Labklājības ministrija (LM) ir rosinājusi atteikties no valsts līdzfinansējuma garantētā minimālā ienākuma (GMI) un dzīvokļa pabalstam, pretī pašvaldībām dodot lielākas tiesības vērtēt pabalstu pieprasītāju, lai tādējādi risinātu labklājības slazda problēmu jeb izveidojušos pabalstu saņēmēju paaudzi.
Labklājības ministre Ilze Viņķele norādīja, ka Latvijas Pašvaldību savienība „profesionālos" pabalstu saņēmējus uzskata par pietiekami nopietnu problēmu, un šobrīd pašvaldībām ir ierobežotas iespējas vērtēt, vai pabalstu pieprasītājam piešķirt atbalstu. Tādēļ ministrija ierosina atteikties no valsts līdzfinansējuma vairākiem pabalstiem.
Tādējādi pašvaldībām rastos tiesības gan prasīt cilvēkiem lielāku līdzdarbību, gan arī precīzāk izvērtēt pabalstu pieprasītājus, vienlaicīgi spējot noteikt, cik liels GMI pašvaldības teritorijā tiek maksāts, jo tas tiek izsniegts no attiecīgās pašvaldības „kabatas". Šādu regulējumu gan nevar ieviest agrāk kā pēc pusgada, ja likuma izmaiņas stāsies spēkā tikai tad, ja izdosies pārliecināt ministrus valdībā un Saeimā.
Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdētājs Andris Jaunsleinis ir atzinis, ka pašvaldības piekritīs šādam risinājumam tikai tad, ja pašvaldības pašas ar saistošajiem noteikumiem varēs regulēt pabalstu apjomu, daudzumu, saņēmēju loku un ja pašvaldībām būs jāatbild par rezultātu, nevis par procedūru.
– Galvenais ir nodrošināt, lai bērni saņem palīdzību un lai pabalstu saņēmējiem ir pienākumi pret sabiedrību, nevis tikai jāierodas pēc pabalsta, – uzsvēra Andris Jaunsleinis.
Plašāk lasiet laikrakstā STARS 03.11.2011.
Autore: LAURA VOITIŅA