Latvijā ir ap 37 000 jaunu cilvēku, kuri nestrādā un nemācās, t. i., aptuveni 5% no strādājošajiem. Tā kā jauno cilvēku skaits mūsu valstī ir strauji samazinājies, aktuāls ir kļuvis jautājums – kurš uzturēs pensionārus un infrastruktūru ne tikai nākotnē, bet arī tagad.
Bīstami ir tas, ka šie jaunie cilvēki, kuriem nav profesijas, izglītības un iemaņu, nolemj savu dzīvi nabadzībai. Saskaņā ar EUROSTAT datiem Latvijā katrs piektais vecumā no 18 līdz 24 gadiem dzīvo zem nabadzības sliekšņa.
Mums steidzami jālabo situācija, jo pēc pieciem-desmit gadiem jaunie bezdarbnieki būs zaudēti sabiedrībai: depresija, alkohols, narkotikas, noziegumi un nabadzība ir šo cilvēku potenciālais nākotnes scenārijs. Savukārt valstij būs jātērē līdzekļi atkarību ārstēšanai, pabalstiem un izmitināšanai cietumos.
Nepieciešama steidzama, radikāla rīcība! Eiropas Parlamenta sociālistu un demokrātu progresīvās alianses grupa un es, kā alianses grupas biedrs, virzām un atbalstām programmu „Jauniešu iniciatīva".
Programmas mērķis – palīdzēt jaunajiem cilvēkiem pievērsties mācībām, atrast savu vietu darba tirgū un sniegt cerību labākai nākotnei.
Bez finansējuma „Jauniešu iniciatīvas" programma būtu vien aprakstītas papīra lapas. Mums bija svarīgi panākt programmas reālu finansēšanu.
Mums, Eiropas Parlamenta sociālistu un demokrātu progresīvās alianses grupai, tas izdevās! Smagas debates, strīdi un cīņa vainagojās ar vairāk nekā 3 miljardu eiro finansējumu „Jauniešu iniciatīvas" programmai no Eiropas Savienības budžeta. No tiem 29 miljonus saņems arī Latvija.
Jāteic, ka programma paredz nemitīgu izpildes kontroli. Jau pašā sākumā notika tās bremzēšana, par iemeslu tika minēta līdzekļu nepietiekamība dalībvalstīs. Bija paredzēts, ka valstis sākotnēji tērēs savus līdzekļus, kurus Eiropas Savienība pēc tam atmaksās.
Pretēji ierastajai finansēšanas praksei, Eiropas Parlamenta deputāti pieņēma lēmumu jau šogad iedalīt dalībvalstīm naudu no Eiropas Savienības budžeta. Tādējādi jau šogad Latvija saņēma vairāk nekā 9,5 miljonus eiro „Jauniešu iniciatīvas" programmas uzsākšanai.
Programmu „Jauniešu iniciatīva" Latvijā realizē Nodarbinātības valsts aģentūra, Valsts izglītības attīstības aģentūra un visas 119 pašvaldības. Tā paredz atbalstu 15 līdz 29 gadus veciem cilvēkiem, tostarp arī tiem, kuri nekur nemācās un nestrādā. Caur Nodarbinātības valsts aģentūru ir iespējams saņemt aicinājumu piedalīties stažieru programmās, kur var apgūt iemaņas vienā no 90 profesijām. „Jauniešu iniciatīvas" programma ir labs instruments esošā apburtā loka pārraušanai, kuru vislabāk raksturo frāze: „Darba devējs neņem darbā, jo nav pieredzes, bet pieredzes nav tāpēc, ka darba devējs neņem darbā."
Ja jaunais cilvēks nav reģistrēts kā bezdarbnieks, viņš var vērsties Valsts izglītības attīstības aģentūrā, kur programmas ietvaros varēs uzsākt mācības 2 reizes gadā – ziemā un vasarā (kādā no profesionālās izglītības iestādēm). Tādā veidā viena līdz pusotra gada laikā jaunietis iegūs darba tirgū pieprasītu profesiju. Turklāt programmas iespējas varēs izmantot arī tie, kas vairāk nekā pirms gada ieguvuši citu profesiju vai nav klātienes nodaļu studenti.
Vēl bez tam projekta ietvaros jaunie cilvēki varēs saņemt 70-115 eiro lielu stipendiju un pretendēt uz kopmītni. Pieejami arī kvalifikācijas celšanas kursi un karjeras konsultācijas.
Starptautisko programmu aģentūra sadarbībā ar 119 pašvaldībām arī sniedz informāciju par darbavietām, par iemaņām, kas palīdzētu iegūt darbu, un konsultē par atbalsta programmām. Konsultanti palīdzēs izstrādāt individuālu programmu katram jaunajam cilvēkam.
Kvalitatīva izglītība un labs darbs spēj sniegt jaunajiem cilvēkiem ceļazīmi labākai nākotnei, tāpēc jāizmanto iespējas, kas palīdz šo ceļazīmi saņemt. Programmai nebūs jēgas un tā nevienam nepalīdzēs, ja cilvēki, kuriem tā ir domāta, neizmantos iespējas, kuras tā piedāvā. Te ir nepieciešama arī apkārtējo palīdzība! Ja jūs pazīstat jaunus cilvēkus, kuriem nepieciešama „Jauniešu iniciatīvas" programma, pastāstiet viņiem par to! Iespējams, atsevišķos gadījumos jums šo jauniešu vietā viss būs jānoskaidro un aiz rokas jāaizved uz attiecīgo aģentūru. Nebūsim vienaldzīgi pret mūsu nākotni!
Andrejs Mamikins dzimis 1976. gada 11. martā Ļeņingradā. Latvijas žurnālists un politiķis. Pārstāv partiju „Saskaņa", šobrīd ir Eiropas Parlamenta deputāts.
Vispārējo izglītību ieguvis Rīgas 88. vidusskolā, absolvējis Latvijas Universitātes Filoloģijas fakultāti krievu valodas un literatūras specialitātē. Žurnālistikā darbojās 15 gadu, strādājis tādās avīzēs kā „СМ", „Час", „Суббота", kā arī radio „SWH+" un „Хиты России 96,2". Telekanālā TV5 vadījis raidījumu „Nedēļas apskats" un „Piektais stūris". No 2007. līdz 2013. gadam vadīja diskusiju raidījumu „Bez cenzūras".
Precējies, ģimenē aug divi dēli.