Pagājušajā nedēļā beidzot uzzinājām, cik īsti augsta ir Gaiziņa virsotne, un šķiet, ka mācību grāmatās, erudītu konkursos un citviet, kur līdz šim tika norādīts, ka Gaiziņkalns ir 311,5 metrus augsts, būs jāveic korekcijas, jo 2. un 3. novembrī Latvijas augstākajā virsotnē Gaiziņkalnā Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūras (LĢIA) speciālistu veiktie globālās pozicionēšanas un tahimetrijas novērojumi liecina, ka Latvijas augstākais punkts Gaiziņkalns ir „pastiepies" par 44,5 centimetriem un nu tā oficiālais augstums ir 311 metri un 94 centimetri.
Līdz šim Gaiziņkalna augstums, saskaņā ar LĢIA sniegto informāciju, atšķirīgos kartogrāfiskajos materiālos un ģeodēziskajos katalogos ir norādīts dažāds un attiecināts pret triangulācijas punktu Gaiziņkalns, kas dabā nostiprināts ar krustakmeni. Padomju Savienības 1952. gada Ģenerālštāba kartē mērogā 1:25 000 tas ir norādīts 311,6 metri Baltijas augstumu sistēmā. Savukārt Padomju Savienības Galvenās ģeodēzijas un kartogrāfijas pārvaldes 1989. gada augstumu katalogā tā augstums ir norādīts
311,495 m.
Augstāks, pateicoties būvgružiem
LĢIA kartogrāfijas speciālisti kartēšanas vajadzībām reljefu nosaka pēc principa, ka reljefa augstums balstās uz pastāvīgu reljefa formu, kas veidojusies gan dabiskā, gan mākslīgā veidā un nav pakļauta būtiskām dabiskām izmaiņām.
Ģeodēzijas nodaļas speciālisti veica globālās pozicionēšanas novērojumus trijos atbalsttīkla punktos divas reizes ar sesiju ilgumu 2,5 stundas. Pēc tam no atbalsttīkla tika uzmērītas 11 reljefa atzīmes, astronomiskais punkts un triangulācijas punkts Gaiziņkalns. Nesen saņemtie un apstrādātie satelītu orbītu dati liecina par to, ka Gaiziņkalna augstākais punkts no trim pauguriem atrodas tieši tajā, kur pirms pieciem gadiem tika uzspridzināts skatu tornis. Tā būvgružus ir nolemts pieskaitīt pie kalna augstuma, pateicoties tam, Gaiziņš kļuva gandrīz par pusmetru augstāks, un līdz ar to jaunais Gaiziņkalna augstums ir 311 metri un 94 centimetri. Var droši uzskatīt, ka tieši 80. gados būvētais skatu tornis, kas tā arī netika nodots ekspluatācijā, pēc savas „nāves", kura atnāca ar skaļu eksploziju 2012. gadā, ir palīdzējis Gaiziņam „paaugties" un mest nelielu izaicinājumu kaimiņos Igaunijā esošajam Munameģim, kas ir par 6 metriem augstāks.
Oficiālajās elektroniskajās kartēs izmaiņas Gaiziņkalna augstumā jau ir veiktas, bet drukātajos izdevumos un arī mācību grāmatās Latvijas augstākā punkta datus izlabos līdz ar jaunu izdevumu iznākšanu.
Laikrakstā arī informējām, ka Madonas novada pašvaldības uzņēmējdarbības un tūrisma attīstības nodaļa sadarbībā ar „Gaiziņkalna" vārdu nesošajiem tūrisma uzņēmumiem organizēja konkursu, ļaujot minēt Gaiziņkalna jauno augstumu. Diemžēl nevienam iedzīvotājam pareizo atbildi uzminēt neizdevās.
Gaiziņā atrodas Strūves punkts
Dažas dienas pirms Ģeodēzijas nodaļas speciālistu veiktajiem uzmērījumiem Gaiziņa virsotnes īpašniece Inese Apele laikrakstam pastāstīja, ka 19. gadsimta sākumā divi izcili ģeodēzisti – Frīdrihs Georgs Vilhelms Strūve un Karls Frīdrihs Tenners Eiropā un arī Latvijā veica triangulācijas uzmērīšanu. Strūves ģeodēziskais loks ir uz zemes atzīmēts ar ģeodēziskajiem punktiem, tas stiepjas no Norvēģijas ziemeļiem līdz Donavas grīvai pie Melnās jūras, šķērsojot desmit valstis. Latvijā kopumā ir 16 Strūves loka ģeodēziskie punkti – 11 no tiem 19. gadsimta sākumā uzmērījis pats Strūve.
Divi no punktiem iekļauti
UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā – Jēkabpilī un Sestukalnā. Mērījumi iet arī pāri Gaiziņa virsotnei. Pirmais ģeodēziskais punkts no 18. gadsimta vairs nav palicis, bet tas ir atjaunots 1904. gadā un vēl atrodas Gaiziņa virsotnē.
Inese Apele „Staram" atzina, ka viņai ir būtiski uzzināt gan precīzo Gaiziņa augstumu, gan vietu, kur tieši Gaiziņa virsotnē atrodas tā augstākais punkts, lai varētu uzlikt šo vietu apzīmējošu plāksni, kas piesaistītu tūristus, un, kas zina, varbūt ar laiku tieši šajā punktā arī izdotos uzbūvēt Gaiziņkalna skatu torni.
29.11.2016.