Noziedzīgs nodarījums ir ne vien pamats kriminālajai izmeklēšanai un vainīgo personu notiesāšanai, bet arī konfliktam, kurš jāatrisina. Sabiedrībā bieži vien valda uzskats, ka cilvēku var pārmācīt tikai sodot. Taču likumpārkāpēja sodīšana ne vienmēr spēj nodrošināt cietušajam dusmu, nomāktības, kauna vai vainas apziņas mazināšanu, kā arī nesniedz likumpārkāpējam iespēju pašam uzņemties atbildību par savu nodarījumu.
Ikviens no mums var kļūt par nozieguma upuri, un ikvienam cietušajam ir tiesības uz cienīgu un saprotošu attieksmi. Piemēram, pārnākot mājās no darba un ieraugot, ka dzīvoklis ir uzlauzts un apzagts, cilvēku pārņem pretīguma un neaizsargātības izjūta. Kā var mazināt nozieguma radīto stresu, bailes un dusmas? Praksē ir pierādījies, ka to var panākt, satiekoties ar zagli, izrunājoties ar viņu, uzzinot zādzības motīvus, visbeidzot – saņemot elementāru atvainošanos par nodarījumu.
Izlīguma process, kuru organizē un vada Valsts probācijas dienesta (VPD) apmācītais starpnieks, dod iespēju cietušajam aktīvi piedalīties kriminālprocesā – paust savu viedokli par notikušo, saņemt morālu gandarījumu un zaudējuma atlīdzināšanu. Izlīguma pamatā ir taisnīguma atjaunošanas pieeja, kuru pasaulē izmanto noziedzīga nodarījuma radītā ļaunuma samazināšanai vai novēršanai, un tas ir vērsts uz cietušā vajadzībām. Šajā procesā cietušais un likumpārkāpējs (iesaistītās puses) iesaistās brīvprātīgi. VPD starpnieka organizētajā un vadītajā sarunā gan cietušajam, gan likumpārkāpējam pašiem savstarpēji jāvienojas par nosacījumiem, kam, protams, ir jābūt samērīgiem ar izdarīto.
Starpnieks ir konfliktu risināšanā apmācīta persona, kurš izlīguma procesā palīdz uzturēt starp iesaistītajām pusēm konstruktīvas sarunas, neiesakot risinājumu, nevienu netiesājot un ievērojot konfidencialitāti un neitralitāti. Izlīguma procesā iesaistītās puses var izlīgt gan ar nosacījumiem, gan bez tiem. Pārsvarā izlīgst, vienojoties par materiālo un morālo kompensāciju, nozagtās mantas atdošanu, dažreiz arī vienojas par kaitējuma atlīdzināšanu, „atstrādājot" nodarīto kaitējumu. Tiesa, ne visi iesāktie izlīguma procesi sniedz rezultātu, jo reizēm neizdodas panākt vienošanos. Visgrūtāk ir vienoties par atmaksājamo zaudējumu vai kaitējuma summu. Zaudējumu atlīdzināšana ir svarīga, taču sekundāra pret iespēju runāt par nodarījuma ietekmi uz pusēm.
Nepilngadīgo personu uzvedības korekcijā izlīgums ir kā iespēja nepilngadīgajam likumpārkāpējam ieklausīties pretējā pusē, izprast noziedzīgā nodarījuma radītās sekas un noformulēt savas emocijas. Bez tam izlīgumā, kurā ir iesaistīta nepilngadīgā persona, var piedalīties viņa ģimenes locekļi, kā arī citi dalībnieki, kuri tika ietekmēti noziedzīgā nodarījuma rezultātā.
Izlīgums var būt par iemeslu kriminālprocesa izbeigšanai vai tiesa to var ņemt vērā, nosakot sodu. Izlīguma ierosinātājs var būt ne tikai policija, prokuratūra vai tiesa, bet arī cietušais vai likumpārkāpējs, vai viņu likumiskais pārstāvis, ja cietušais vai likumpārkāpējs ir nepilngadīgais vai rīcībnespējīga persona, iesniedzot iesniegumu jebkurā VPD struktūrvienībā visā Latvijā. Izlīgums tiek organizēts drošā un neitrālā vidē, un tas ir bez maksas.
Šā gada deviņos mēnešos VPD Madonas teritoriālajā struktūrvienībā tika ierosināti 72 izlīguma procesi, no kuriem 30 gadījumos puses izlīga.
Par izlīguma starpnieku var būt ne tikai VPD amatpersona, bet arī izlīguma sēdes un sanāksmes organizēšanai un vadīšanai apmācītie un sertificētie brīvprātīgie darba veicēji. Viņus šim darbam sagatavo VPD. Lai kļūtu par VPD brīvprātīgo izlīguma starpnieku, ir jābūt piemērotam šim darbam, spējai izprast otra cilvēka jūtas, radošai pieejai, jāprot skaidri un saprotami izteikties, kā arī ir nepieciešama drosme, lai spētu runāt ar cilvēkiem.
Šā gada novembrī un decembrī VPD notiks pieteikšanās uz brīvprātīgā probācijas darbinieka, kurš ir starpnieks izlīgumā, apmācībām. Tos, kurus interesē brīvprātīgais darbs VPD, aicinām sekot informācijai, kas būs atrodama VPD mājas lapā www.probacija.lv.
01.11.2017.