13. martā Madonu reģionālajā vizītē apmeklēja finanšu ministrs Jānis Reirs, kas pēc Madonas novada pašvaldības domes priekšsēdētāja Andreja Ceļapītera aicinājuma sniedza vairāku pašvaldību vadītājiem plašāku ieskatu jaunās pašvaldību finanšu izlīdzināšanas (pašvaldību ieņēmumu un valsts budžeta dotācijas pārdale, lai radītu pašvaldībām līdzīgas iespējas ar likumu noteikto funkciju izpildei) sistēmas izstrādē. Ar ministru Madonā tikās Madonas, Alūksnes, Apes, Balvu, Ērgļu, Cesvaines, Lubānas, Varakļānu, Gulbenes, Rugāju, Baltinavas un Viļakas pašvaldību vadītāji.
Jaunajā pašvaldību finanšu izlīdzināšanas (PFI) modelī, ko ministrs prezentēja Madonā, tiek piedāvāts izlīdzināšanu veikt pret pašvaldību vidējiem vērtētiem ieņēmumiem, kā arī pārskatīt demogrāfisko kritēriju vērtības un papildināt kritērijus ar teritorijas platību raksturojošu kritēriju. Tiek paredzēts arī pašvaldību atšķirību izvērtēšanai aprēķinos ieviest jaunu aprēķina lielumu – nosacīto iedzīvotāju.
Tāpat jaunais modelis izmainīs valsts budžeta dotācijas sadales principus – sadalīs to proporcionāli starp pašvaldībām, tuvinot tās pašvaldībai ar vislielākajiem ieņēmumiem uz vienu nosacīto iedzīvotāju. PFI sistēmas ieviešanas gadā tiks arī nodrošināts, ka nevienai pašvaldībai izlīdzinātie ieņēmumi, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, nesamazinās.
Jaunais PFI modelis nodrošina pašvaldībām stabilitāti un prognozējamību vidējā termiņā. Finanšu ministrija ir gatava virzīt jauno PFI likumprojektu, lai tas stātos spēkā ar 2016. gadu.
– Jaunā PFI sistēma nav tapusi tikai Finanšu ministrijas (FM) gaiteņos. Tika domāts par labāko risinājumu, un vienojāmies, ka labāk par pašvaldībām neviens cits nezinās, kā sistēmu uzlabot. Tika izveidota pašvaldību konsultatīvā padome, kurā darbojas trīs pārstāvji no Lielo pilsētu asociācijas. Trīs pārstāvji ir arī no Reģionālo attīstības centru apvienības, kā arī pārējiem novadiem, tādējādi konsultatīvajā padomē nodrošinot visaptverošu novadu interešu pārstāvniecību. Uz padomes priekšlikumu bāzes tika izstrādāts PFI likumprojekts, ar kuru šobrīd iepazīstinām pašvaldību pārstāvjus. Mūsu mērķis ir iekļauties valdības noteiktajā termiņā – pusgads. Maijā likumprojektu plānots izskatīt valdībā, bet līdz nākamā gada budžeta izskatīšanai oktobrī likumprojektu jau trīs lasījumos pieņemt Saeimā. Drīzumā ar jauno PFI sistēmu iepazīstināsim arī Latvijas Pašvaldību savienību, un esam gatavi tālākām diskusijām un korekcijām, jo nekas nav iecirsts akmenī. Manuprāt, ministrijas piedāvājums ir labs, un arī tie pašvaldību pārstāvji, kas līdz šim ir strādājuši pie priekšlikumu izteikšanas, kā arī plašāk iepazinušies ar PFI sistēmu, atzīst, ka tas ir plats solis, lai mēs izkustētos no stagnācijas, kas līdz šim bija vērojama finanšu izlīdzināšanā. Ceru, ka kopīgiem spēkiem mums izdosies sistēmu mainīt, – Madonā pulcējušos pašvaldību pārstāvjus uzrunāja Jānis Reirs.
FM valsts sekretāra vietniece Jolanta Plūme, raksturojot situāciju un problemātiku, minēja, ka likums „Par pašvaldību finanšu izlīdzināšanu" Saeimā tika pieņemts 1998. gadā. Lai arī kopš tā laika likumā ir veikti daži grozījumi, tie nav radījuši būtiskas izmaiņas PFI sistēmā. Likuma pārejas noteikumos gan tika noteikts, ka Ministru kabinets līdz 2011. gada 1. janvārim Saeimai iesniedz likumprojektu par pašvaldību finanšu izlīdzināšanu, taču tas līdz šim tā arī nav noticis.
