Hugo Skrastiņa vadītais ASV latviešu grāmatu apgāds „Tilts" Jāņa Sudrabiņa „Pēdējās dienas Kurzemē" iespieda autora 57. mūža gadā. Nu „Zvaigzne ABC" sagādājusi atkārtotu izdevumu par latviešu leģionāru cīņām 1944.-1945. gadā.
Rakstītājs dzimis 1912. gada 4. februārī Lazdonas „Ciskānos", kur kādreiz bija sācis saimniekot ienācējs no Iršu vācu kolonijas Johans Gotlībs Vestfāls. Viņa dēls bija kalējs, mazdēls – žurnālists. Vērts piebilst, ka piecpadsmit gadu vēlāk kaimiņu „Ciskānos" dzimusi Ilze Indrāne. Jāņa māte Alma Āriņa nāca no Sarkaņu pagasta, vēlāk Vestfāli ieguva jaunsaimniecību Cesvaines pagastā. Skolas gaitas zēns sāka Madonas pamatskolā, vēlāk atcerējās, ka latviešu valodas skolotāja bijusi Zelma Bebre, bet zīmēšanas – Jānis Plase. Abi skolotāji uzteikuši audzēkņa veiksmes. Jānis pieminēja arī, ka savulaik piedalījies tagadējās Madonas mākslas skolas ēkas celtniecībā – krāvis ķieģeļus un vēl ko palīdzējis apriņķa kara pārvaldes priekšniekam Andrejam Kalniņam pie viņa jaunbūves.
Jau kā cesvainietis sešpadsmitgadīgs pusaudzis sūtīja savus zīmējumus žurnālam „Atpūta", vēlāk bija līdzstrādnieks vietējās avīzēs „Madonas Vēstnesis" un „Madonas Ziņas". Tad arī parādās paraksts Sudrabiņš. Cesvainē viņš mācījās arī Tautas augstskolas organizētajos grāmatvežu kursos. Atmiņas par piedzīvoto „Ar divriteni ziņu medībās. Nedēļas avīzes lauku korespondenta piezīmes" savulaik pārpublicēja „Stars". Informācija par vietējo dzīvi nonāca arī Rīgas preses izdevumos. Pamatdarbs bija ģimenes saimniecībā Aizkujas „Mežnorās". Jauneklis piedalījās apkārtnes sabiedriskajās norisēs, rosīgs tajās bija arī pēc Otrā pasaules kara Vācijā.
1942.-1943. gadā daži dzejoļi ievietoti frontes laikrakstā „Daugavas Vanagi". Kara laika pārdzīvotais pamatā gan nule iznākušajā grāmatā, gan divās senākās. 1951. gadā Eitīnē (šai Ziemeļvācijas pilsētiņā savulaik bija it daudz latviešu, novadnieks tur dzīvoja līdz nāvei 1999. gadā) iznāca „Asiņaina gaisma aust" – tur arī par kara notikumiem Lubānas, Cesvaines pusē. Jau iepriekš tā turpinājumos bija lasāma avīzē „Nedēļas Apskats". Trīs gadus vēlāk Kopenhāgenā apgādā „Imanta" (to vadīja Dzelzavā dzimušais Imants Reitmanis) iespiesta „Nīcības viesuļos"- vairāk par leģionāriem Volhovas apkārtnē. Rakstīts ne tikai par paša pieredzēto. Noteikti palīdzēja arī biedru stāsti, gūstekņu nometnēs uzklausītais – tur lazdonietis darbojās nelielo izdevumu redakcijās.
Pēc gūsta laika Jānis Vestfāls apmetās Eitīnē ziemeļos no Lībekas. Tolaik braukts uz dažādiem latviešu sarīkojumiem bēgļu nometnēs Rietumvācijā. 1960.-1986. gadā pilsētā atradās Vācijas latviešu nedēļas laikraksta „Latvija" redakcija. Tajā viņš bija viens no štata darbiniekiem, pabija arī dažādos pasākumos citur – Dānijā, Zviedrijā, ASV. Var sacīt, ar žurnālistiku novadnieks bijis saistīts gandrīz 70 gadu garumā. Viņa dzīvi, bet arī daudzas latviešu sabiedriskās norises varam izprast no tiem materiāliem, kas deviņdesmitajos gados no Eitīnes atceļoja uz Madonas muzeju.
17.01.2017.