Pieaugot ikdienas tēriņiem, noteikti ir vērts paanalizēt savus un ģimenes paradumus arī saistībā ar elektroenerģijas lietošanu. Cilvēki nereti uzskata, ka par elektroenerģiju zina daudz un izmanto to ļoti taupīgi, tomēr arī viņu ikdienā mēdz ieviesties pa kādam ieradumam, kas rada liekus elektrības tēriņus.
Jāpiebilst, ka ES ir pieņēmusi jaunu energoefektivitātes direktīvu, kuras īstenošana attiecas arī uz Latviju. Direktīvas mērķos līdz 2020. gadam izvirzīts: par 20% samazināt siltumnīcefektu izraisošo gāzu izmešus, līdz 20% palielināt atjaunojamo energoresursu īpatsvaru enerģijas galapatēriņā un par 20% paaugstināt energoefektivitāti. Arī katram no mums savā ģimenē, mājoklī ir iespējams kļūt energoefektīvākiem, tādēļ AS „Sadales tīkls" ir apkopojusi dažas zināmas, bet varbūt piemirstas lietas.
Piemēram, ledusskapī temperatūru vēlams noregulēt uz +5°C, savukārt saldētavā būs gana ar -18°C. Der iegaumēt, ka, izvēloties ledusskapī vēsāku vidi, +4°C, elektroenerģijas izmaksas par ledusskapi palielināsies par 10%. Ledusskapja energoefektivitāte būs zemāka, ja to novietos blakus tiešiem siltuma avotiem – plītij, radiatoriem, tiešiem saules stariem caur logu. Tāpat uz ledusskapjiem nedrīkst likt virsū mikroviļņu krāsnis, tosterus vai mazās cepeškrāsniņas. Savukārt ēdienus ledusskapī vēlams likt noslēgtos traukos.
Zemākas temperatūras uzstādīšana ir arī veids, kā energoefektīvi mazgāt veļu un traukus, jo tieši ūdens sildīšanai mazgāšanās procesā tiek patērēts visvairāk elektroenerģijas – jo siltākā ūdenī tiks mazgātas drēbes un trauki, jo dārgāk tas izmaksās. Svarīgi ir gan veļas, gan trauku mazgājamās mašīnas kārtīgi aizpildīt – dažu šķīvju vai pāris kreklu mazgāšana būs zemē nomesta nauda.
Daudziem no mums neatņemams rīta rituāls ir tase kafijas. Ja ūdeni kafijai vai tējai vārām elektriskajā kannā, ieteicams ir vārīt tik daudz ūdens, cik būs nepieciešams. Ja divu tasīšu vietā tiek uzvārīta pilna kanna, tiek patērēts 4-5 reizes vairāk elektroenerģijas, nekā vajadzētu. Savukārt lielo ūdens sildītāju vajag novietot iespējami tuvāk ūdens izmantošanas vietai. Augstāko energoefektivitāti tas sniegs, ja temperatūra būs noregulēta uz 55-60°C.
Ja ir jāizdara izvēle starp mazgāšanos dušā vai vannā, der iegaumēt, ka, nedēļu katru dienu mazgājoties dušā, iztērēsim aptuveni tikpat daudz ūdens kā vienā mazgāšanās reizē vannā. Protams, arī dušā energoefektīvi būs ūdeni tecināt tikai tad, kad tas nepieciešams. Līdzīgi arī zobus tīrot – krānu nevajag atstāt tekošu visu zobu tīrīšanas laiku.
Gatavojot ēdienu, katliņi un pannas vienmēr ir jālieto ar vākiem, pretējā gadījumā daļa elektroenerģijas izkūp gaisā. Svarīgi ir arī regulēt sildīšanas pakāpes – līdzko ūdens uzvārījies, jāpagriež uz zemāku pakāpi. Katla vai pannas izmēram jāatbilst sildvirsmas izmēram vai jābūt lielākam, bet ne mazākam, jo silst visa virsma, patērējot lieku elektroenerģiju apkārtējā gaisa sildīšanai.
Lai efektīvāk izmantotu cepeškrāsni, gatavojot ēdienu, to var izslēgt 10-15 minūtes ātrāk. Cepeškrāsni nevajag virināt, bet sagaidīt, kad ēdiens gatavs. Savukārt vārot kartupeļus, nevajag pieliet pilnu katlu ar ūdeni, bet gan tik daudz, lai nosegtu kartupeļus.
Svarīgi būtu arī mainīt savus paradumus telpu vēdināšanā. Ja ierasts ir logus turēt vaļā nedaudz pavērtus, siltums izplūst no telpas, aukstums iekļūst, bet gaisa apmaiņa nenotiek. Efektīvāk ir telpas vēdināt, logu atverot plaši vaļā uz brīdi, kamēr neatdziest grīda un mēbeļu virsma.
Ja ir iespējams, arī temperatūru telpās energoefektīvi ir regulēt atbilstoši situācijai. Daudzviet kā komforta zona ir noteikti +20 līdz 22°C. Pametot mājokli, temperatūru ieteicams samazināt par dažiem grādiem. Arī gulēt ejot, vēlams rīkoties līdzīgi, temperatūru pazeminot par 3-4°C. Jāatceras: par vienu grādu samazinot temperatūru, izmaksas apsildei konkrētajā laika posmā samazināsies par 5%.
Savu ieguldījumu energoefektīvākā dzīvesveidā var dot arī veco spuldžu nomaiņa pret ekonomiskajām vai LED spuldzēm. Šo spuldžu jauda ir tik maza, ka tās nav nepieciešams bieži ieslēgt un izslēgt – tā būtisku ekonomiju iegūt nevar.
Bet kopumā lielākā vai mazākā mērā iespējas ietaupīt vai uzlabot savu dzīves telpu, par to nemaksājot vairāk, ir būtībā visiem, vien jāspēj mainīt paradumus.