– Bija vairākas normas, kas noteica kritēriju vērtību un finanšu nepieciešamības aprēķinus, taču tās kopš 2011. gada nav spēkā. Likums vairs nenodrošina visām pašvaldībām pietiekamus finanšu resursus savu funkciju izpildei, tādēļ kopš 2010. gada ikgadējā valsts budžeta likumā tiek paredzēts speciāls pagaidu risinājums pašvaldību ar zemiem vērtētiem ieņēmumiem atbalstīšanai. Finanšu izlīdzināšana notiek vairākās kārtās pēc dažādiem kritērijiem. Redzot, kāda veidojas situācija ar resursu sabalansētību un kā ar katru gadu palielinās disproporcija pašvaldību vidū, jau ilgstoši tika meklēti speciāli risinājumi, lai visām pašvaldībām būtu resursu pieejamība. Šāda situācija nav normāla, un arī pašvaldību darbs tiek apgrūtināts, jo tām līdz budžeta sagatavošanai īsti nav skaidrs, kāds būs finansējuma sadalījums un vai tām būs pieejams resurss savu funkciju nodrošināšanai, – pašreizējo nevienu pusi tā īsti neapmierinošo situāciju raksturoja Jolanta Plūme.
Viņa atzina, ka esošā izlīdzināšanas sistēma ir sarežģīta – tā nenodrošina reģionāli sabalansētu un līdzsvarotu finansējuma pārdali starp pašvaldībām. Pašreizējais PFI aprēķins atbilstoši likumam arī paredz ekonomiski nepamatotu finanšu nepieciešamības sadalījumu starp republikas pilsētām un novadu pašvaldībām – attiecīgi 48% pret 52%, lai gan iedzīvotāju skaits republikas pilsētās un novados ir apgriezti pretējs – 52% dzīvo republikas pilsētās, 48% – lauku pašvaldībās. Jaunajā modelī dalījums republikas pilsētās un novados vairs netiek pielietots. Līdz šim lielākajai daļai pašvaldību ieņēmumi pēc PFI nebija atkarīgi no vērtētiem ieņēmumiem pirms izlīdzināšanas, līdz ar to pašvaldības netiek motivētas veicināt saimniecisko darbību. Jaunajā modelī nodokļu ieņēmumu pieaugums visām pašvaldībām dod arī izlīdzināto ieņēmumu pieaugumu.
– Līdz šim pašvaldības nebija ieinteresētas ekonomiskās aktivitātes veicināšanā, jo no izlīdzināšanas fonda saņēma visas vienādi. Jaunais modelis paredz, ka, veicinot ekonomisko aktivitāti, pašvaldību finansējums pieaugs, kas veicinās attīstību novados. Runājot par jaunieviesto kritēriju – teritorija, tas tika darīts apzinoties, ka novados ir daudz neapdzīvotu vai mazapdzīvotu teritoriju, kuru uzturēšana prasa finansējumu. Ja mēs saglabājam tikai kritēriju – cilvēks, tiek apgrūtināta pašvaldības funkcijas, kas saistīta ar visas teritorijas apsaimniekošanu, veikšana, – „Staram" pastāstīja Jānis Reirs.
Viņš piebilda, ka kopumā jaunais modelis pašvaldībām ļaus vieglāk plānot savu budžetu ne vairs viena, bet jau vairāku gadu griezumā un laikus ieplānot līdzekļus, rēķinoties, ka to būs pietiekami dažādu funkciju veikšanai. Pēc ministra domām, bažām saistībā ar jauno finanšu izlīdzināšanas modeli nevajadzētu būt, jo paši pašvaldību vadītāji ir rosinājuši tā izstrādi, piedalījušies modeļa veidošanā, kā arī pirmie vērtējumi par to ir pozitīvi. Izmaiņas vairāk skars novadu vadību, domes un administrācijas darbiniekus, iedzīvotājus modeļa maiņa ietekmēs netieši. Iedzīvotāji to izjutīs, redzot, ka līdzekļi vairāk tiek novirzīti tām jomām, kur finansējums visvairāk nepieciešams. Piemēram, ja novadā ir daudz skolas vecuma bērnu, pašvaldība izjutīs līdzekļu pieaugumu tieši šajā jomā.
Pašvaldību vadītāji kopumā atzinīgi vērtēja FM centienus izmainīt stagnējošo pašvaldību finanšu izlīdzināšanas sistēmu, kas līdz šim bija sarežģīta un ne vienmēr atbilda pašvaldību interesēm. Tiesa, ne visas pašvaldības finansējuma izteiksmē būs ieguvējas. Kā jau informējām iepriekšējā „Stara" numurā, Varakļānu
novadam, piemērojot jaunās sistēmas kritērijus un koeficientus, finansējuma apjoms nākamajā gadā samazinātos par aptuveni 8%. FM izstrādātā PFI sistēma gan vēl ir tikai ceļa sākumposmā, jo ar to vēl jāiepazīstas Latvijas Pašvaldību savienībai, kā arī jāgūst valdības akcepts un jāiziet likumdošanas ceļš Saeimā. Arī laikrakstā centīsimies atspoguļot likumprojekta tālāko gaitu.
AGRA VECKALNIŅA foto