Turpinot laikraksta 12. maija numurā aizsākto tēmu „Izvaicājam sarakstu līderus pašvaldību vēlēšanās", lūdzām viedokli izteikt partijas "Vienotība" saraksta līderi Andreju Ceļapīteru.
Viņam tika uzdoti tie paši jautājumi kā iepriekš – par deputātu kandidātu komandas veidošanas principiem; kāda ir pagastu pārstāvniecība; kādu vēlētāju atbalstu cer saņemt vēlēšanās un vai ir gatavi uzņemties/turpināt novada vadību vai citus amatus domē; vai pēc vēlēšanām sadarbosies ar visiem ievēlētajiem deputātiem vai varbūt jau ir novilktas „sarkanās līnijas"; vai pagastu pārvalžu vadītāji, kuri kandidē, ievēlēšanas gadījumā uzņemsies deputātu pienākumu veikšanu, kas, kā zināms, nav apvienojams ar pagasta pārvaldes vadītāja un pilsētas pārvaldnieka amatu.
Vairākus principus
Partijas „Vienotība" saraksta līderis, Madonas novada domes priekšsēdētājs Andrejs Ceļapīters pastāstīja, ka, veidojot komandu pašvaldību vēlēšanām, tika ievēroti vairāki principi.
„Manā skatījumā, mūsu sarakstā ir cienījami cilvēki, ko vietējie ļaudis pazīst. Starp deputātu kandidātiem ir dažādu profesiju pārstāvji, kuri ir atzīti savā profesijā. Mēs centāmies aptvert visu novadu, un tas mums arī gandrīz simtprocentīgi izdevās. Mūsu sarakstā nav pārstāvēts vienīgi Lazdonas pagasts, bet, kā apsolīju kolēģiem, es pats uzņemšos kūrēt lazdoniešu jautājumus. To, ka esam piesaistījuši pārstāvjus no visiem pārējiem Madonas novada pagastiem, savā ziņā var uzskatīt par tādu kā mažoritārās vēlēšanu sistēmas principu ievērošanu. Man ļoti patiktu, ka tā būtu arī lielajā politikā – līdzīgi kā 1990. gadā, kad pēc mažoritārās sistēmas ievēlētie Augstākās Padomes deputāti izšķīra Latvijas likteni. Domāju, ka pienācis laiks arī valstiskā līmenī nodrošināt teritoriālo pārstāvniecību," akcentēja „Vienotības" saraksta līderis.
Iepriekšējās Madonas novada domes vēlēšanās no partijas „Vienotība" tika ievēlēti seši deputāti, četri no viņiem zem šīs partijas karoga kandidē arī šajās vēlēšanās, bet divi – Bruno Kokars un Andris Sakne – izvēlējušies citu partiju sarakstus. Andreja Ceļapītera komentārs šai sakarā bija īss – tāda bijusi viņu izvēle. Bet attiecībā uz bijušā Latvijas Augstākās Padomes deputāta, eksbaņķiera Pētera Krūgaļauža atgriešanos politikā viņš uzsvēra: „Mēs to vērtējam pozitīvi, jo Pēteris Krūgaļaužs ir cilvēks ar plašu redzesloku, labām zināšanām finanšu jomā, kas šajā laikā, kad kā prioritāte uz daudziem gadiem izvirzās ar uzņēmējdarbību saistītie jautājumi, ir ļoti svarīgi."
„Vienotības" saraksta līderis, vaicāts, vai pietiekama vēlētāju atbalsta gadījumā uzņemsies domes vadību arī turpmāk, sacīja: „Vispirms jau paldies vēlētājiem, kas ir devuši iespēju strādāt un pašvaldības darbā uzkrāt lielu pieredzi un zināšanas, kuras liekot lietā, manuprāt, esam jau daudz sasnieguši. Esmu saskaitījis, ka kopš novada izveides esam īstenojuši 184 dažādus projektus 52,5 miljonu vērtībā. Domāju, ka pieredze un līdz šim paveiktais ir labs pamats, lai darbu turpinātu un nodrošinātu pēctecību."
Savukārt attiecībā uz „sarkanajām līnijām" viņš atzina, ka tās pie lēmējgalda, sākot jau no Madonas pilsētas domes laikiem, nekad nav vilktas un arī tagad cerot uz visu domē ievēlēto deputātu darbu novada labā. Risinot kopējās novada attīstības problēmas, visiem deputātiem jāstrādā atbilstoši savai pārliecībai, jābūt aktīviem, jāpauž idejas, jāizsaka savs viedoklis par jebkuru domē lemjamo jautājumu.
„Vienotības" sarakstā kandidē arī trīs pagastu pārvalžu vadītāji.
„Mēs esam definējuši, ka strādāsim kā komanda, un arī pārvaldnieki ir mūsu komandas sastāvdaļa gan pirms, gan pēc vēlēšanām. Ievēlēšanas gadījumā mēs respektēsim viņu izvēli – turpināt darbu pagasta pārvaldes vadītāja amatā vai pildīt deputāta pienākumus. Tā būs viņu izvēle," uzsvēra Andrejs Ceļapīters.
Izpildvaru neskar
Daudziem īsti nav arī skaidrības attiecībā uz izpildvaru, vai pēc pašvaldību vēlēšanām – līdzīgi kā Amerikā, kad, ievēlot jaunu valsts prezidentu, mainās visa administrācija – arī Latvijā no jauna būs jāapstiprina pagastu pārvalžu vadītāji un pašvaldību izpilddirektori.
„Izpildvara nestrādā pēc principa – no vienām vēlēšanām līdz nākamajām, bet gan uz darba līguma pamata. Tiesa, valstiskā līmenī ir bijušas diskusijas un bijuši mēģinājumi politizēt tieši pašvaldības izpilddirektora amatu, kad viņš kopā ar komandu atnāk un kopā aiziet, bet tāds lēmums nav pieņemts, līdz ar to pārtraukt darba attiecības, mainīt darba līgumu utt. gan attiecībā uz izpilddirektoru, gan pārvalžu vadītājiem var tikai Darba likuma ietvaros," atzīmēja Andrejs Ceļapīters.
17.05.2017.