– Pārsteigums bija milzīgs. Visa diena pagāja milzu pacēlumā, – atzīst tradicionālās „Stara" abonentu šā gada loterijas galvenās balvas laimētāja Vija Greķe no Kusas, kad ierodamies pie viņas ar laimestu.
– Par to man paziņoja draudzene no Madonas, jo viņa pirmā bija dabūjusi „Staru" ar izlozes rezultātiem, un teica: „Pietiek gulēt, priecājies – tu esi vinnējusi 100 eiro!" Tā katrā ziņā man ir liela nauda, jo tikai kopš novembra esmu pensijā – saņemu 180 eiro mēnesī, un tā man ir super nauda, jo līdz tam biju priekšlaicīgajā pensijā un saņēmu tikai pusi no pensijas.
Jau daudzus gadus „Stara" abonementu Vijas kundzei ik gadu dāvinot Madonas radiņi. – Vēl noprasīja, vai es pati pieteikumu loterijai rakstīšu, – atklāj Vija Greķe, piebilstot, ka diemžēl radu esot maz: – Teju visi uz pirkstiem saskaitāmi: brālis un divas māsīcas Rīgā un mammas māsa Rita ar savējiem Madonā. Abi vīri miruši, arī vecākais dēls ir jau aizsaulē, jaunākais šobrīd dzīvo ārzemēs. Mazdēliņam ir 12 gadu. Tad nu es smejos: Pērtiķis man sagādāja pārsteigumu pirms 12 gadiem, kad mazdēls piedzima, šogad – lielais laimests.
Toties man ir ļoti izpalīdzīgi kaimiņi, īpaši Līga un Vita – bez viņām es kā bez rokām. Vispār jau daudz kas atkarīgs no katra paša attieksmes, kā mēs pret citiem izturamies. Pašam jābūt pozitīvam, tad arī pasaule ap tevi būs gaišāka. Draugu man ir maz, bet visi viņi ir ļoti jauki cilvēki. Un galvenais ir ar gadiem nepazaudēt viņus.
Jāatzīst, ka arī pašvaldība man daudz ir palīdzējusi, jo es jau ar tiem 80 eiro ziemā nevarēju izdzīvot – par komunālajiem pakalpojumiem vien cik bija jāmaksā. Bet ņemt kaut kādus kredītus vai parādos iekulties – to ne. Man vecaistēvs vienmēr tika teicis: „Parāds, meitiņ, nav brālis!", un tas ir palicis prātā. Man galvenais ir, ka varu samaksāt par dzīvokli, ka man nav parādu, pārējais – tas tā. Esmu bieži domājusi par to, ka daudzi pensionāri gaužas par mazajām pensijām. Bet tie ir katru mēnesi garantēti ienākumi. Nu saraujies kādā mēnesī, ietaupi kapeiciņu!
Vijas kundze dzimusi Madonā, augusi Lazdonā, bet nu jau 34 gadus dzīvo Kusā, kur savulaik ieprecējusies. – Sāku strādāt sakaru mezglā 18 gadu vecumā, arī Kusā savulaik pastā esmu strādājusi. Vēlāk, kad piedzima dēliņš, sāku nodarboties ar rokdarbiem, biju mājražotāja – ar adāmmašīnu adīju svārkus, jakas un vedu nodot uz Varakļāniem. Kad tas viss beidzās, jutos kā uz sēkļa izmesta, bet rokdarbi visu mūžu mani pavada – tie ir ļoti pie sirds. Jau gadus piecus rotiņas pērļoju. Arī visi šie tamborējumi, ieskaitot šā gada simbolu Pērtiķi, ir manis pašas tamborēti. Šogad 18 tamborētus eņģeļus pasaulē palaidu. Laikam viņi man to laimi atnesa. No rudens puses savukārt no kļavlapām veidoju puķu pušķus, jo izlasīju, ka tās esot bagātības un labklājības simbols. Tad nu šogad rudenī sadāvināju visiem mīļajiem radiem, draugiem pušķu pušķus un arī pašai vēl palika. Tagad esmu sadomājusies par cimdu adīšanu. Es tā vienkārši nevaru pie televizora nosēdēt, visu laiku vajag darboties. Radio – tas man netraucē. Arī lasīt ļoti patīk. Pirmo man teica, ka esmu laimējusi dāvanu karti 100 eiro vērtībā. Tad domāju: interesanti, kurā veikalā es to varētu tērēt? Ko es gribētu? Iedomājos – tā varētu būt grāmatnīca. Bet vajadzību jau ir daudz.
Kad vaicāju, ko enerģiskajai kundzei vislabāk patīk lasīt „Starā", viņa teic, ka „Starā" izlasa praktiski visu: – It sevišķi mani fascinē literārā lappusīte, tāpat patīk Egila Kazakeviča komentāri – patīk tas, ka nav tāda matu skaldīšana un dalīšanās pēc nacionālās piederības kā nacionālajā presē. Vēl mani saista numura intervijas ar mūsu cilvēkiem, no kuriem daudzus pazīstu.
Atvadoties no mājasmātes, izsakām komplimentu arī viņas zaļajiem pirkstiņiem, uz ko norāda paprāvais zaļais stūrītis, kas izpleties teju gar visu logu. – Tās visas lielākoties man ir sadāvinātas puķes. Pelargonijas gan ir pašas sētas, bet ziemā tās bez gaismas dikti mokās, taču gan jau uz pavasari saņemsies. Un vasarā, kad izstādu uz balkona, tās mani bagātīgi atalgo, priecējot ar krāšņo ziedēšanu. Taču vismīļākās man ir vizbulītes, jo esmu aprīļa bērns, un, ja man ir vizbulītes, sniegpulkstenītes, kas nav par dārgu naudu jāpērk, tā ir vislielākā dāvana, – atzīst Vija.