Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) dome 9. decembrī apstiprināja Reģionālo attīstības centru apvienības nolikumu, lai iestātos par lielo novadu interešu aizstāvību LPS, valsts un arī Eiropas Savienības līmenī. LPS padomniece sabiedrisko attiecību jautājumos Maija Pētermane sniedza informāciju, ka pēc LPS domes sēdes notika apvienības sapulce, kurā par tās priekšsēdētāju ievēlēja Valkas novada domes priekšsēdētāju Ventu Armandu Kraukli. Savukārt valdē ievēlēti: Siguldas novada domes priekšsēdētājs Uģis Mitrevics, Dobeles novada domes priekšsēdētājs Andrejs Spridzāns, Kuldīgas novada domes priekšsēdētāja Inga Bērziņa, Līvānu novada domes priekšsēdētājs Andris Vaivods un Madonas novada domes priekšsēdētājs Andrejs Ceļapīters.
Saskaņā ar apvienības nolikumu tās mērķis ir arī veicināt reģionālo attīstības centru pašvaldību savstarpējo sadarbību un attīstību, organizēt tās biedru kopīga viedokļa gatavošanu un aizstāvēšanu, organizēt tikšanās, sniegt priekšlikumus izmaiņām normatīvajos aktos, kas skar apvienības biedru intereses.
Paredzēts, ka apvienības augstākā lēmējinstitūcija ir sapulce, kurā ar balsstiesībām piedalās visi apvienības biedri. Plānots izveidot arī valdi sešu cilvēku sastāvā, bet jauno organizāciju vadīs valdes priekšsēdētājs, ko amatā uz 6 mēnešiem ievēlēs apvienības sapulce.
Nacionālais attīstības plāns nosaka, ka par reģionālajiem attīstības centriem ir definēti šādi novadi: Siguldas, Aizkraukles, Kuldīgas, Līvānu, Madonas, Valkas, Ludzas, Balvu, Alūksnes, Limbažu, Cēsu, Ogres, Talsu, Smiltenes, Saldus, Dobeles, Preiļu, Tukuma, Krāslavas, Gulbenes un Bauskas.
Apzinoties atšķirības, cīnīsies par kopīgo
Apvienību veidojošie pašvaldību vadītāji ir uzsvēruši, ka ir virkne jautājumu, kuros lielo novadu intereses krietni atšķiras no mazāku pašvaldību interesēm un vajadzībām, tādēļ ir nepieciešama profesionāla to aizstāvība gan ministriju, gan Ministru kabineta un visbeidzot – arī Saeimas līmenī. Tam piekrīt arī Madonas novada pašvaldības domes priekšsēdētājs un jaunveidotās apvienības valdes loceklis Andrejs Ceļapīters, kas „Staram" pastāstīja, ka motivācija veidot šādu apvienību bijusi vienkārša – Lielo pilsētu asociācijas izveide un darbība pierādījusi, ka šāds veidojums var savas intereses vieglāk definēt un aizstāvēt.
– Ideja par apvienības izveidi parādījās jau pirms gada, taču tikai tagad esam nonākuši finiša taisnē, lai sāktu strādāt. Pašvaldību intereses pārklājas aptuveni 80% gadījumu. 20% ir tie, kur vērojamas atšķirības. Pašvaldības pēc administratīvi teritoriālās reformas ir atšķirīgas un dalās vairākās kopās pēc dažādām pazīmēm un interesēm. Deviņām republikas nozīmes pilsētām ir savas intereses un problēmas, bet novadiem – savas. Arī novadi ir atšķirīgi. Piemēram, novadiem, kuri ir reģionu nozīmes centri, jāveic vairāk un jāuzņemas lielāka misija, nekā tikai ar sava novada sociālekonomisko attīstību saistīto jautājumu risināšana. Uz šo novadu pakalpojumiem orientējas arī citu apkārtējo novadu iedzīvotāji. Pie tādiem pieskaitāms arī Madonas novads. Atšķirīgas intereses ir arī pārējiem novadiem, piemēram, Pierīgā esošajiem. Tā kā novadi nav viendabīgi nedz pēc izmēriem, nedz iedzīvotāju skaita, nedz funkcijām un interesēm, reģionālas nozīmes attīstības centri ar apvienības izveidi iezīmē apņēmību identificēt šo novadu intereses un kopīgi strādāt pie to aizstāvēšanas, –
„Staram" skaidroja Andrejs Ceļapīters.
Cer uz atsaucību
Vaicāts par to, kā izpaudīsies apvienības praktiskā darbība, domes priekšsēdētājs atzina, ka pirmais darbs – apvienībai ir jāformulē pašai savi mērķi. Lai to izdarītu, nepieciešams noformēt izpildinstitūciju, kas gan nebūs liela – vien viena persona, kas, līdzīgi kā Lielo pilsētu asociācijas izpilddirektors Māris Kučinskis republikas pilsētu gadījumā, spēs pārstāvēt reģionālo attīstības centru intereses.
– Meklēsim partnerus, domubiedrus un aizstāvēsim savas intereses. Jaunais Saeimas sasaukums šajā ziņā ir pateicīgs, jo parlamentā ievēlēti vairāki deputāti ar plašu pieredzi pašvaldības darbā, tādēļ ceram, ka dzirdīgas ausis atradīsies, kas ļaus vienu vai otru novadiem nepieciešamu lietu pavirzīt uz priekšu, kā arī kaut ko nepieņemamu – nobremzēt. Risināmo jautājumu lokā ir pašvaldību ienākumi, kas ir tiešā saistībā ar finanšu izlīdzināšanas fonda likumu, kurš taps šā gada laikā un kura izstrādei ir rūpīgi jāseko līdzi, lai pašvaldības būtu ar tādu finanšu plūsmu, kuras pietiktu vismaz minimālo funkciju pildīšanai. Aktuāls ir arī jautājums par Eiropas struktūrfondiem un to ieviešanas noteikumiem jaunajā plānošanas periodā. Ir arī vairāki Ministru kabineta noteikumi un likumdošanas iniciatīvas, kas skar vairākas ar pašvaldībām saistītas jomas, un nevajadzētu pieļaut, ka tajās iekļūst nepieņemamas normas. Vienlaikus apvienībai jāpiedāvā savi priekšlikumi un risinājumi. Šobrīd vēl nav precīzi formulēts veicamo darbu saraksts, taču pie tā veidošanas apvienības valde, cerams, jau kopā ar jauno izpilddirektoru, ķersies nākamā gada janvārī, – stāstīja Andrejs Ceļapīters.
Reaģējot uz šur tur jau publiskajā telpā izskanējušo informāciju par domstarpībām LPS iekšienē, Madonas novada pašvaldības domes priekšsēdētājs uzsvēra, ka apvienības darbošanās nav vērtējama kā konfrontējoša un akls savu interešu aizstāvības process.
– LPS darbam nāks par labu tas, ka no reģionālajiem attīstības centriem saņems skaidri formulētu viedokli daudzos jautājumos, un jo vairāk būs šādu viedokļu, jo vieglāk tos tuvināt un panākt kompromisus. LPS kā pašvaldības pārstāvoša organizācija no tā tikai iegūs. Arī apvienībai iespēja darboties LPS paspārnē ir labs risinājums, jo varam izmantot LPS intelektuālos resursus (kā zināms, LPS strādā augsti kvalificēti, savu jomu pārzinoši speciālisti), kā arī telpas un tehnisko atbalstu. Arī apvienības priekšsēdētājs tiek algots no LPS budžeta, ko veido pašvaldību iemaksas, – piebilda apvienības valdes loceklis.
AGRA VECKALNIŅA foto