Nereti cilvēki noziedzīgu nodarījumu saista tikai ar nelielu sabiedrības daļu – noziedzniekiem, kas, protams, ir jāsoda un jāizolē no likumpaklausīgajiem sabiedrības locekļiem. Tomēr, kā uzsver Valsts probācijas dienesta (VPD) vecākais referents Aivars Rubuls, nereti konfliktsituācijās, kas nonāk līdz kriminālprocesam, nokļūst ne tikai „rūdīti" likumpārkāpēji. Tādās var nonākt ikkatrs no mums.
– Noziedzīgu nodarījumu iespējams izdarīt arī aiz neuzmanības, piemēram, vadot automašīnu, sliktas redzamības apstākļos var nepamanīt un notriekt gājēju. Taču arī nodoms, ne vienmēr tīri cilvēciskās kategorijās spriežot, nozīmē patiesu vēlmi nodarīt citai personai krimināli sodāmu kaitējumu. Vērtējot objektīvo realitāti, jāatzīst, ka vismaz jaunībā ļoti daudziem puišiem – un pat dažai meitenei – gadījies un gadās izvicināt dūres, izsist loga rūti vai sabojāt svešu automašīnu, nopietnākus vai mazāk nopietnus konfliktus risinot, esošu vai iedomātu taisnību aizstāvot. Protams, kaušanos vai svešas mantas bojāšanu nekādi nevar uzskatīt par pieņemamu risinājumu konfliktsituācijās, tomēr apšaubāmi, vai vienmēr šādā ceļā nodarīti viegli miesas bojājumi vai mazvērtīga īpašuma bojāšana ir kompensējama ar kriminālsodu, – novērojumos dalās Aivars Rubuls.
Neapšaubāmi, jebkuru personu nepieciešams pasargāt no ciešanām un kaitējuma, kas radies no noziedzīgā nodarījuma. Viņš piebilst: – Taču, ja personai jācieš no noziedzīga nodarījuma, cietušajam ir svarīgi zināt savas tiesības. Kriminālprocesa likumā ir nostiprinātas kriminālprocesa dalībnieku tiesības un pienākumi, tai skaitā arī cietušā tiesības. Attiecīgi Kriminālprocesa likumā ir noteikts, ka cietušais kriminālprocesā var būt fiziska vai juridiska persona, kurai ar noziedzīgu nodarījumu radīts kaitējums, proti, morāls aizskārums, fiziskas ciešanas vai mantisks zaudējums (95. pants). Savukārt 97. pantā ir noteikts, ka cietušajam ir tiesības izlīgt ar personu, kura radījusi viņam kaitējumu, visās procesa stadijās un visos tā veidos.
Plašāk lasiet laikrakstā STARS 14.05.2014.
Autore: LAURA KOVTUNA