Mūsu valsts jubilejas priekšvakarā kopā ar Aizsardzības ministrijas parlamentāro sekretāru Jāni Porieti un Valsts kancelejas vecāko referenti Maiju Lāci devāmies uz Valmieru pie Martas Kalpakas, lai pasniegtu LR Ministru kabineta Atzinības rakstu.
Pēc Aizsardzības ministrijas ierosinājuma šo augsto valdības apbalvojumu M. Kalpakas kundzei piešķīra par mūža ieguldījumu pulkveža Oskara Kalpaka piemiņas saglabāšanā. Visus okupācijas gadus viņa kopa pulkveža atdusas vietu Visagala kapsētā.
Un, kā raksta Martas kundzes draudzene no Lubānas Līga Bāliņa, sveicot viņu 90. dzimšanas dienā (2008. gada 7. maijā): „.. Martiņ, paldies Tev par tiem garajiem gadiem, kad Tu uzturēji pie kārtības pulkveža Oskara Kalpaka atdusas vietu. Marta, tā bija varonība. Tu nebaidījies, ka Tevi kāds var izsekot, vai pat izsekoja. Tie bija 50 okupācijas gadi. Tās nebija 50 dienas. Tās bija 18 250 dienas! (Neskaitu garos gadus)."
Šiem no sirds rakstītajiem vārdiem varu piebilst, ka no 1993. gada 6. marta, kad atjaunotās Latvijas armijas karavīri godināja Pulkvedi Visagalā, tur klāt vienmēr bija labestīgā un mīļā Martiņa. Ar rudzu maizes klaipiņu, siltām vilnas zeķēm, kur ik valdziņā ieadīts viņas sirds siltums, viņa sagaidīja ciemiņus. Martas kundze dzīvoja savos „Lukaušos" un vēl pirms diviem gadiem (88 gadu vecumā) ar divriteni brauca uz Visagalu vismaz reizi nedēļā. Un tie bija 6 km turp un atpakaļ. Tagad Martas kundze dzīvo dēla Arņa Kalpaka ģimenē Valmierā, kur saņem nesavtīgu mīlestību un rūpes no vedeklas Anniņas, labajiem Valmieras slimnīcas dakteriem un māsiņām, kuri gādā par veselību.
Vairāk lasiet laikrakstā STARS. 30.12.2008.
Autore: EDĪTE SONDOVIČA