Šosestdien, 18. februārī, notiks tautas nobalsošana par Satver-smes grozījumiem, kas paredz piešķirt krievu valodai otras valsts valodas statusu. Pēdējo mēnešu gaitā saistībā ar šo iniciatīvu nav trūcis viedokļu, izvērtējuma, pat lamāšanās un draudu. Arī „Stara" lappusēs varējāt iepazīties ar dažādu cilvēku, sākot ar politiķiem un beidzot ar mazu lauku pagastu iedzīvotājiem, attieksmi pret pasākumu, kuram Latvijas vēsturē nav precedenta.
Pēdējā laikraksta numurā pirms tautas nobalsošanas vēlamies lasītājiem piedāvāt šai tēmai veltītu Madonas novadpētniecības un mākslas muzeja izstāžu organizētājas un tekstilmākslinieces Ineses Jakobi un Madonas luterāņu draudzes mācītāja Hansa Jensona sarunu ar laikraksta „Stars" redaktori Baibu Migloni un žurnālistu Egilu Kazakeviču.
Baiba Miglone: – Šī ir reize, kad malā palikt nevar un ir jārunā par to, ar kādām domām katrs sagaida 18. februāri. Ko jūs saistībā ar gaidāmo referendumu vēlētos teikt līdzcilvēkiem neatkarīgi no tā, vai tie ir latvieši, krievi, baltkrievi, romi vai kādas citas tautības pārstāvji?
Inese Jakobi: – Man šķiet, ka mums tagad ir jāatstrādā pašu nepadarītie darbi, jo šī situācija izveidojās nevis dažās dienās vai dažos mēnešos, bet vairākos gadu desmitos. Tā ir ierasta lieta, ka cilvēku kompānijā, kurā ir kaut viens krievs, par sarunvalodu automātiski izvēlas krievu valodu. Igaunijā šādas situācijas nav, un tur cilvēks bez igauņu valodas zināšanām apkalpojošajā sfērā strādāt nevar. Situācijai, kas pašlaik izveidojusies Latvijā, ir ļoti senas saknes, un pašlaik mēs saskaramies ar sekām.
Hanss Jensons: – Dzīvoju Latvijā kopš 2000. gada, un mani nedaudz pārsteidz tas, ka pēc 20 neatkarības gadiem nāk ārā tas, ko jūs nosaucāt par „nepadarītajiem darbiem". No savas pieredzes varu teikt, ka latviešu valodu nav viegli apgūt, taču tā, gluži kā jebkura jauna valoda, ko cilvēks iemācās, ir bagātība. Tā dod lielāku izpratni par cilvēkiem, kuri tev mīt apkārt, vienlaikus tā ir arī cieņas apliecinājums pret līdzcilvēkiem. Pirms šīs sarunas nedaudz pārdomāju par valodas nozīmi un ideju. Ir svarīgi novērtēt to, ka mēs varam savā starpā komunicēt uz vienotas valodas pamatiem, ir svarīgi šo valodu attīstīt, un, manuprāt, neraugoties uz to, kāds būs referenduma iznākums, saistībā ar valodu vēl būs daudz darāmā.
Plašāk lasiet laikrakstā STARS 17.02.2012.
Autors: EGILS KAZAKEVIČS
OĻĢERTA SKUJAS foto