Daudziem madoniešiem un arī viesiem Madonas pilsētas estrāde saistās ar emociju pārpilniem brīžiem. Kāds atminēsies, kā pagājušā gadsimta 80. gadu beigās apmeklējis „Čikāgas piecīšu" koncertu, citam atmiņā būs iespiedusies festivāla „Sinepes un Medus" norise, bet, ielūkojoties nesenākā vēsturē, estrādes vārds nesaraujami būs saistīts ar „Zelta šlāgeri".
Gadu gaitā estrādē rīkotie pasākumi ir spējuši piesaistīt kuplu apmeklētāju skaitu, jo no daudzu mutēm dzirdētais apgalvojums, ka šī ir viena no skaistākajām brīvdabas estrādēm Latvijā, bija ar segumu. Diemžēl gadu gaitā brīvdabas skaistums gan ir palicis, taču pati estrāde neglābjami ir morāli un tehniski novecojusi un tās trūkumus ar kosmētiskiem līdzekļiem vairs nenoslēpt. Apzinoties to, ka pieprasījums pēc vietām, kur vasarā rīkot plašākus pasākumus, ir liels un Madonas estrādē pat par spīti tās trūkumiem katru gadu notiek vairāki pasākumi, kur apmeklētāju skaits mērāms tūkstošos, Madonas novada pašvaldība ir izvirzījusi ambiciozu mērķi – rekonstruēt Madonas estrādi tā, lai tās vārds būtu minams vienā līmenī ar slaveno Sopotas estrādi Polijā.
Tieši uz šo estrādi, lai tuvāk iepazītu šāda līmeņa objekta tehnisko un organizatorisko pusi, jūlija beigās veda Madonas novada pašvaldības domes priekšsēdētāja Andreja Ceļapītera un Madonas novada pašvaldības kultūras nodaļas vadītāja Jāņa Kļaviņa ceļš.
Plašāk lasiet laikrakstā STARS 12.08.2014.
Autors: EGILS KAZAKEVIČS
JĀŅA KĻAVIŅA foto