaķus un vēl kādu suni. Pilnīgi loģiski, ka kaimiņi sūdzas par smaku, trokšņiem. Saimniekiem vajadzētu padomāt, ka dzīvniekam ir nepieciešama personīgā telpa. Izstrādājot noteikumus, pašvaldībām būtu jāņem vērā arī jaunās prasības likumdošanā. Katrā zinā šī problēma jārisina, – par pašreizējo situāciju sašutumu izteica Genādijs Turkins.
Dzīvnieki jāsterilizē
Veterinārārsti saimniekiem iesaka savus mīluļus sterilizēt, ja nav paredzēts viņu sugu turpināt. Tomēr, aizbildinoties ar naudas trūkumu un citiem iemesliem, saimnieki mēdz nekontrolēt dzīvnieku vairošanos.
– Dažas tantiņas rūpējas par klaiņojošiem kaķiem; viņas piezvana man un veterinārārstam (dome ir noslēgusi līgumu ar Litu un Kasparu Udrasiem), mēs kaķi paņemam līdzi, pārbaudām, dažkārt veicam veterināro palīdzību. Ja kaķim saimnieka nav, viņš ir jāsterilizē, ko mēs arī darām. Citādi kaķu vairošanās būs nekontrolējama, bet saimniekus taču viņiem grūti atrast. Pašvaldībai ir izveidota īpaša programma, kuras ietvaros tā maksā par klaiņojošu dzīvnieku sterilizāciju, – par klaiņojošo dzīvnieku skaita samazināšanas pasākumiem pastāstīja Genādijs Turkins.
Tāpat saimnieki mēdzot būt nolaidīgi, nevakcinējot mājas mīluļus. Likums taču paredz obligātu dzīvnieku potēšanu pret dažādām slimībām, infekcijām, arī suņu un kaķu reģistrāciju; turklāt šie prieki atbildīgam cilvēkam nemaz nešķitīs tik dārgi. Par savām pasēm un potēm taču maksājam! Kārtībnieks turpināja: – Rodas iespaids, ka cilvēki nedomā ar galvu. Ja suns vai kaķis nav potēts un saslimst ar kādu infekciju, tad, nedod, Dievs, sakodīs vai citā veidā nodos šo infekciju tālāk cilvēkam. Visiem šķiet, ka potēšana skar tikai suņus, bet tikpat svarīga tā ir arī kaķiem.
Vairāk lasiet laikrakstā STARS. 19.07.2008.
Autore: LAURA VOITIŅA
AGRA VECKALNIŅA foto